Pati nesaprotu kā jūtos un tas ir pats draņķīgākais. |
ko, lai es pastāstu. Teicu ka vairs negribu pie viņiem strādāt, jo griabas kaut ko iegūt arī priekš sevis. Teicās ka uzreiz nelaidīs mani prom, bet mēnesi man nelikšos strādāt. Un tagad esmu jauna darba meklējumos. Cerība ka atradīšu ko patiešām labu un no tā varēšu pati priekš sevis arī ko smelties. Un svētdien misē bija kāds klikšķis, patīkams klikšķis. Laiks rādīs vai tiešām tā tam ir jābūt! Sapņi pilna galva. Mam tik ļoti patīk sapņot. Jāmācās vairāk paļaauties uz Teti un tad jau viss nokārtosies. |
Ah kā man pietrūkst draudziņu pasēdēšanas - vilkači, vīns, sabotāž, ūdenspīpe, lošošanā un vēl viss pārējais, kas pašreiz neskrien galvā, bet ticu ka pēc pāris mēnešiem nuu kādiem 9 - 10 mēnešiem mums būs tāda kārtīga atkalsatikšanās visiem kopā! OBLIGĀTI! Tā jau laikam notiek tā saucamajā pieaugušo dzīvē visi paklīst un tā retāk satiekas, bet satiekas! Uh.. tas tik kaut kas ir pēdējās divas dienas man tāda sajūta ka Vilki man seko, bet tā ir patīkama sajūta. Man patīk Viņi! :D Tā tak ir ka viss notiek uz labu vane? un tā tak ir ka pārmaiņas ir vajadzīgas un ka pārmaiņas, tas ir pilnīgi normāli?! Jā! ah es neiznu ir tik daudz sajūtas, tāda sajūta ka grbas smaidīt un smieties, bet skumt,kāpēc skumt nezinu! smaidīt, tāpēc ka tas ir tik kolosāli - smaidīt!
|
Smejieties - nesmejieties, bet man patīk mūsu garās sarunas pa telefonu katru dienu un tik un tā ir par maz runāts vai arī patiesībā pietrūkst pieskārieni, apskāvieni, acu skatienu, smiekli, kutējjieni un viss pārējais. Es te negribu žēloties vai gausties, cik ļoti pietrūkst un tā, bet šis tāds mazs iepriecinājums pašai sev. Varbūt muļķīgi izklausās, bet tik un tā esmu neprātīgi iemīlējusies un šis ir mans mīļākais LOVE STORY! Paldies! :)
|
Tik ļoti, neiedomājami gribas būt atpakaļ ceļā. Tik grūti ir saprast to ka es esmu tur kur man tagad ir jābūt un ka viss notiek tieši tā kā tam ir jānotiek. Tik ļoti grūti. Tik ļoti pietrūkst. Man liekas pirmo reizi mūžā plūst asaras dēļ šķiršanās un izlgāku laiku. Man tas ir jāiztur, es esmu stipra, man ir jābūt stiprai. |
Man ir tik superjaukimīļi draudziņi. Lepojos ar viņiem. Paldies Jums , ka esat! |
Kaut ko uzrasktīt? ko? Tik atkal uznācis mans galīgi nekam nederīgais garastāvoklis, kurš grib padoties un necīnīties tālāk. Dzenu viņu prom, bet viņš ir tik spēcīgs. Šādos brīžos pati sev tā riebjos un nepatīku, jo tad ir tik maz spēka cīnīties un darīt, ko sevis labā - savas nākotnes labā! Trūkst spēka!
