If you are lonely when you're alone, you are in bad company.

Nu, nez. :) Es vienos Ziemassvētkos nolēmu apstaigāt visus iespējamos dievkalpojumus - baptistu, katoļu, luterāņu.. Vnk pēdējās divas nedēļas biju pamatīgi noplostojusi. Gribēju svētkos laboties. Tak rezultāts bija tāds - nekāds. Ja pie baptistiem aizdevos tīrs kā kristāliņš, tad pie luterāņiem jau biju iemalkojusi pāris aliņu. Kā par nelaimi, mācītājs bija tāds uz aktiermeistarību velkošs, tāpēc sprediķa laikā visu laiku spurdzu uz ceļiem un nesapratu, kā citi var smieklu valdīt. Pusnaktī sekoja katoļu dievkalpojums. Tobrīd jau it kā biju atguvusies, bet tur nācās tik ilgi uz ceļiem tupēt un viss bija tik šausminošs, ka, iznākot no baznīcus, skriešus devos meklēt krogu. Kā par nelaimi, visi krogi izrādījās slēgti. Kā jau LV. Pēc tam tur izvērtās piedzīvojums ar mašīnu stopēšanu, lai kāds manis paved līdz vienai dzeršanas vietai ārpus pilsētas, manipulēju ar "ir taču Z - svētki un tā", līdz beidzot viens pārītis piekrita. Tak dzeršanas vieta izrādījās īslaicīgs risinājums - tur gandrīz visu bija izdzēruši bez manis. Atcerējos, ka man mājās viena baltvīna pudele stāv. Gāju ar kājām uz mājām + tā kā man mājās nav pudeļu attaisāmā, iezagos darbā, lai nospertu to daiktu uz Z-svētku brīvdienām. Rīts pienāca ar tukšu vīna pudeli un tad jau atkal savajadzējās doties nožēlot savus nakts grēkus uz rīta dievkalpojumu.

Nu, tādas atmiņas uzplaiksnīja saistībā ar alkoholu un baznīcām. :) Pārāk gari, bet.. Patiesi.