Man pašam kungam būt, man pašam arājam...

es neesmu depresīvs.

es zinu, ka dzīve ir fuipēkaka.

viskijs palīdz.

vienmēr.

pudele dziras liek justies kā tādam mazam meža sivēnam, kas iedzīts strupceļā un viss, kas atliek ir izkviegties..

upd: iepriekšējais ieraksts bišķi ūbero sitūaciju. jo dzīve kā dzīve, tikvien, ka pašsajūta kā baltai suņa kakai, kuru kāds izspārdījis - smird!

visa notiekošā rezumējums - Moonika sapisa manu dzīvi mēneša laikā.

nevienai citai tas tik veikli (un ar tādu vērienu) vēl nebij izdevies.

činčin uz viņas veselību!

tikko piezvanīja mans boss un lūdza, lai nepametu darbu, jo viss tikšot nokārtots.

teicu ok.
nodomāju fuck you!

goda vārds - viss šobrīd kā tādā kā lugā.

ak un dēļ dusmu lēkmes aizmirsu pastāstīt:

Moonika šorīt pienāk, apķeras ap kaklu un saka - "ak dievs, vakar ar draudzeni bijām klubā un mans dzēriens tika sazāļots, atceros tikai momentu tualetē vemjot, tad pamodos no rīta savā gultā, visa istaba pievemta krustu šķērsu šodien jūtos ļoti vārga un viss trīc, cilvēki ir tik riebīgi, labi, ka esi tu."

tātad es neesmu cilvēks.

tjip: hello, my name is TED...

p.s. sievietes ir jocīgas. kāpēc?

neatceros laiku, kad esmu bijis tik garīgi un fiziski iztukšots dēļ divām darbadienām.

haoss.

turklāt tas viss šķiet kā tāds teātra uzvedums, kuru diriģē psihopāts.

paldies psihopātam par nākošajām divām brīvām dienām, bet es nepūtināšos lai atgrieztos.

es triepšu pudeli viskija, atplīsīšu apģērbies, pamodīšos izsalcis un izdzeršu atlikumu, uzcepšu steiku un uzrakstīšu CV un izsūtīšu nafig pa visiem 120 pavāra darba piedāvājumiem tuvākajā apkārtnē.

lai viņi iet dirst ar saviem nākotnes plāniem man, jo man ir savi plāni un nevaru ciest dzīvot kāda cita diriģētu dzīvi.

nutad čin čin! un turpinājumam būs dzērumspams! yay!

nebeidzamais stāsts ir iesākts - esmu apņēmies pārkrāsot visu māju no ārpuses un iekšpuses, plus veikt visādus senvajadzīgus uzlabojumus.

šodien izkrāsoju virtuvi, halli un kāpņutelpu un iesāku pindzelēt savu istabu.



p.s. nenormāli porša nodarbe!

Šodien visu dienu štrubīju māju, jo 18:00 brauca landlords parakstīt jauno līgumu.

rezultātā tādas ciešanas un reiboņi un depresija un roku trīcēšana tādā līmenī, ka līgumu nebiju spējīgs parakstīt un nācās izdomāt jaunu - daudz viernkāršāku - parakstu.

enīvei - viss darāmais ir izdarīts un esmu paspējis aivilkties līdz bodei pēc aliem un vīna un tagat mana esība ir atpakaļ normalitātē.

veseli!

BIAAG

p.s. šitas video man vienmēr liek iedomāties par zan. hwz kādēļ.

pamodos istabā, kas vairāk cūkkūts kā guļamistaba.
mana istaba enīvei.

nesapratu kas ap un ar mani notiek līdz brīdim, kad Milans izvilka puspudeli portvīna no ledusskapja.

tagat atkal viss ok, jo pazīstama situācija - esmu sadzēries un viss visapkārt ir tieši tā kā tam jābūt..

divas dienas nolauztas komandējumā.

tepatvien, bet pavisam cita stila virtuve un ēdiens.

šodien, pēc klusa rīta cēliena mēs ar Aoife aizsūtījām mājās mūsu darbiniekus - tjip šodien būs superkluss un tiksim galā divatā.

skujas.

tieši pēc pusdienlaika restorāns pilns.

nedaudz pisec noskriešanās sanāca, bet pofig, jo diena pagāja un vakars ar vīnu ir klāt un divas brīvas dienas pēc tam.

yes un činčin!

viss ko man šobrīd vajag ir vēlviena pudele vīna, bet nedrīkst.

nedrīkst, jo rīt pie mājas ap 7:00 pīpinās čiksa iekš sarūsējuša Clio un tad man būs viņai jāseko 15 minūtes.

viņa man rādīs vietu, kur strādāšu nākamās divas dienas, cenšoties to visu bardaku tur savest kārtībā (un vieta ir dziļidziļi laukos - tjip -- trīs mājas un kombains).

tur esot bardaks - durvis nevarot normāli atvērt un esot vajadzīgs tāds kā veikls triks, lai atslēga atslēdzas; signalizācijas atslēgšanai jasavieno divi vadi un elektriskā krāsns esot vispirms jāuzsilda ar sveci pirms to var darbināt.

un pirmoreiz mūžā es cepšu scones, jo, redz, saldēdieni nav diezko manā kategorijā - tikai steiki ir īsts ēdiens, manuprāt!

ganjauka viss būs okidoki.

