![]() | |
|
Vienreiz gadā aizbrauc uz vietu, kur nekad neesi bijis. Atceries, ka labākā draudzība ir tā, kur mīlestība vienam pret otru pārsniedz vajadzību vienam pēc otra. Vērtē savas veiksmes pēc tā, no kā esi atteicies, lai to iegūtu. Mīlestībai un ēdienam pieej ar vieglumu. Dari, ka tuvākais necieš no gudrības tavas. Savaldies arvien. Neļaujies dusmām nekad. Ja tuvoties gribi tu galīgam mieram, Liktenim Smaidi, kas sit, bet nesit nevienam /O. Haijams/ |
|
![]() | |
|
27. marts, 21:00 Vakarēšana ar Dzelzs Vilku Aptiekā Absolūti neparedzama programma svētdienas zāļu tiesai. Krogs "Aptieka" Mazajā Miesnieku ielā 1-1 Labprāt dotos, ja kāds būtu ar mani kopā! |
|
![]() | |
|
ah man tik ļoti patīk! gribas klausītie sun klausīties! |
|
![]() | |||
|
dzīves pasaka pašai sev par sevi!
kā lai definēju pēdējo nedēļu? nav ne jausmas. Kas jauns un nebijis. Patiesībā jūtos nedaudz apmulsusi. Vai es rīkojos īstajā brīdī pareizi, jo viņai visa dzīve vēl priekšā un man ir BAIL izdarīt kau ko tādu, kas varētu viņai uz visu dzīvi atsaukties. Un patiesībā man ir jātiek prom no tā vārda prom. [ es pat varētu atteikties no šis vārda ieiešanas manā prātā.] Esmu ievērojusi pēdējo divu nedēļu laikā skatos uz maziem bērniņiem un viņu vecākiem. Kā viņi rīkojas, ko runā, kā izturas. prātā visu laiku zogas tā doma - kādi šie bērniņi izaugs un, kas no viņiem izveidosies. patiesībā ejot pa ielu un redzot, tas ir kas pēdējā laikā aizņem manu prātu. Kāpēc man tā ir jādomā? Vai tā ir kāda zīme? Ko tas nozīmē? Vai kāds var to paskaidro? Un man patīk mazi bērniņi! man gribas daudz rakstīt visu gribu uzrakstīt! Vai es to drīkstu? Vakar patiesībā vīlos par to ka t. Oskars neieradās, bet tas deva kādu stimulu pašai vairāk padomāt. Tas ir pozitīvi. Pēc tam skatīts MMF piemiņas koncerts tiešraidē kopā ar mīļoto cilvēku. Itkā jauks vakariņš, bet tas vīrus kurš liek cilvēkam justies slikti man nepatīk! Bet man patīk ka ir izdomāts siltais upeņu dzēriens. Ah šodien laikam esmu ļoti rakstīga, patīk rakstīt, tas nekas ka māmiņa jau dzen gulēt, jo viņai traucē un viņai rīt agri jāceļas. Bet ir tak jābūt jaukai un jāiet čučēt! un šodien satikts labs draugs. Bijušais draugs [ ex- boyfriend] hā hā tas no SATC, ai tik ļoti dīvaini tā rakstīt. Bet tik kolosāli parunāties un uzzināt, ka viņš ir tik ļoti apmierināts ar savu dzīvi un ka mēs spējam runāt par tik ļoti daudzām tēmām un ka abi priecājamies, ka esam tik labi draugi. Smieklīgi pasmieties, un aizlaist uz Z-molu ar mašīnu kurā īsti nestrādā sildītās un logi ir aizsvīduši, un dzert rūķīšu tēju, kuras tips šoreiz ir miera tēja, kas mieru nemaz neatnesa, bet atnesa gribu parakstīt pašai sev. Pašai sev pastāstīt par to ir tak jauki satikt draugus un parunātie sar viņiem un ka nav ko baidīties. Gribu tagad aiziet uz jūru un nopeldēties nenosalt, gribu stopēt uz Brenguliju un vēl visur citur nezinot kur, gribu izlēkāties un izdziedāties un vienkārši iztrakoties lielā zaļā pļavā, kur var lasīt puķītes un tējiņas, gribu VASARU un vilt kleitas un justies brīvi! un Man tik ļoti patīk ar viņu pavadīt laiku. mhm labprāt būtu pie Tevis. Mans AISHITERU! (hug) P.S cerībā ka kādreiz pati īsto kādreiz izlasīšu
