Man pašam kungam būt, man pašam arājam...

nē, nu man arī ir tāda draudzene, tikai desmit gadus. bet mūsu draudzība bērnībā turējās uz kopīgu naturālu melošanu citiem ( es stāstiju stāstus par nlo, viņa par visādiem maģijas stafiem), un kā spriedām, ļoti svarīgs periods draudzībai bija, kad bija mednieku stāsti (atceries, kā mēs toreiz, tur šito nu tā..), kas baigi satuvināja, kas būtībā arī ir tādas puspatiesības iz zaļākas zāles laikiem. tagad konstatetjām, ka mēs kopistiski melojam un sagrozam patiesību viena priekš otras, lai varētu tajā spoguļoties, kad otra piekrīt un vairāk padara par patiesību. āmm domas nav vai viņa peld % , bet itogi, man liekas, ka melošana plašā nozīmē ir ļoti, ļoti svarīga.