aleksandra

smilškastē

12/27/10 08:19 pm

-> [melnā kaste] ->
Kas par visatļautību un muļķīgu iedomu, ka no gudrajiem prātiem drīkst mācīties!

12/19/10 07:16 pm

ceturtās Adventes vakars
Vakars ar daudz ieguvumiem: prieks par notiekošo uz skatuves, par cilvēkiem, kas satikti, un par [ilgāklu laiku nepiedzīvotu] radošu ideju, par kuras īstenošanu, eh, kā pirksti niez. Andalūzijas suņa apmeklētāji tika dzirdēt Jāņa Rokpeļna un Andras Manfeldes dzeju un Annas grupas mūziku [īpaši dziesma Tu mani neatlaid] Anna dziedāja arī 23.psalmu.
Ja vien es būtu klāt, kad tika iedalīti muzikālie talanti cilvēkbērniem, tad savējo visdrīzāk izmnatotu psalmu atskaņošanai; labākus dziesmu vārdus vēl neesmu dzirdējusi ;)

12/16/10 04:10 pm

vārda brīvības brīvība

Šīsnedēļas divas dienas pavadītas, klausoties ievadu jurisprudecē par lietām, ko derīgas zināt žurnālistiem, strādājošiem un ne tik ļoti. Seminārs vērtīgs, tomēr ar zināmu mazuma piegaršu. Tā vairāk aizķēra izspēlētā tiesas sēde par vārda brīvību mediju kontekstā. Par pārsteigumu man un pulciņam citu žurnālistu tā, vārda brīvība, ir, nu, diktimilzonīgs jēdziens.

Situācija sekojoša: pilsonis (deputāts) P sūdz tiesā laikrakstu A par amelojošu rakstu avīzes pirmajā lapā. Pirmajā brīdī, rakstu izlasot, rodas sajūta, ka P ir krāpnieks un neģēlis, jo negodīgi un viltīgi rīkojies. Tomēr izrādās, ka nē, tie fakti nav patiesi un P tiesai sniedz pierādījumus par tiem visiem. Tātad ir skaidrs, ka viņš nav savārījis tās sliktās lietas.

Lūk. Šādā izklāstā spriedumu var loģiski izsecināt, nē? Nē!
Spriedums ir pa labu A. Jo, izrādās - raksts bijis tika viedokļa paušana, līdz ar to minētie skaitļi un piedēvētie notikumi nav fakti (kas apmelotu P), bet gan tikai kādu cilvēku uzskati. Un nav pat svarīgi, ka tas ir pirmajā lapā, bez kādām norādēm 'viedoklis' un ar spilgtu virsrakstu. Nav arī būtiski, ka atspoguļots ļoti šaurs viedokļu loks. Būtisks ir tikai saturs, kas nosaka, kāda veida info tā ir. Ja vien saturiski tas ir raksts, tad A var rakstīt da-jeb-ko par P, izņemot cieņu aizškarošas lietas (šajā gadījumā tādu nebija, bija tikai nepatiesi fakti, ai, piedošan, viedokļi). Interesanti, ka virsraksti tiek vērtēti ārpuss realitātes, proti, tie var būt tie var būt pārspīlējumi, paspilgtinājumi un cita veida radošās izpausmes.
 
Viedoklis par šo viedokļu lietu radīja zināmu sašutumu semināra žurnālistiem, kuri atļāvās arī strīdēties ar tiesnesi (realitātē tieši ši tiesnese ir pieņēmusi spriedumu konkrētajā lietā). Man arī gribējies teikt, ka tas ir netaisnīgi. Tomēr nedaudz apdomājot, saprotu, ka pretējs nolēmums būtu ierobežojis kāda medija vēlmi izteikt savus uzskatus, un turpmāk šāds kamols varētu augt. Jā, A ir bijis nekrietni tendenciozs un darijis visu, lai parādītu P iespējami tumšāku. Redakcijas pilnvaras rādīt lietas tik plaši un tādā krāsā, kā viņi to saredz.
Var paraudzīties, pārnesot situāciju uz kādu citu mediju, piemēram, ja raidījumu De facto (vai portālu pietiek.com) pēc līdzīgas analoģijas varētu notiesāt par kādu komentāru vai uzskatiem un liktu atsaukt info., man šķistu pagalam netaisnīgi un negodīgi. Tad kāpēc citam medijam liegt iespēju runāt? Pat ja tas nesakrīt ar lielākā vairākuma viedokli.

Un tas patiesi ir lieliski!
 
Teicu paldies semināra pasniedzējiem, jo situācijas izspēle diezgan pamatīgi iedrošina un paver nedaudz citu skatu uz žurnālistukas būšanu un vārda brīvību.

Ļoti ieteiktu līdzīgu simulācijas spēli augstskolu mediju programmu studijās.