|
|||
![]() | |
|
Esiet kā bērni… Esiet kā viņi – atvērti pret visu un uzmanības pilni pret apkārtējo realitāti. Neesiet pašpietiekami, noslēgušies savās zināšanās un bagātībās! Esiet atklāti, tādi, kas uzdod jautājumus, tādi, kas meklē un vienmēr vēlas uzzināt ko jaunu, tādi, kas ir nomodā un kuros ir dedzīga vēlēšanās iemantot patiesību un dzīvību. Bērni nesaka: “Esmu liels, zinošs, viss man ir skaidrs, viss man pieder.” Nē, viņi ir nabadzīgi, bet zinātkāri, viņu vienīgā bagātība ir apsolījums par pļauju un vīnogu ražu. Bērni ir kā mazi puķu dievi. Nešauboties ne par ko, viņi tic visam, uz visu cer un dzīvo no visas sirds. Bērni nebaidās būt ne atkarīgi, ne mazi, jo tieši tā ir viņu drošības garantija! Vājumā slēpjas viņu spēks, nezināšanā – spēja būt patiesiem, būdami nabadzīgi, viņi ir bagāti, būdami mazi, viņi ir lieli. Ne lielums, ne zināšanas, ne spēks nav viņu pašu, tie pieder citiem – viņu vecākiem un skolotājiem. Tādiem mums jābūt arī attiecībās ar Dievu. Žans Ruslo |
|
![]() | |
|
nēmūciet no manis!
Klusums dvēselē, klusums sirdī, klusums prātā, klusums viss apkārt. Šo klusumu nevar nosaukt par mieru drīzāk, tas definējams nemiers iekšā - nesaprašana, nepatikšana, šausmas, iesprūšana, nenotikšana, neesoša sajūta. Viens stūrītis ir gan aizpildīts ar mīlestību. tas ir mans glābējs pret sajukšanu, apjukšanu un neeksistēšanu! varbūt, jā, pavisam muļķīgi skan, bet man vienalga. Man jau tiešām sāk palikt vienalga par sevi pašu, par savu nākotni. Esmu slikts cīnītājs. Esmu nepacietīgā. kaut zinu ka šis viens mazais stūrītis tiešām katru dienu ienes to mazumiņu, kas mani paglābj, bet jūtu cik tas klusums paliek lielāks katru dienu. cik ilgi spēšu pretoties? Vai šis stūrītis paliks lielāks un sāks vēl sparīgāk pretoties? Es nezinu! Cerība, kur tu ej, nemūc no manis. Tu cīņas spars - nemūc! gribasspēks - nemūc. Ticība - kur tu esi palikusi, kāpēc Tu esi tik ātri aizmūkoša. Ticība Tu devi man spēku. pavisam apnikusi pati sev. Paldies manam mīlestības stūrītim, kas dod mirkļus kad varu aizmirst kaut nedaudz, ka ar mani notiek nekas! |
|
![]() | |
|
nevar nepiekrist!
Cilvēks ar labu grāmatu rokās nekad nevar būt vientuļš. /K. Goldoni/ |
|
![]() | |||
|
Lai arī cik tas dīvaini neizklausītos- nav feini neko nedarīt... pietek man gulēt un darīt neko, gribu kaut ko darīt. Bet tur ja laikam pašai kas jāmeklē un jādarās , lai atrastu sev nodarbi! Gulēt ir forši, slinkot ir feni līdz kādai noteiktai robežai, kad tas patiešām Tev sāk apnikt un nepatikt. Nē bet ir pozitīvi nekā nedarīšanai, tev ir ļooooti daudz liaka grāmatu lasīšanai, tas gan ir pozitīvi! Tas man patīk! Butu superīgi kaut ko darīšanu ar grāmatu lasīšanu! mmm
|
|||
![]() | |||
|
Dīvains miers, dīvainas domas, dīvainas kustības viss liekas tik dīvains. Jāidzer vienkārši kumelīšu tēja un jāieiet dušā un jāiet čučēt rīt tak agri- ļoti agri- jāceļas!
