Brīnumzeme....

Baigi sāp spranda.....Nu ļoti...Tas visss....

Tik tikko nācu mājās,sniegs sīki un pretīgi sniga un lādējot sētniekus es pēkšņi sajutu tādu pašu sajūtu,kā sen,sen atpakaļ,kad braucu ar vilcienu un es sajutos,kā izsūtītā uz Sibīriju. Nezinu kāpēc,bet man likās,ka sajūta ir tieši tāda. Nemācēšu aprakstīt,jo vispār es lietām nemāku atrast tos pareizos vārdus..Tā nu es čāpoju ik pa brīdim sūtot sētniekus '''pastaigāties''',jo ceļš vienkārši neizbrienams,es savās domās atizceļoju kaut kur tālu un iedomājos par reinkarnāciju...Es domāju,ka esticu tai. Esmu pārliecināta,ka man noteikti ir bijušas vairākas dzīves un, ka vēl noteikti būs...

Tāks...baigi gribas kaut ko ierkastīt - vienkārši vajag, un ja vajag,tad vajag..:)

Šodien diena - nekāda,bet man po....:)

Vienīgais,par ko tikko aizdomājos - kāpēc es nevaru atcerēties savus naktī nosapņotos sapņus?Zinu,ka ir baigi labie,bet tiklīdz pamostos - čušs,nekā,tukša filma utt...Un es vēl nesen salasījos kat kādas glupības par sapņu tulkošanu,bet kad vajag tad nav!

Un ķīmija vienkārši sūkā.....

Bljāviens....kas tā par dziesmu????:DD Es tak neko tādu nevaru klausīties!!!:DD
--->AK 69 - Tu smirdi

Nē...šitā man nepatīk...."Gribu lai ir savādāk...." :D
Gribu vasaru un jūru.....

Wiii....Iemācījos ielikt bildes....:))) Nju rekur tādas smukas mazās alisiites bildes....:)))Tāds mazais zipčiks, ne???:) Ko tik nevar atrast rakstot projektu...:))))

 

man laikam nesnāk ielikt bildi....Kāpēc????

Nu tā....šodien ap 10 piecēlos uzreiz ķēros klāt projekta rakstīšanai,lai kaut ko varētu parādīt skolotājai...Aizbraucu uz skolu, tur protams Embrekte sadeva veselu kaudzi ar materiāliem,ko vēl vajag rakstīt...Tik daudz!!!Un Kārlis uz Valmieru aizbraucis,nevar viņam neko iesmērēt...:))Tad ar Ievu braucām pie manis,bet mājās pabijām kādas 3 minūtes,jo bija jābrauc pie Zenes uz slimnīcu....Un viņai taču vārdadiena šodien!!!Tāpēc mēs visu Rīgu izskraidījām,lai atrastu kādu dāvaniņu....Tad skrējām uz mikriņu...Un tas stulbais šoferis vēl tik ilgi čammājās...Maita tāds!!!:)))Vajadzēja līdz 19.00. paspēt,jo tad beidzas apmeklētāju laiks,nu kādas 15 min pirms 19.00. bijām tur...Ui...Es vienmēr slikti jūtos slimnīcās...brr...Man nepatīk.....Nu tad kādu laiciņu tur palikām un tad devāmies mājās....Tagad rakstu to projektu....
Es sajukšu prātā no tām visām diagrammām,tabulām utt....

Eeee...Nu kur ir taisnīgums???Kāpēc man rīt uz skolu jāvelkas???Ir taču sestdiena!!!!!

Projekts...Vienkārši piii....Šodien ar, baigi ar Ievu rakstījām - jā,jā draugiem.lv un face.lv ietilpst projekta saturā...ha-ha-haa....:)))

Hmmmzz....Koncis?Njā....Neko.....:)

Un es stulbā,atstāju savu rozā cepurīti pie Montas....:))

Eh...patīk man tā sajūta,kad pēkšņi paliek karsti, galva tā kā sagriežas,kunģis apmet kūleni,vaigi bezmaz vai kļūst tādi kā mani mati..:))),un liekas,ka sirds pa muti izkāps laukā....:))))Ātri smadzenēs notiek tāda kā reakcija,kuras rezultātā vien kaut kāds pīkstiens pārveļas pār lūpām....Tai brīdī nekā cita nav....
Un tikai vēlāk attopies un saproti,pēc kāda muļķa gan tu izskaties...:D
Bet man patīk...

Amm....Sajūta tāda,it kā nospiesta poga STOP....
Kaut kā nedaudz stulbi...
Un vispār, cik ļoti daudz(vispār viss) ir atkarīgs no mums pašiem...
Ai...tāpat neviens nesapratīs....
Gribu kaut ko tumšu....

Ārprāc.....Brālis tikko ar digitālo safilmēja kā es ārdos....Es izskatos pēc garīgi nelīdzsvarotas psihopātes....Palaida vēl pa TV.....Sola,ka nesīšot uz skolu!!!NEEEE!!!!!!!
AAAAAA!!!!!!!!!

