Brīnumzeme....

Sāp....ļoti...ir labi.....:)

Šodien esmu bērna prātā,
Dejoju es slotas kātā!!!:)))

Nu tā viņš ir...Sēžot mājās domas veļas pārpārēm...Nespēju tām visām izsekot...
Atliek vēl palasīt gudras grāmatas un vispār domas traucas kā milzu orkāns...
Domāju par visu ko - par iespējām,par draudzību...jā...arī par mīlestību...
Iespējas...tās rodas nepārtraukti.Ir tikai jāzina kad teikt jā un kad nē....Un tas ir tas grūtākais....Kad esi kā uz ceļa,kad ceļi sazarojas....Nezini vairs kur iet...Pa labi,pa kreisi,vai taisni uz priekšu?It kā vieglāk ir nolīst uz kāda no blakus ceļiem,bet vai tas ir pareizi?Vai labāk ar paceltu galvu soļot pa taisno,bet reizē arī grūtāko ceļu...Jā,un kā ir labāk...Vienmēr būt pārliecinātam,lai gan nejūties īsti drošs un neizrādīt sāpes?Vai arī čīkstēt?Bet ja visu laiku tēlosi,ka ir labi,vienu brīdi sabruksi un būs daudz smagāk...
Pēdējā laikā esmu tāda domīga...Ja man jautā kas noticis,es saku viss kārtībā...Bet tā tiešām ir?Kaut kas vairs nav tā kā vajag būt...Liekas,ka ar draudzenēm es vairs nejūtos īsti labi...Esam tā deizgan atzvešinājušās...Bežāk sanāk kaut kādi strīdi par visu iespējamo...Un es sāpinu viņas pasakot kaut ko tādu,ko labāk nevajadzētu teikt...Bet liekas,ka mēs domājam pa visam atšķirīgi...Un vienmēr es esmu viņas uzklausījusi,bet kaut kā nesaņemu to atpakaļ...Viņā mir sava dzīve,man savējā....
Mīlestība?Es kā mazs,naivs meitēns ceru,ka reiz viņš atnāks un viss būs labi...Bet tā nenotiek...Nenotiek un viss...Un es saprotu,ka nevar iegūt visu ko grib...

Šodien bija viļņaina diena....ja tā var teikt....:DD

The roof,the roof,the roof is on fire,
The roof,the roof,the roof is on fire...
We don't need no water,
Let the mother fucker burn
Burn,let it burn....

Mūļķīgākais jautājums ko šodien man uzdeva - Vai Pienvedēja Piedzīvojumi vēl pastāv? :DD

Šodien pagalam dīvaina diena...Vakar atnākot mājās bija tāds bezspēks,ka drīz vien aizgāju gulēt,bet no rīta pieceļoties tas pats bezspēks klāt...Tā nu aizvilkos uz skolu - pirmās stundas burtiski nogulēju...kut kad uz beigā mpalika labāk,bet tad bija jādodas rakstī fizika un uz 9.stundu kuru pati ar draudzeni izdomājām - papildus sportu...Tur nedaudz strīdi sanāca ar vienu sporta skolotāju,bet beigās ar direktores palīdzību zāli dabūjām....

Mājās jābrauc pretīgā vilcienā,kur vagons pilns ar dzērājiem...Viss smird pēc alkohola un zivīm...Jah...

Uz rītdienu vēl jāuzraksta 4 dzejoļi....Iedvesma,kur tu esi???

Nu baaa....Kas tā par lietu,ka viss ko es daru manai māmiņai šķiet aizdomīgs....
Tagad arī...atnāku mājās,šī ienāk istabā un prasa,vai gadījumā tajā korī jūs ar ko sliktu nenodarbojaties?Es tāda - par ko tu runā?Viņa - Es tā dzirdēju,ka jūs tur zālīti pīpējat! Man vispār tādi smieli sanāk...Es - KO???Kas tev tādas stulbības sastāstījis??? Viņa - Ai,neteikšu....Nē,man jau vienalga,bet kāpēc jābūt šitik aizdomīgam???
Viņai vispār būtu jāpriecājas,ka es apkārt pa ielām nevazājos,normāli mācos utt....

Ai...vispār man vienalga....:)

izdomāju - gribu sarkanus matus!!!