|
|||
![]() | |||
|
Sirds viena stūrītīir noslēpusies šī priekcīgā un miera pilnā sajūta par svētkiem, bet kas notiek ārpuse paši tuvākie, tas ir ģimenē kaut kā grib pat šo mazumiņu izdzēst no manas sirsniņas,plnīgi nekādas svētku sajūtas! Bet es turēšo pretī un neļaušu tam notikt.
|
|||
![]() | |||||
|
ši vairāk liksies pēc zobārstu zāļu ietekmē rakstīts, nevainojiet mani par šodien valdošām emocijām man galvā, jo liekas ka esmu kas neriktīgs, tas ir neatceros kad viena pati ejot pa ielu būtu dungojusi un skaļāk nekā es tikai dzirdu... suns pat ierūcās un protams es nobijos! un visas domas kas manī ir nuu tās kuras es nedrīkstu domāt, jeb man vispār nebūtu iemesla laikam, varbūt ko tādu domāt. un vispār laikam tiešām kas nav riktīgi es vakar pat twitteri piereģistrējos, ko es kādu laiku teicu ka to nedarīšu man nevajag, bet eh, ko es saprotu no tā visas vispār..... Jūtos tik ļoti pilna ar nevajadzīgo vajadzētu saņeties un pacīnīties ar tiem melnumiem kuriem man blaus nav vietas... bet šoreiz kaut kā grūti saņemties un vispār jūtuka ar katru sekundi palieku bailīgāka, tas pilnīgi nekma neder, kāpēc? eh un vispār bija tā sajūta bet pagaisa tā vienkārši, bet galvenai ka ir sniegs un tas ir pozitīvi! un vispār man gribas ēst, vēl 40 minūtes un tad grifrūts un jogurtiņš tiks notiesāts.. un jā mans zobārst feins rižiks ir :D pagaisa visas zobārstu bailes, jo pirmo reizi man tīrīja kanālsu un izrādās ka tas nav sāpīgi un vēl taisōt zobu rengenu secinājām ka man ir vienam zobam 3 saknes un blakus zoba sakne ir pilnīgi šķība...kā jau saka kāds saimnieks tādi zobi... zobi škībi greizi, dīvaini gluži ka es... hā hā bet tagad gan sāp kad zālītes iet ārā un vispār šodien smuks laiks! jāiet uz jūrmalu! tagad
|
|||||
![]() | |||
|
hā hā pašai liekas dīvaini ka jūtos labi, kaut ir pāris iemesli kāpēc nevajadzētu tā justies. Nē nu dīvaini pavisam dīvaini! bet gribas smieties vienkārši smieties, kaut arī nav iemesla smieties! māc bažas ka šī smiešanās nav pašai no sevis slēpšanās! Bet tik un tā es smejos! SVIESTS!
|
|||
![]() | |||
|
kišmiš!
laiks, laiks ,laiks. Pa maz laika. pamaz Tu esi laiks. kā lai visu paspēju ko vēlos? tagad tā prakse vēl vairāk ierobežojusi manu laika plānojumu un ritējumu, lai varētu ko normālu padarīt. patiesībā preksē iet tīri laabi, jūtams ar katru dienu palieku drošāka un nebaiddos tik ļoti no tiem cilvēkiem kas man ir apkārt 8stundas 5dienas nedēļa eh sapņot laikam ir jauki, jo būtu tik jauki ja atrastos laika arī kam citam. un vispār es negribu pieļaut ka man šo mēnes iestājas kāda rutina un jūtu ka palieku ar katru dienu mazāk nogurusi, tas liakam pozitīvi, jo tas nozīmē ka būs spēka aiziet ar Līvu friškas uzēst. un vispār nav visai jauki 8 stundas plus kādas 30 minūtes klausīties europas hītus. [ drīz laikam zināšu visus jaunumus un vecumus :D ] hā bet šodien bija pozitīva diena darbu beidzot ēdu šokolādes kūkū kas bija ņamīga un šovakar teātris ceru ka nebūs jāviļas izrādes izvēlē!
