Man pašam kungam būt, man pašam arājam...

es nez - es laikam tomēr esmu par vecu divdesmitgadnieku tusiem...

vakarrīt Kellie zvana, ka stāv vakarkleitā, bez kurpēm kautkur mūsu mazpilsētas kvartālā bez sajēgas kur tas ir.. prasu, lai atrod kādu mājas nosaukumu. Forest Growe. gūglēju. lecu mašīnā. viņa zvana, ka kautkāda čiksa piedāvājusi viņu aizvest kur vajag, jo izskatoties kā prostitūta. pusceļā satieku. labsirdīgā čiksa smejas un saka, ka pašai tā daudzkārt gadījies. braucam uz veikalu, sapērkam alkoholu. sēžam dārzā un dzeram. no kaimiņmājas loga Daragh sauc vai var piekāpt izpīpēt kāsi. atnāk. čillojam. Daragh aizvelkas uz pludmali ar draugiem. mēs velkamies papampt. pamostamies, piepūšam peldbaseinu, sildam ūdeni, updeitojam f-book, pļāpājam ar Mateju, kas patiesi šķiet izbauda mūsu kompāniju, neskatoties uz to, ka nedzer, dzeram un sēžam baseinā līdz noriet saule, tad Kellie iekāpj taxi un brauc mā, es pasūtu picu, padzeru vīnu un velkos pampt..

šodien darbā abi kā sabrauktas vāveres. visi domā, ka mums romāns. noliegumiem netic. Kellie nopērk tableti, jo puikāns no trešdienas nakts par prezervatīviem neko laikam nav dzirdējis. visu dienu rijam kā negudri un sapņojam par darba dienas beigām un glāzi vīna sāpju remdēšanai.