Reiz dzīvoja putns. To greznoja divi lieliski spārni un burvīgas, krāšnās un zaigojošas spalvas. Tas bija radīts brīvībai un dzīvei debesīs, radīts, lai priecētu ikvienu kas to uzlūkoja. Kādu dienu putnu ieraudzīja jauna meitene un iemīlējās tajā. Aiz brīnumiem pavērtu muti vinā vēroja katru putna apmesto loku, vinās sirds neprātīgi dauzījās, acis saviļņojumā mirdzēja. Meitene lūdza, lai putns ņem viņu līdzi, un tā tie lidinājās debesīs, laimīgi un neviena netraucēti. Meitene nebeidza apbrīnot savu draugu, viņa to cienīja un slavināja. Bet tad viņa iedomājās - ja nu putnam ienāk prātā aizlidot tālu kalnos! Un meitene nobijās. Nobijās, ka ar citu putnu nekad nejutīsies tik labi. Vinā bija greizsirdīga - greizsirdīga,ka putns prata lidot. Un meiteni sāka mocīt vientulība. Kādu duenu viņa nosprieda: "Es izlikšu slazdu. Un kad, putns atlidos, viņš te paliks uz visiem laikiem." Putns, kurš arī bija iemīlējies, nākamajā dienā atlidoja un iekrita slazdā. Meitene viņu ieslodzīja būrī. Meitene nebeidza vien apbrīnot putnu. Allaž vinās mīlestība bija rokas stiepiena attālumā. Draudzenes, to redzot, teica:"Tu esi laimīga. Tev ir viss ko vēlies." Bet pamazām sāka notikt dīvaians pārvērtības - tā kā putnu vairs nevajadzēja ne saukt, ne meklēt, viņa zaudēja interesi par to. Nespēdams lidot un īstenot savu sūtību, putns saguma, spalvas zaudēja spožumu, un brašais lidonis kļuva neglīts. Meitene vairs neskatījās uz tā pusi, labi, ka vēl pabaroja un uzkopā būrīti. Kādu dienu putns nomira. Meitene dziļi noskuma un sēroja. Bet par būri vinā bija aizmirsusi, vinā atcerējās tikai pirmo dienu, kad putns lepni lidoja mākoņos. Ja vinā prastu ieskatīties sevī, meitene uzzinātu, ka to bija saviļņojis nevis putna fiziskais ķermenis, bet tā brīvība un spārnu spēks. Zaudējusi putnu. meitene zaudēja arī dzīves jēgu, un drīz vien pie vinās durvīm klauvēja nāve. " Kāpēc tu atnāci?" vinā jautāja nāvei. "Lai tu atkal varētu lidot debesīs kopā ar putnu," nāve atbildēja. "Ja tu būtu izlaidusi putnu no būra un ļaāvusi tam lidot, apbrīns un mīlestība, ko tu juti, augtu augumā. Bet tagad tev jāizlīdzas ar mani, lai savu putnu ieraudzītu vēlreiz."

 

Gribējās šo te ierakstīt...

Vispār...es nezinu ko lai uzraksta....

Šodien vinekārši esmu dusmīga uz to sasodīto mašīnistu ,kurš neieraudzīja to sasodīto sarkano gaismu!!!Viņa dēļ es stundu...STUNDU salu,lai tiktu uz Jūrmalu...Varēju taču iet mājās,bet nē es iespītējos un viss!!!Un Majoros 40 min gaidīju, lai tiktu mājās!!!Nu viens liels ĀRPRĀC!!!!

Ā....un šodien ļoti priecājos par superīgo skatu...Viss tik balts,tik balts...:))

Ārprāc..es jūtos baigi nogurusi...Fiziski nē,bet emocionāli...Ja šitāda būs katra diena skolā - mani vienu dienu nāksies sūtīt uz Strenčiem....Pilnīgi nopietni....

He-he-hē....Šodien saņēmu riktīgi daudz komplimentu....:))))

Jēj...Biju pie frizierītes!Salaboja manus eksperimentus...Tagad vismaz pēc cilvēka izskatos...:))Smieklīgākasi,ka salonā visi bija sajūsmā par manu matu krāsu...Frizierīte vēl mēģināja mani atturēt no matu pārkrāsošanas...Viņai bija žēl bojāt to manu sarkano ērkuli uz galvas...:))Nu bet tagad ir labi...:))Sarkana esmu tik un tā...:)

mmm.....raudāt gribu.....:((((
iemāciet mani reiz kāds,ka jādomā arī ir!!!!!

Bāc...Nu nokrāsoju matus...Nezinu vai ir labi....:((((

Gribu tomēr atpakaļ blondos matus...:(
Iešu kopā ar alchemy vēnas griezt....:(((