|
|||
![]() | |
|
Rīta tēja un domās par to kā nedaudz pamainīt savu dzīvi,lai kļūtu vēl labāk, jo tāpēc jau dzīvojam, lai pilnveidotos un augtu ticībā,spēkā un mīlestībā un lai mēs paši ar katru dienu kļūtu arvien laimīgāki. priecātos par katru jauno lietu kas ienācis tavā dzīvē, spētu izsapņotos sapņus piepildīt, tiektos pēc sava dzīves mērķa īstenošanas, lai atkal izveidotu jaunu dzīves mērķi pēc kura tiekties. |
|
![]() | |
|
tik stulbi jūtos,jūtos iestrēgusi. iestrēgusi savās domās.. iestrēgusi neko nezināšanā.. iestrēgusi sen nekur nebijusi..iestrēgusi 8ņu stundu režīmā, kas mani ir pilnīgi iesitis vienā riņķi kurā arī riņķoju jau laikam trīs nedēļas. Tā ir tik ļoti nepatīkama sajūta gribas kliegt pašai uz sevi kā tu vari šitā pret sevi izturēties,kā tev nav kauna, kā tu šitā vari attiekties pati pret sevi? un tā tu brīnies par apkārtējo cilvēku rīcību, domām, izturēšanos. pie tā arī ir vainīga mana neciešamās domas un satraukums, kņudona vēderā, kaut kas pietrūkst- tā arī ir atbilde uz manu satraukuma. Kādreizējais sabiedriskums kas mani ātri sāk tracināt, bet jāatzīst man ir pašai sev tas ka man ir nepieciešami cilvēki, tik samēra robežu daudzumā. esmu noilgojusies pēc tādas kārtīgas draudziņu pasēdēšanas un vienkāršas,bezrūpīgas runāšanas un smiešanas!? es negribu būt ieslodzīta starp kāmīšiem, kas riņķo un riņķi, es gribu iziet no šī riņķa un vienkārši bezrūpīgi pavadīt laiku, kaut ko traku vai arī pilnīgi mierīgi,sēžot jūrmalā un klausoties jazz vai regeju [as laikam ir vasaras variants] ai bet var tak ugunskuru uztaisīt, lai silts ir priekšā un aizmugurē. Tā jau laikam ir pirms sapņo ir jāaizver acis, bet varbūt es jau savā nogurumā patiesībā guļot tagad rakstu, tad jau viss kārtībā un šis ir patiešām sapnis.. patīk sapņot, bet tad kāpēc es nedaru tā kā bija rakstīts skolā uz sienas "Katra diena ir dota, lai tu maini sapņus pret īstenību. es zinu ka tu to saproti, bet cik daudz tu to izmanto?" sūds necik neizmantoju nu labi varbūt kādus 2% mierinot sevi! |
|
![]() | |||
|
Miera sajūta, saruna ar sen-neredzētu cilvēku , kuru vēl joprojām neredzu tik lasu viņa uzdrukāto tekstu, kas patiesībā liekas ka man ir prieks par viņu un viņa dzīves notikumiem, jaukiņi, jo prāts nav aizmirsis visu to kas ir bijis starp mums un vēl joprojām ir kaut kāda sajūta kurai tas viss interesē , bet dziļāk nelaiž jo īpašā vieta ir jau aizņemta īpašām cilvēkam. Un šo vietu nespēs neviens un nekas cits iekarot [ izklausās varbūt kaut kā nezinu kā, bet viss ir tik patiess ka liekas ka nekas cits nespēj stāties, jo šis īpašai skatiens vien dara laimīgu] un tepat aiz sienas trīs cilvēki ik palaikam paķiķina vai pačalojas. tas nespēj manu mieru , kas mīt sirsniņā nekādīgi izdzīt. šis klusums ir tik dīvains kā tas dīvāns no mana sapņa, kad jau pavisam sen! hā interesanti! klau TU mana doma atgriezies. Aizklīda tā ka tāds liels lietus mākonis kas neko neatdod no sevis, hmmm interesanti.