|
Kādi Jāņi, kas visi prātā sajukuši tiem jābūt pēc mēneša. :D vienkārši tik ātri pietuvojušies, ka pat nepamanu ka jau viņi ir rīt. Hmmm laikam ja jau notiek otro reizi, tad jau tā ir tradīcija, tā laikam esmu dzirdējusi baumojam cilvēkus, tātad tas nozīmē, ka mani un Jāņa īsākā nakts tiks pavadīti divvientulībā jau otro gadu. Man tīk šī tradīcija! Bet tik un tā ir patiesībā skumji, ka draugu smiekli un balsis nav apkārt maģiskajā gaišajā naktī! Bet ko tur daudz paspēšu viņus vēl sadzirdēt! P.s rīteņi ir pati kolosālāka lieta uz diviem riteņiem, kas ir izgudrota. Un vakara izbraucieni ar riteni ir vēl kolosālāki, tā turpināt nav ko apstāties pie diviem vakariem vajag arī 3 un 4 ...! un jā man prieks par visiem, kam ir nākotnes plāni, ieceres un vēlmes, bet veļos sev ko šajā saulainajā vakarā novēlēt, lai an izdodas atrast manu nākotni! Lai Jusm vienkārši ir prieks sejā un labs prāts un pozitīvi cilvēki apkārt!
|
Itkā jūtos labi, bet mani biedē pašai sevī tas itkā! Man ir jājūtas laimīgai itkā, jo man tak ir mans vienīgais un manējais, bet lai arī cik tas muļķīgi neizklausītos ES GRIBU KAUT KO VĒL VAIRĀK! [ tas ir mans vienīgais un oriģinālais + vēl kaut kas] Jā es zinu ko es vēlēos pēc trīs vai četriem gadiem, bet ko es gribu tagad šos trīs četrus gadus KĀ pavadīt? [nepatīk ka man Dievs nav iedevis rokasgrāmatu, kā man sevi lietot, bet tas noteikti būtu pārāk garlaicīgi. Varētu tik uz 5ām minūtēm iedod izlasīt, ko es vēlos darīt ar ko nodarboties. Skanētu pārāk skaisti un tā noteikti ir pasaka. Bet varbūt ir laiks tomēr beidzot pašai sev noticēt.
|
Miegs, miegs. Miega trūkums organismam diezgan jūtami, bet ir tā ka jūtos tik ļoti labi pēc šīm brīvdienām. viss sākās ar piektdienas 6os celšanos, kad saņemu zvanu no sava kolosāla drauga, ka jāceļas. Brokastu gatavošana 6os no rīta ir miera pilna, jo laukā ir tik SUPERĪGI. [biju piemirsusi agrā rīta celšanos burvību, vajadzētu piekopt biežāk]Došanās uz laukiem un malkas gādāšana ziema, vizināšanās traktora piekabē, dejošana ar manu supermīļo Riko/Puiku, kaķīša murkāšana/mīļošana/spēlēšanos, skābeņu griešana, karstā saule, būšana kopā ar daļu no ģimenes. hmmm un tad jau brauciens atpakaļ uz Liepāju, kur neliels skrējiens pa veikaliem un gatavošanos semināram un saldenieku uzņemšanai. kolosāls piektdienas rīts, diena, vakars, nakts, nenojaušot, ka tas bija tikai sākums piepildītajai nedēļas nogalei! Jā un saldenieki ir nedaudz traki! :D
|
Viegli skan tik viegli šodienā siltajā svētdienā. Edijs bija tik saulaini smaidīgs, ka gribējās ar viņu kopā smaidīt un smaidīt. Un vispār sasodīti jauka nedēļas nogale izdevusies. hmmm bet pēdējā laikā tādas ir katru nedēļu un solās arī turpināties tādas būt. Tas ir tik jauki. Šodienas viss biežāk lietotais vārds jauki. Smuki patiesībā skan! Tik nomoka tās motivācijas vēstules, bet ir sevi jāpiespiež un jāuzraksta, jo es gribu ļoti aizbraukt beidzot EVS! saņemies! Rakstīšana jau arī drusku ir sava veida dzīves izbaudīšana!?!
|
Sanāk laikam, ka es došos vasaras beigās uz karsto zemi? Tikko aizsūtīts iesniegusm un motivācijas vēstule par pabalsta piešķiršanu. Ar lūgšanu un cerību sirdī ka tur man ir jābūt augustā!