12/9/10 04:43 pm

Eat. Pray. Love.
[filma, treilers še: http://www.youtube.com/watch?v=mjay5vgIwt4]

Man to ieteica noskatīties cilvēks, kuru cienu. Cilvēku joprojām turpinu cienīt, bet filmu lieku plauktiņā pie Sex and The City2.
Ieguvums no skatīšanās: pāris jauki pilsētu un dabas skati + filma mani mudināja nopauzēt to (apmēram vienos naktī) un aiziet uz virtuvi, lai uztaisītu pastas porciju.
Aktierspēle, manuprāt, ļoti vāja: tā vien šķiet, ka galvenajai varonei filmas laikā tikai pāris reizes sejas izteiksme pamainās; un pēdējam džekam [šķiet kāds slavenais Holivudas aktieris] vispār nenoticu; mūzika arī neuzrunā. Saturu un dziļo domu vai nu nesapratu vai pagalam vāja.
p.s. tomēr kāds plusiņš: frāze "see you later alligator" katru reizi lika sasmieties.


Desert flower
[filma, treilers še: http://ej.uz/desertFlower]

Stāsts nav par amerikāņu sapni, kā nabadzīga meitene pēkšņi un spoži kļūst slavena un bagāta, nē. Filma ir par afrikāņu meiteni vārdā Waris, kura mīl savu zemi un ģimeni, bet bēg no tās, jo... un iemesls ir patiesi šokējošs: būt par sievieti Āfrikā ir ļoti sāpīgi, tas nozīmē būt par sievietei, kura piedzīvo apgraizīšanu. jā, tieši tā! Tuksnesī trīs gadu vecumā viņi izdara šo procedūru. Tātad sāpes un mokas visu mūžu. Tomēr Waris pirms tiek izdota pie vīra aizbēg no ģimenes, ciemata. Viņa nonāk pasaulē, kur sākumā ir apkopēja, vēlāk supermodele, un pasaulē, kurā viņa atklāj, ka sievietei nav jāpiedzīvo šādas sāpes. Viņa mums stāsta par to.
Saturiski spēcīga filma, arī bilde un mūzika patiesi tīkami.


Korsārs
[balets, Latvijas Nacionālā opera]

ah, kas par vīriešiem! ;)
Baleta horiogrāfija un izpildījums ik pa brīdim man lika sastingt, ievilkt elpu vai kādā citā veidā sajūsmināties par notiekošo uz skatuves. Deju kustības brīžiem robežojas ar akrobātiku. Spraigais sižets un košie tērpi uzvedumu labi papildina. No operas ēkas devos ar platu smaidu par redzēto meistarību.


Scheherezade, tell me a story
[filma, treilers še: http://www.youtube.com/watch?v=hf4t8N_TtH0]

Filmā ir vairāki stāsti par sieviešu mēģinājumiem būt pastāvīgām un laimīgām valstī, kur ticība un tradīcijas sievieti par līdztiesīgu neuzskata jau no pirmssākumiem. Tomēr tie nav vnk žēlošanās stāsti, tā ir filma par cīņu, kas norit ne tik svešā un tālā valstī - Ēģiptē. TV raidījuma vadītāja kļūst nepatīkama politiskajiem spēkiem un tiek spiest mainīt šovu tēmas: sāk runāt par sociālām lietām, par sievietēm. Un tas kļūst pat daudz asāk nekā iepriekš teiktais. Savā studijā viņa aicina trīs sievietes, kuras stāsta savu [cīņas] dzīvi. To rezultātā viņa pati kļūst par sava raidījuma ceturto varoni.
Tēma un daudzas līnijas tajā patīk. Tomēr man kā eiropeiskam cilvēkam līdz galam kaut kas neaiziet; šķiet filmas veidotāji nav īsti padomājuši par mērķauditoriju. Laikam par maz konteksta par temas attīstību vēsturē un šī brīža situāciju.
Rīgā filma rādīta Ēģiptes filmu dienu ietvaros; tātad atvests diezgan labs materiāls. Kaut arī Ēģiptes vēstnieka uzruna pirms seansa bija garlaicīga, tomēr patīkami un svarīguma sajūta neizpaliek.

12/6/10 04:32 pm

Inga, paverot vaļā manis gatavotās zupas katliņa vāku, nosauca to par raganu brūvējumu. Un brīdī, kad brūvējums jau bija šķīvjos piebilda, ka ir labs un oglīti viņai nevajagot, jo vēl palikušas tās brīvdienu melnās piparkūkas. un piesolīja Zsvētkos slotu uzdāvināt, man personiski.

12/6/10 01:54 pm

go hard or go home [<-uzrkats kādā trenažieru zālē]
esmu redzējusi un pazīstu cilvēkus, kuri nebija ne veiksmīgi, ne apdāvināti vai talantīgi, ne apveltīti ar zibenību spēju lietas saprast un iemācīties, ne arī lielas pieredzes un zināšanu bagāžas īpašnieki. tomēr tas bija iesākumā.jo viņi ir mērķtiecīgi, darbīgi, ražīgi, iegulda lietā visus spēkus un daudz laika. iesākums bija ilgs, vairāku gadu cīniņš ar sevi. nu šie cilvēki dara daudz vairāk un labāk nekā no viņiem gaidīja savulaik.

šī doma disciplinē un liek saņemties darbam.
jo tas smagums nav darbā, bet sevī.

