BNS:

Nīderlandes galvaspilsētā Amsterdamā suņu īpašnieki sašutuši par to, ka vienā no pilsētas populārākajiem parkiem būs atļauts nodarboties ar seksu.

Pilsētas dome pieņēmusi lēmumu, ka Vondelparkā, kuru apmeklē desmit miljoni cilvēku gadā, heteroseksuāli un homoseksuāli pāri drīkst nodarboties ar seksu. Turpretī suņu īpašniekiem, kuri savus suņus pa parku staidzina bez pavadas, paredzēts ieviest ierobežojumus.

Kāds suņa īpašnieks teica: "Kamēr vien parks eksistējis, mēs drīkstējām ļaut suņiem skriet brīvi. Tas ir necilvēcīgi, ka mūs turpmāk sodīs, bet [tos, kuri nodarboties ar] publisko seksu, nē."

Savukārt Amsterdamas domes amatpersona sacīja: "Kad suņi netiek vesti saitē, viņi čurā uz visa, ko ierauga, un sagādā neērtības citiem apmeklētājiem."

Domnieks Pauls van Grīkens aizstāvēja lēmumu no septembra atļaut parkā nodarboties ar seksu. "Tas netraucē citiem apmeklētājiem, un sniedz baudu noteiktai cilvēku grupai," viņš piebilda. "Tomēr pastāv zināmi noteikumi. Viņiem jāsavāc aiz sevis atkritumi, un nav atļauts dzimumakts pie [bērnu] spēļlaukuma. Ar seksu drīkstēs nodarboties tikai vakara stundās un nakts laikā," viņš uzsvēra.

Kur var nopirkt pastas mašīnu (kombainu), tādu verķi, caur kuru izlaiž pastas mīklu un taisa makaronus. ???

Izvēle ir personiska vai personīga?

A, gribēju jums izstāstīt divus gļukus. Viens bija vakar, otrs šodien. Vakar eju cauri Vērmanes dārzam uz LU, man priekšā, kādus metrus divdesmit tālāk, lēnām un nesteidzoties iet jaunietis, tāds galīgi nestilīgs, drusku apvēlies. Iet un pēkšņi uz līdzenas vietas apmet salto atmuguriski. Bet šodien bija tā. Es lēnām un nesteidzoties eju no veikala ar smagu tašu uz pleca un redzu - vienā no vārtrūmēm pie miskastes apstājas sieviete, ap 50, nav dāma, drīzāk tante, atver to un izmet Paula Bankovska "Mazgalvīši spēlē mājās". Kas to būtu domājis.

Par kuru cilvēku (vēl dzīvu) tu nekad negribētu kļūt vai atrasties viņa vietā?

Attālumu nevajag romantizēt.

Nē, šķiet mana mīlestība uz tomātu zupu ir izgaisusi. Nekas nav mūžīgs, vai nē.

Lūdzu nesmejieties, tas ir nopietns jautājums - vai tomātos var būt tārpi?

Slinkums: veikals ir 50 m attālumā no mājām, bet tā vietā, lai vienkārši saģērbtos un aizietu pēc cigaretēm, es apsveru domu, vai vienkāršāk nav atmest.

Ja valoda nespēj atainot pasauli tādu, kāda tā ir, ja patiesība šī vārda tradicionālajā nozīmē neeksistē, tad uz cilvēku, kurš valodu lieto, gulstas daudz lielāka atbildība. Ja nav iespējams turēties pie patiesības kruķiem, tad runa kļūst tikai un vienīgi par rīcību, kurai ir noteiktas sekas.

Ārā auksti?

Es nesaprotu, kā tajā "Gaismas pils" spēlē (es atvainojos) var aktivizēt dažādus priekšmetus. Piemēram, es pieejau pie datora, un man ir pamatotas aizdomas, ka man tur kaut kas jāapskatās, taču es nesaprotu, kādā veidā es to varu izdarīt. Spiežu visas pogas, nekas nenotiek. Tas pats ar mirofonu - nojaušu, ka tajā ir jādzied vai kaut kā citādi "jāuzstājas", taču es varu tikai tam pieiet klāt. Nekādas darbības veikt man nesanāk.

Kā sauc tādu kā putaplasta plēvi, kurā pēdējā laikā ietin sadzīves tehniku un elektroniku, arī mebeles? Nevis to, ar pumpiņām, kuras ir jautri spiest, bet tādu viendabīgu. Un kur tādu varētu nopirkt?

Kad cilvēkam kaut kā fundamentāli trūkst, piemēram, sakārtotas privātās dzīves, tajā caurumā viegli aizķeras visādi interesanti štruntiņi. Ja caurumu veiksmīgi aiztaisa, tad štruntiņu ziņā cilvēks kļūst nabadzīgāks un vienkāršāks, pat piezemētāks.

Reizēm skatos uz lietām sev apkārt - segu, krēslu, uz kura stāv grāmatas un karājas krekli, pret sienu atstutēto riteni, pogu, kas notrūkusi spilvenam un mētājas uz grīdas un kura visticamāk netiks pacelta vismaz pāris dienas un pilnīgi noteikti nekad netiks piešūta atpakaļ - un mani pārņem nepatīkamas trīsas no visu šo lietu konkrētības.

Apollo: "Apstiprinājušās baumas, ka Cūkkārpas skolas direktors Baltuss Dumidors ir gejs."

Eu, davai, Rortija speciālisti, pasakiet man, ludzu, kurā darbā (Nejaušība, ironija un solidaritāte?) un vēlams arī kurā vietā Rortijs saka, ka filosofija ir tikai literatūras žanrs.

A, jā, vakar bijām uz Prāgu, baigi labā. Silti iesaku.

Ziniet, patiesībā cilvēki filmu laikā raud nevis no aizkustinājuma, bet no skaudības. Mājsaimnieces raud par to, ka viņām nekad nepieredzēt tādu mīlestību, ticīgie - tādu piedošanu, nogurušie - tādu atvieglojumu, bet smalkie mākslas baudītāji - par to, ka viņiem nekad neizdosies radīt tādu mākslas darbu.