Ja tu lido,
Tad tikai uz augšu.
Ja nē - zini,
Drīz kritīsi.
Ja tu peldi,
Tad tikai pret straumi.
Ja nē - zini,
Drīz slīksi.
Ja tu rāpo,
Tad ne uz ceļiem.
Ja tā - zini,
Drīz samīs.
Ja tu kliedz,
Tad tikai no sirds.
Ja tā - zini,
Drīz sadzirdēs.
Ja cīnies,
Tad tikai ar sevi,
Ja nē - zini,
Drīz mirsi...

Šodien iemācījos savaldīt dusmas...(nu bišķīt...:) )Sākumā sadusmojos tā pavisam.....Bet nolēmu,ka kašķēties nav vērts...
Bet tā nevar darīt,ja ir kas nolemts un sarunāts,tad tas arī jāpilda...Bet tā jau ir - runātāji visi lieli,bet darītāji....Acīs arī pateikt nevar,ka mana ideja lūk nepatīk...nu būtu taču kas cits izdomāts...Bet nu labi...Situāciju atrisināju pati!Sev vismaz uzticos....
Varbūt,ka tas ir tikai kaut kāds nieka sīkums,bet nu nevaru...

Vispār,sapratu,ka esmu baigi piekasīgā...Un man ir grūti uzticēt kaut ko svarīgu kādam citam.Vienmēr man vajag būt lietas skaidrībā par visu!Un visam vajag būt tā kā es to esmu iecerējusi.

Ai,bet vispār prieks,ka šodien paveicu to, kas pa galviņu ilgi skraidīja un netika realizēts!;)

Šitādā ātrumā ar Santu aizbizojām uz vilcienu...vēl atnākot mājās nežēlīgi karsti bija...(ar vilcienu jābrauc kādas 20 min....)Tik jūtu,ka kakls baaaaiiiigi sāp....Nu nav labi,nav labi...:P

Un es gribu būt Bārbija nevis Kens!!!:P

Šodien izrēķināju savas auras krāsu - iznāca,ka mana aura ir sārtā jeb rozā krāsā (tā kā nevainojiet mani,ka man patīk rozā krāsa...:P  )

Re kas tur sanāca:

Sārtā krāsa liecina par finansiālām dotībām un panākumiem.Tie ir apņēmīgi,stūrgalvīgi cilvēki. kas pacietīgi iet uz iecerēto un prot pelnīt naudu. Viņirm ir atbildīgi amati. Tai pašā laikā viņi ir sirdī vienkārši, mīļi un kautrīgi ļaudis, kuri vislabāk jūtas tuvinieku vidū.

 

Nauda?Brr...nu to es māku tikai tērēt un pazaudēt....Pacietīga?...diemžēl tāda neesmu....

Visapkārt plūdi,vētras...Man viss mierīgs šķiet...Pa centru pastaigājos.iepirkos....Tikai tāds pastiprāks vējš...un māte kas zvana,ka orkāns plosoties...:))Pasmējos...Bet re kā...Paskatos Cabja safočētās bildes un tik tiešām redzu,ka nav labi...Jūrmala grimst!!!
Bet īstenībā .... man patīk...

Riktīgi labs nogurums!Tikko atvilkos mājās no aerobikas...Biju līdzi draudzenei...Forši izlēkājos...Tagad ir tāds gandarījums...
Būs jāatkārto vēl!:)

Mana dzīve iet pilnīgā dibenā....Nepārtraukti ir tāda stulba sajūtā.Tāds absolūts tukšums....Man laikam ir kāda nopietna problēma...
Nezinu,kā lai to nodefinēju,bet man vajag kādu cilvēku kas uzklausītu visu ko mana sirsniņa ir sakrājusi...Ir tā,ka es vienam vienu lietu izstāstu,citam vēl kādu,bet tad tas nav tā no sirds...Es gribu izrunāties ar vienu cilvēku kurš mani pilnībā uzklausītu...
Un stulbākais ir tas,ka tās visas problēmas mani nomāc(pat nezinu vai tās ir problēmas) un es tā kā noslēdzos sevī...Tā pavisam nevienu nepielaižu klāt...Dažreiz pat visas attiecības ar apkārtesošajiem man šķiet tik virspusējas...Dziļi iekšā es jūtos vientuļa...Un pēdējā laiķā tas pastiprinās...Patiesībā ir tā,ka man liekas es ārēji arī noslēdzos...
Man nav tādu cilvēku apkārt ko man vajag.Bet varbūt es neesmu tāda kā vajag?Varbūt es atrodos neīstajā laikā un neīstajā vietā?Pilnīgi viss velk uz absolūtu bojāeju...
Es tikai gribu kaut vai tikai paākstīties kopā ar kādu,kaut kādas stulbas dziesmiņas padziedāt vai sazin vēl kaut ko!
Un ir lietas ko es nezin kāpēc nevaru izdarīt...Nu kaut kāds stulbums,nevaru pārkāpt sev..Un tās ir pašas elementārākās lietas...
Jūtos kā vientuļnieks klejotājs....Bet man tā nepatīk!
Un uzrakstīt to visu kā es domāju arī man neizdodas,izklausās savādāk nekā ir...
Nu ko lai es daru?

