Šodien kādā saitā izlasīju šādu tekstu: "Meitenes, bet vai tas ir normāli, ka mums vēl viens gads b/d, bet audzinātāja jau tagad pirmspēdējā grupiņā liek mācīties zilbes salasīt.. burtus grupiņā pazīst tikai 2 bērni.
Kad jautāju, vai tas tagad ir tik ļoti nepieciešams, man atbildēja, iepletusi acis "Ko, jūs, tak 1. klasē tās ir šausmas, kas bērniem ir jāprot. Teksta uzdevumi jālasa tekoši ar izpratni utt..." baigi sabijos, ja nopietni, jo tad jau tiešām lasīt jāmāca ar steigu, ne? bet nu viss nākamais gads vēl b/d būs.
Sasmējos ne pa jokam... Vai tiešām cilvēki uzskata, ka normāli, ja bērns līdz 5 gadu vecumam nelasa... Kur nu nelasa, pat visus burtus nepazīst. JAp, vai tad neliekas dīvaini, ka mans bērns 4, 5 gadu vecumā nav izrādījis nekādu interesi par lasīšanu. Kas šai māmiņai liek domāt, ka 5 gadu vecumā sākt apgūt lasīšans iemaņas ir pāragri... Žēl, ka audzinātāja nepateica, ka patiesībā viss jau ir gandrīz nokavēts:)
Cik atceros no pedagoģijas grāmatām, jo bērnam augstāks IQ, jo agrāk, bez īpašas piepūles viņš iemācās lasīt...
Vai tad ar bērnu nemaz nekomunicē, ka viņš līdz šim vecumam vēl neko nav apguvis. Pietiekoši taču ir ar to, ka ejot pa ielu laiku pa laikam viņam uz izkārtnēm parāda kādu burtu.
Diez, kāda saskarsme ir šādās ģimenēs. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}