šodien mans pacietības mērs bij pilns un izsaucu Mooniku uz tepiķa - uztinu divas cigaretes un teicu, ka mums vajag izrunāt notiekošo.

viņa (man par lielu pārsteigumu) piekrita un tad mēs sēdējām darba pagalmā starp miskastēm un pirmoreiz pēc divām nedēļām viens otram ieskatījāmies acīs.

teicu, ka man nemaz nav skaidrs, kas ir tas, kas radīja šo dīvaino situāciju, no nekas no manis tānakts teiktā tam par iemeslu būt nevar, jo tas tikvien kā tāds drauga objektīvs redzējums par notiekošo.

viņa teica, ka draugi tā nedarot.
teicu, ka dara gan, tādēļ mani labākie draugi ir mani labākie draugi - vienmēr iemet sejā visrūgtāko patiesību par mani, liekot analizēt situāciju no cita redzes leņķa.

- hmm, bet tas bija ļoti sāpīgi, jo es iedomājos, ka tev, iespējams, taisnība un uz pāris dienām tas man lika justies ļoti slikti.
- tas bij tikai viedoklis.
- ļoti tiešs un cinisks viedoklis.
- iespējams, bet tāds es esmu - tak zini.
- jā..
- un vai tas ir tas, ko es teicu, jebšu fakts, ka ko teicu vispār, tāvietā, lai piedāvātu krūzi tējas manā guļamistabā?!

tad viņa sastomījās un piesarka.
un man bij jādodas atpakaļ cept un vārīt, jo boss kliedza no virtuves.

atlikušo dienas daļu Moonika ik pēc piecām minūtēm bija virtuvē, jo viņai "kautko vajag" - vienreiz cukuru, tad krējumu, tad bļodu, tad dvieli..
(diezin kā viņa bez visām tām lietām divas nedēļas izdzīvoja?!)


enīvei - nāriņas un rūķīši it is, jo es nesaprotu tā cilvēka prāta ceļus, jo ja reiz man pasaka - esam tikai draugi, tad manā galvā tas skan kā "esam tikai draugi" un nekāds atpakaļsolis nav pieļaujams.

iespējams, ka kļūdos un tad, jāatdzīst, ka neko nesaprotu.

punkts, činčin.

šodien man pēkšņi viss tapa skaidrs - es strādāju vietā, kuru menedžments apkāš īpašnieku, eksperimentējot savus produktus savam nākotnes plānam.

īpašnieki neko nenojauš, jo tas viss itkā viņu labad, bet es zinu, ka biznesa modulis tiks pārcelts uz kanādu.

viss super un cepuri nost frustrētajam menedžmentam, bet tikvien, ka tas sīkums, kai viņi ir debīli savos eksperimentos, jo īrijas klienti ir ļoti atšķirīgi no tiem tur kanādā..

enīvei - es palieku šaipus okeānam, jo mani nevilina miglaini debīlu cilvēku piedāvājumi.

činčin.

patiesībā visas šīs pārmaiņas ir diezgan exciting un tādēļ cv sūtīšana tiek atlikta uz "kautkad vēlāk, varbūt..", jo atlūgumu tak var iesniegt jebkad, bet izdzīvot situāciju - tikai vienreiz!

tas, protams, lauž manu principu, ka dzīvei jābūt vieglai, bet, hei - mēģinam un redzēsm, kas no visa šitā sanāks; ja nekas cits kā stāsts, tad ar labi!

p.s. Moonika vazājas apkārt kā izmērcēta klukstene un man pat nedaudz žēl, bet turpinu ignorēt, jo ja reiz "/ignore", tad jānotiek kam radikālam, lai tas tiktu nomainīts uz "/unignore"

biju uz sapulci darbā.

mani sapaugstināja amatātā un tagat oficiāli esmu šefpavārs iekš visiecīnītākais restorāns šaipusē.

nosvinējām uz urrā.

uz mirkli iedomājos,
ka jāiet ielās un jādara kas traks, bet tad pārdomāju, jo man tak ir vīns un ķīniešu gatavotas vakariņas.

es nez, ļaunākais ko viņai tonakt pateicu bija, ka neesmu viņā iemīlējies un man diezgan pofig, ko viņa ar savu dzīvi dara,
bet ka viņai vajadzētu ņemt vērā faktu, ka viņai jau tuvu pie 30 un pēc 30 bērnus radīt nav diezko prātīgi un,
varbūt, ka pienācis laiks pārstāt skriet pakaļ puišeļiem no Amerikas un pievērsties realitātei.

piebilstot, ka tas tāds draudzīgs padoms un tikai.

tas tāds dzērumā dzimis sarkasms un tikai, un laikam gribēju atspēlēties par faktu, ka torīt (well jā - pirms mēneša) tā vietā, lai ietu man uzvārīt kafiju, viņa nemitīgi sūtīja īsziņas savam ex komentējot notiekošo man.

enīvei, tas viss ir sūds un pagātne un šodien esmu pieņēmis lēmumu atstāt grimstošo kuģi un meklēt citu darbu, kur lielākā daļa darbinieku nav siko vai afēristi.

un šis ir skaidrā teikts,
bet tas skaidrums tūliņpat tiks aplaistīts ar glāzi vīna, jo jānosvin tak!

za razum, tāteikt!

nekad visu šo gadu laikā vēl nebij nācies piedzīvot to ko sauc par wet turkey - visu dienu reiboņi un nesaprotams nemiers kas mijas ar miegainumu.

tad aizbraucu pēc vīna un nupat viss atpakaļ vecajās labajās sliedēs.

realitāte paliek nemainīga - visapkārt bardaks.
bet tā tak man bijis vienmēr un tādēļ jāsaņemas un jāturpina uzsāktais kurss uz pašiznīcību.

veseli!