Nu tāks...Varu teikt tā, šogad pirmo reizi tā pamatīgi izraudājos...Par ko?Skatījos filmu...Nopuņķojusies,asaras bira,ka nemaz neliekas...

Nu kā tā var darīt?Nu kā viens kretīns var sašaut mazu meitenīti!Bērns ar vecākiem iznācis paskatīties vecgada uguņošanu,bet te viens mērglis paņem un šauj!!!Dusma uz tādiem idiotiem!Vai tad pat jauno gadu nevar jauki sagaidīt!Nāvi tādam idiotam...

Lai nu kā,bet jaunais gads ir sācies...
īstenībā visu dienu pavadu pārdomās...Nu bet vajag arī tā...
He...būs man domīgais gads...

Uuu jee....Tagad skatos Prāta Vētras koncertu...Bija baigi labais!:)Atceros,kā mēs pazaudējām Martiņu...upss...Un tad vienas pašas (es un Līva)lēkājām un dziedājām gandrīz pie pašas skatuves....Bija riktīgi labi!:)

Hmm...man patīk kā opera tiek apvienota ar smago mūziku(gribēju rakstīt gaļu...:)))...Sepultura un Lucanno Pavarotti - Roots bloody roots...labi!;)

Tātad - gads 2004....
Patiesībā nemaz neatceros, kā sagaidīju jauno gadu...
Janvāris - Hmm..kaut kas bija...Atceros,ka pirmo reizi uzkāpu uz snovborda(pašlaik arī vienīgo reizi...)Bija baigi jautri!Es maza tizlenīte neko nemācēju,pat nobremzēt ne...Uh kā es lidoju...Vienu momentu baigi labi atceros - braucu ar snovu, liekas it kā normāli,tikai vienu reizi nokritu...(bez tā es nevarēju...:))Un tad beigās, tāds ātrums un bums - nobremzēt nevaru,tāds lidojums - pa taisno kupenā.Cilvēki apkārt šausmās,kas ar mani noticis,bet es smaidīga izkūņojos no sniega laukā!Vaii...Nākamajā deinā man nācās izvelties no gultas...:D
Februāris - jāpadomā...Ak,jā...Pirmo reizi mūžā ar draudzenēm uzvedos tik pretīgi - jūrā dzērām alu,ārdījāmies pa kāpā...Fui...bildes kaut kur arī ir...Tas saucās - svinējā mdraudzenei vārda dienu...:( Slikti,slikti...
Marts - mana vārda diena - viennozīmīgi...Nezinu,kas man tajā laikā bija uznācis,bet gribējās tikai ārdīties un neko vairāk...Un tā nu lūk tieš itajā vakarā skolā bija popiela,no kuras neko neatceros...un tā nu lūk mani piedzirdīja - pilnīgi labprātīgi - 2 litri alus...Un es pīpēju...īstenī'bā neatceros kad sāku...BAD,BAD,BAD....(laikam kad mācījos 10.klasē - ekskursijā septembrī...) Shame on me...
Tajā vakarā mājās dabūju tādu rājienu - pamatīgāko manā mūžā...It kā uzlika mājas arestu...
Bet es čukča tik un tā dažreiz uzpīpēju un lietoju alkoholu...:(
Aprīlis - brauciens uz Somiju.Tur bija fantastiski pavadīta nedēļa.Tik jauki cilvēki tur bija!Šausmas,kā mēs raudājām atvadoties...Pamatīgi un ļoti ilgi,bet kuģī sākās smieklu lēkme,ka vairāk kā stundu no vietas smējāmies,bez apstājas,pat veikaliņā pie kases stāvēju un smējos...Cilvēki dīvaini uz mums skatījās...:))Tā nekad nebiju smējusies!!!:DDD
Atbraucot mājās biju pilna ar pozitīvo!!!
Maijs - beidzas skola...10.klase,tāpēc nekāds stress nebija...