|
|||
![]() | |
|
Tik ļoooti neaptevrama brīvības sajūta, BET es nemķau šo brīvību izmantot! TIk savādi būt mājās. prasās būt kur citur, bet tik un tā sēžu priecīgi sajūsmināta par notikušo un par gaidāmo, jo TICU un Ceru ka viss nokārtosies un ka viss notiks tieši tā kā tam jānotiek. Dievs dos to ko esmu pelnījusi. Tik pavisam savādi būt mājās, bet nē es tam negibu noticēt, esmu tik ļoti pieraduis pie brīvības un katra vakara maiņas vietas, es jau ilgojos pēc visa tā! kaut kāda sajūtata spiež ka ir par maz, visa tā pozitīva, kas bija arī piebarstīts ar visām pārējām emocijām bezkuram itnekādīgi nevar iztikt! varētu vēl ko rakstīt, bet dators tiik ļooti iemidzina ka jaīet gulēt! |
|
![]() | |||
|
ha ha 1998. gadā svēru 26 kg
hmmm Latviešu valoda- C matemātika- C un Angļu valoda- D LABI? laikam. ŠODIEN braucu mājās no skolas laikam jau pēdējo reiz braucot, sapratu nekādas saistības vairs ar to iestādi, nekādas saprašanas ar to manu dzīvi, kas tālāk būs ko darīšu, kas no manis vispār iznāks. Laikam jau varu tagad aizmirst par brīvības izjūtu nu jā itkā brīvība nekādas saistības nekādas vajadzības itkā,bet tas viss tikai ITĀĀAĀ, bet kas tak ir jādara. Atceros pagājušo gad kā teicu kā var neko nedarīt, tas tak nav normāli ka neko pat necenties nedarīt NĒĒ es to nedrīkstu pieļaut jārīkos, kas jādara jācīnās par saviem sapņiem, savām cerībām, mērķiem, par savu dzīvi jācīnās. un kā tad šī bezrūpīgā vasra vispār ar šādām domām var turpināties laikam nekādīgi, bet kā reāli, ko es pati vispār vēlos? ai jūtos tik stūlbi es patiesībā nezinu ko domāt, bet laikam tam ōsferim ir taisnība pēc plikas vidussolas pabeigšanas TU esi vienkāršš kociņš bez nekā - kociņš bez zariņiem, bet hāā es tak šito varu lauzt un cīnīties par spīti visiem šitādiem domātājiem pierādot to ka var izcīnīt un kuat ko panāt un iegūt, jo viss tak ir iespējams, a šitā domājot sevi nomierinu. Pilnīgs HAOSS... Dzīvo dzīvi dzīvodams un izbaudi visu kas gadās pa ceļam un paķēr arī ko līdzi no mazā iebraucamā celiņa tādā veidā neieejot rutīnā- dzīves rutīnā.
|
|||
![]() | |
|
šīvakra pirmsmiega deva ar ko labu un patiesu!
Dzīve ir skaistums, apbrīno to. Dzīve ir svētlaime, baudi to. Dzīve ir sapnis, vērs to par īstenību. Dzīve ir izaicinājums, stājies tam pretī. Dzīve ir spēle, spēlē to. Dzīve ir vērtība, saudzē to. Dzīve ir bagātība, taupi to. Dzīve ir mīlestība, baudi to. Dzīve ir mīkla, atmini to. Dzīve ir solījums, pildi to. Dzīve ir skumjas, pārvari tās. Dzīve ir himna, izdziedi to. Dzīve ir cīna, ņem vērā to. Dzīve ir piedzīvojums, uzdrošinies. Dzīve ir laime, izpelnies to. Māte Terēze Saldus sapnīšus un mīkstu migu! |
|
![]() | |
|
Laikam jau esmu tiiik ļoooti patīīkamijauki nogurusi pēc varbūt ne trakās svinēšanās, kuru svinēšānu jēgu vēl joprojām nesaprotu, tāpēc ka nezinu garākā nakts? AI varbūt ar gadiem nāks saprašana.... bet jā tagad esmu sapratusi ka latviešu rotaļas un daņči ir jautra padarīšana būtu interesanti tā kārtīgi iemācīties.... jā un peldēt naktī kad patiesībā liekas pārāk gaišs priekš nakts, jo mēnes nav mēnes bet gan prožektors, kas jūrā atspīd iespīt tik kolosāli daiļi, ah un kas var būt vēl patiesi jaukāks ja blakus atrodas mīļotais cilvēks, un ar mīļo čunčulīti klausīties Līvus un malkot alutiņu un gaidīt rīta gaismu- ir izsmiešanās līdz spēka izsīkumam! |
|