|
Mārtiņa Freimaņa dzejoļu krājumu „Zālīte truša dvēselei”. Gribu šito grāmatiņu! |
http://www.youtube.com/watch?v=xjAeykgx Šodien iet pie sirds. traki un nevaldāmi sajūtas pēc kā es ilgojos!kāpēc es ilgojos? kāpēc man būt jāilgojas? Šodien ienāca muļķīga doma rakstot motivācijas vēstuli, ja man nav lemts aizbraukt EVS? Patiesībā jau itkā jūtos labi un tāda priecīga, bet iekšējais rūķis spraucas uz āru saka tu nemaz tā nejūties. īstenībā jūties tik cik draņķīgi vari justies! mīļais iekšējais rūķītis!
|
IR TIK JAUKI DZĪVOT ŠAJĀ PASAULĒ AR VISIEM ŠIEM CILVĒKIEM APKĀRT! |
AUč, auč! šodien neko citu nemāku kā tik žagoties. sāp jau iekšā viss, tas tak nav normāli. Lai arī kas tas būtu, kas domā par mani vai vēl nezinu, kas BEIDZ! Jā un otra lieta. nenormāli visu laiku gribas ēst. Vēders laikam atriebjas par tām pāris dienām, kad vispār gandrīz neko neēdu. Tas laikam tad skaitās normāli! Un vispār sāku palikt dusmīga uz pavasari, ka viņš nenāk un nesilda mūsu bālos, atdzisušos ķermeņus! :D |
zaļā tēja silta krūzē un mierīga mūzika ausē un ir doma beidzot noskatītie Sfinksu. hā tik vai neaizmigšu. Tas gan paliek jautājums! Jaukā nedēļas nogale. Tik par maz atpūtas, tāpēc ir domāta rītdiena, kas ir brīvāā! Žēl ak Herkules aizbrauca māsai līdzi pie Kalēja un pēc tam uz skolu, bet tas nozīmē ka ar kājiņām ar vaig nedaudz pastaigāt! un par maz.....! |
Eh šodien, kā lai pasaka. Beidzot pēc ilgāka laika patika visa diena. Pilnīgi gribas priecāties par sevi [ lai arī cik dīvaini izklausīties]. Par to ka beidzot pratu katru mirkli izdzīvot un izbaudīt līdz galam un pilnīgi gribas mācīties no sevis šodien to prast darīt biežāk. Un sajūta ka esi tik daudz ko izdarījis, daudz kur pabijis ir tik ļoti fantastiska sajūta! Esmu laimīga! gribētu visiem novēlēt un arī pati sev, kaut mēs katrs pats sev biežāk varētu atzīties, ka esam laimīgi. Par katru mirkli ko piedzīvojam un spējam to izjust un pieņemt un padarīt par savu dzīves pozitīvo emociju! Jā šodien iešu ar patiesu smaidu gulēt! Paldies!
|
Nav svarīgi, kā tu izskaties, galvenais atrast otru tādu pašu ķēmu kā tu! Patīk!
|
Tikko apšļakstījos ar ķiršu sulu. khi garšo ķirši! :D Pēc ilgāka laika esmu uz ilgāku laika piesēdusies pie kastes, kura māk runāt, rādīt bildītes, pārsteigt, cilvēkam atņemt minūtes, stundas un pat dienas, pie kastes, kas mūs informē un atklāj ko jaunu. Šī kaste ir brīnumaina lieta [ gan labā , gan arī negatīvā ziņā domāts]. Ir tik jauki sajust saules siltumu sejā, ir tik jauki sajust drauga, ģimenes smaidu, silto roku, ir tik jauki apzināties ka neesi viens pasaulē un spēt to novērtēt, spēt novērtēt ka tev patiesībā ir tik daudz dots. Pašai uz sevi dažreiz ir dusmas, ka par visu to aizmirstu. žēl ka nav kāds maziņš atgādinātājs un pabakstītājs, kas atgādinātu to pašu vienkāršāko - sajūtas , emocijas un apkārtējos cilvēkus! Un tagad man ir violetas lūpas un nu es varu doties pastaigā ar sevi! :D |