Vispār maijā jutos ļoti labi.Mēnesis bija pilns visādiem sīkiem,jaukiem un jautriem atgadījumiem...:)
Jūnijs - 7.jūnijs...grrr....Pēc 9.īto klašu izlaiduma devos pie draudzenes svinēt viņas dzimšanas dienu....Nu tur es sadari'ju tādas lietas,kuras pēc tam ļoti nožēloju...Tas ko es izdarīju, man pēc tam vēl ilgi nelika mieru...un pie draudzenes vēl ilgi nebraucu uz mājām, jo bija kauns....
Tad sekoja Jāņi....no comments...Es gribēju laboties,bet atkal kāja paslīdēja...Biju Mellužos un tur satiku tādus cilvēciņus no kuriem man bija kauns,ka viņi redz mani tādu...
Jūlijs - pavadīts Aizputē.Apdegu tā,ka nedēļu normāli nevarēju pakustēties....Un tad es kļuvu blonda!:))Un es patiešām nolēmu laboties!!!:)
Augusts - 1.augustā notika kaut kas ļoti netipisks man - es esmu neticīga,bet man ar māsicu bija iesvētības baznīcā!Māsica ļoti gribēja,bet negribēja iet viena, un tā nu es tiku pierunāta...:)
Dažas dienas vēlāk atgriezos Rīgā, pareizāk sakot - pa taisno uz Jūrmalu!!!Gribējās satikt draudzenīti pirms viņa devās uz ASV...un tā nu esot Aizputē radās ašā ideja - nākamajā dienā uz autobusi un aidā!
Aam...un tur diemžēl arī notika kaut kas tāds, kas varēja nenotikt...Nemācījos es no kļūdām...Par to man arī kauns...Neērti pēc tam bija no dažiem cilvēkiem...Un kāpēc es to darīju?It kā bija viena doma kāpēc,bet....
Septembris - sākas skola.Vispār gribējās nedaudz...:)Tad arī paziņoju,ka labošos!Draudzenes tieši otrādi - tādas bija...Es skaidri un gaiši pateicu,ka vairs nepīpēsu,bet vinās mēgīnāja mani pierunāt...Bet es biju stiprāka!:)
Uuuu...bija taču re:louds...labss!!!Nākamajā dienā pakustēties nevarēju...:))Bija baigi labi!:)
Ai...skolā visādi atgadi'jumi,pārpratumi utt...Aaa...Mežakaķis...:)
Oktobris - 9.oktobris - mana dzimsānas diena...uhhh....vēl aizvakar viena kaimiņiene apjautājās, kas toreiz te notika...
brīnums,ka toreiz nenāca sūdzēties...:))Ui...bija baigi labi!Atskaitot dažus sīkumus...:)
Bet pārējais mēnesis nebija diez ko labs....:(
Novembris - bija baigi labi!Varbūt ik pa brīdim vilšanās...Centos izprast daudzus....Tā līdz galam vēl nav izdevies...Bija vairāki labi vai ne tik labi tusiņi....Galvenais,ka beigās viss ir labi!!!
Bet jutu,ka kaut kas mainās...Maini'jās manas domas,skatījums uz dažādām lietām...
Tas bija pārmaiņu laiks - iekšēju pārmaiņu...
Uuu..un atgriezos muzikas skolā..:)
Decemris - kā pa kalniem...Vienu dienu baigi labi - citu - pavisam sūdīgi...Un tā visu laiku...
Eh...pirmo reizi raudāju vilcienā...Bet tas arī bija vajadzīgs...Beigās viss noskaidrojās!!!:)
Nu ko - un gads jau cauri...
Mmmm...vispār gājis tā pamatīgi...Nemaz tā nešķita,bet tagad ateroties to visu...Nu bija dažas kļūdas kuras varēju arī nepieļaut,bet galvenais,ka tagad saprotu ko vajag un ko nē...:)Protams vēl bija visādas lietas,bet lai tās tā arī paliek...:D