If you are lonely when you're alone, you are in bad company.

ai, dārgā Tu pat iedomāties nespēj cik ļoti esmu pūlējies padarīt šo problēmu par neesošu.
tas nav iespējams.
ja esi alkoholiķis, tad esi un tas uz mūžu.
vari kļūt par atturībnieku, bet joprojām būsi alkoholiķis.
tas ir kā vēzis un tas nav ārstējams.
tātad ar to ir jāiemācās sadzīvot.
un tas nav viegli.
proti - ir vainu dzet, vainu nedzert.

es izvēlējos dzert un mēģināt saprast, mēģināt kontrolēt notiekošo.
pagaidām izdodas, bet varbūt laiks pierādīs, ka tev bija taisnība.
varbūt.
tik kamēr būs tas vrbūt man nebūs sievas, man nebūs bērnu, es būšu nasta pats sev. un tas ir grēks tikai attiecībā pret mani pašu, jo visi, kas man svarīgi, visus es turu pieklājīgā attālumā.
es zinu kādu postu spēj nodarīt cilvēki, kas zaudē kontroli pār savu alkoholismu. pat pārāk labi zinu. un zinu, ka nekas nav spējis tiem palīdzēt un zinu, ka viņi paši nav gribējuši savu neprātu kontrolēt, jebvai nav pieticis prāta.

es mēģinu. man izdodas. ceru, ka izdosies.

p.s. nekādā veidā ar savu blogu es nemēģinu padarīt dzeršanas problēmu sabiedrībā par neesošu, es nesludinu, ka alkohols ir labi. alkohols ir slikti jebkādā tā izpausmē. bet pamēģini alkoholismu uztvert kā slimību - neiesi tak teikt vēža slimniekam, ka ir tik nepareizi ēst vakariņas, jo nākamajā rītā naksies dirst asinis... alkoholiķiem alkohols ir neatņemama uzturviela un viss. kautkā tas saistīts. kautkā, reiz pamēģināts tas uztaisa savu nelielu sprādzienu galvā un no tā vairs nekur. nezinu, bet mēģinu saprast. par to ar ir šis blogs.