12/3/10 08:33 pm

birojs
beidzot saņēmos iebliezt sev ar āmuru pa pieri un saprast, ka jaunajis gads būs jāsāk ar jauna darba meklēšanu. tāpēc, aizsēdējusies birojā 5dienas vakarā, gandrīz vai izbaudu šeit būšanu un patiesi tīkamus [dažkārt gan ar krietnu piepūli izdarāmus] darbus.

12/2/10 07:40 pm

la vie comme un éclair
franciski tas droši vien nozīmē 'dzīve kā uzplaiksnījums', man tomēr labāk tīk domāt, ka tā [dzīve] ir kā 'eklērs' ;)

10/22/10 11:50 am

Mīļo Z-svētku vecīti, man steidzami vajadzētu biļeti līdz Oza zemeni, es pēc tām smadzenēm...

10/8/10 08:31 pm

* pa gadiem sašķiroti 40,8 GB bilžu. atliek vien izdzēst nevajadzīgās. ceru galarezultātā dabūt ne vairāk kā 10 GB ;)
* cimdu pāris noadīts un iesākts nākamais
* ar grūtībām tikts galā ar visām 16 filmas Andalūzijas suns minūtēm. neaptvēru, nesapratu. ak, būs jāmēģina vēlreiz.

9/28/10 08:11 pm

sāpe par vēlēšanām

Mani šobrīd nodarbina divas domas (sakarā ar 2. oktobri):

1. Ņemot vērā, ka apgalabi Latvijā ir nevienlīdzīgi lieli, tad teorētiski dažos no tiem viena cilvēka balss ir smagāka nekā citos. Nezinu, kādas sistēmas ir citās valstīs, tomēr man tas patiesi nešķiet labi un pareizi.

2. Balsot par partijām, kuras nepārvarēs 5% barjeru (kā to šobrīd rāda reitingi) nozīmē to pašu, ko atdot savu balsi visām lielākajām partijām proporcionāli viņu popularitātei. Tas nozīmē - ja es vēlos ar savu balsi ko ietekmēt, man jāvēl par lielākajām partijām, proti, tām kuras izvēlas lielākā cilvēku daļa. Un tādas ir 4-6. Tātad mana izvēle nav vairs pilnībā mana, bet gan kādā mērā atkarīga no citu pilsoņu politiskajām simpātijā.
Jāpiebilst, ka liela daļa vēlētāju nemaz neatceras, par ko balsojuši iepriekšējās vēlēšanās, vai izvēlas pol.spēku tikai iecirknī. Tas vēl jo vairāk mani skumdina - mans izvēlamo partiju loks sašaurinās to cilvēku dēļ, kuri lielā mērā nospļaujas par valsts nākotni.

9/15/10 06:51 pm

Meklēju info. par D-tilta būvniecības gaitu, un negaidīts secinājums - ne reizi vēl nēesmu izbraukusi pa jauno konstrukciju pāri Duagavai!

9/13/10 06:35 pm

paldies žurnālistiem par viņu rosīgo darbošanos šodien!

9/11/10 08:03 pm

gandarījums vēl nav mani apciemojis.
[bet darbiņš padarīts]
jāstrādā cītīgāk, mīlīt.

9/9/10 11:52 pm

izklausās, ka Земфира vienā no dziesmām Jūrmalā (Jaunais Vilnis 2010) vnk izņirgājas par pasākumu un tā tusējošo auditoriju
drosmīgs smīns

6/16/10 12:53 am



Līdzīgi kā saules baterijas - vasarā un rudenī savācu un uzkrāju Portugāles saules un cilvēku enerģiju sevī. Vēl Porto esot sākās skriešana, tā nemitējās un nemitas joprojām, drīzāk pieņemas spēkā, bet enerģijas rezerves (gluži kā tās krājumi pasaulē) aptrūkst. Sākotnēji tas pat liek saņemties, sapurināties (laikam adrenalīns palīdz), taču, ka rādās zīmīte empty battery nu vairs nav jautri nemaz. Piemēram, nebiju domājusi, ka līdzās mazliet trīcošām rokām arī valoda sāk raustīties.
Pārliecības nav. Bet es gribu to nodot šonedēļ!

6/10/10 10:34 am

re.starting!
kur cilvēkam atrodas tā poga (vai cipariņu kombinācija), kuru nospiež un pārstartēt visu sevī?
tā, lai uzkaršanās, errori, bremzēšanas un citi feili izdzēšas un pazūd.

5/30/10 10:55 pm

Viena brīvdiena nedēļas laikā tomēr ir mazliet par skopu. Jo īpaši tāpēc, ka kubiks-rubiks šodien pārņēma mani savā varā.

5/15/10 11:32 pm

pie dzīvnieka skeleta
- tas ir dinizaurs
- nē, tas ir bebrs - mazam puisītim mamma skaidro
- nē, dinizaurs

muzeju nakts noklausītā saruna. retā lieta, kas šonedēļ lika pasmaidīt.

4/30/10 02:28 pm

aktuāli
kad pēdējais brīdis ir atlikts uz pēdējo brīdi

(Ilze L.)
Powered by Sviesta Ciba