Man pašam kungam būt, man pašam arājam...

esat kādreiz devušies ceļojumā ar mīļoto cilvēku? nu to, kuru mīlat līdz neprātam un labāka nav un nekad nebūs?

jokaini tie ceļojumi, jo mulsinoši ir tie mirkļi, kad pieķer savas acis glāstam kādas iezemietes gurnus, kad ieknieb sev stilbā, jo esi pārāk saldens ar kafiejnīcas oficianti...

savējādi jauki, bet tai pat laikā nedaudz biedējoši, bet mēs taču esam tikai cilvēki, bet varbūt, ka tas tikai man tā.
es nekrāpju, bet prātam jau nepavēlēsi...