Man pašam kungam būt, man pašam arājam...

es domāju, ka tas ir gluži ok, ka atmiņā paliek spilgtākais un labākais. Tiesa, arī spilgti slikti notikumi paliek, bet notiek, ka pēc laika tie pārstāj sāpēt un tad ir vienkārši stāsts.
Un, ja ilgāku laiku notiek kas nepatīkams, tad jā, tas kaut kā sapresējas un pazūd no perifērijas. Ir fakts, nav sīkumu, katras dienas uzskaites.
Kaut kā tā.