tie, kā Tu pats saproti, ir vislielākie. un vispār, piedod par skarbiem vārdiem (man tāds garastāvoklis šodien). bet beidz tak taisīt no savas dzīves traģēdiju, Tu esi pavisam normāls jauns cilvēks, kas dzīvē grib par daudz un jūt par daudz, beidz meklēt sev attaisnojumus un relaksējies.
ai nu kamon, ko nozīmē nevienam mūs nevajag. Vajag, elementāri ekonomikā kā darbaspēku, kā meitas/dēlus, kā cilvēkus, ko mīlēt, whatever. uzskaiti pats, cik sievietēm esi bijis vajadzīgs un kam varētu kļūt par dzīves jēgu? traģēdija ir tur, ka mums pašiem sevi nevajag, mēs sevi uztveram nevis kā pasaules pilsoņus ar visām iespējām, bet kā nekam nederīgus čemodānus, kas jāstaipa apkārt.
pēc tam būs baltas čībiņas un tantes puķainos halātos (reiz nosapņoju savu nāvi, gaismu tuneļa galā neredzēju, redzēju miglu visapkārt un tantes puķainos halātos, kas mani sūtīja apakaļ, jo es vēl neesot izpildījusi visas prasības, kas nepieciešamas, lai tiktu talāk).
man ir bijis depresīvākais mūžā divnedēļnieks, kura laikā es no gultas izkāpu tikai tik daudz, lai aizietu pēc nākamās pudeles, un tā cauru dienu. pēc tam sapratu, ka tas ir bez rezultātiem, un vienkārši devos pie ārsta.
gribēšanā mainīt esošo situāciju, drīzāk. bet tas gan var novest arī pie pretējiem secinājumiem, darbības un pie virtuves griestiem piekārtas šlipses. viss atkarīgs no tā, vai izšķirošajā brīdī kāds dzird tavus mēmos palīgāsaucienus un nespēju tikt galā pašam.
nu ja negribeetu, lai sadzird meemos paliigaasaucienus un nespeeju tikt galaa pasham,atrast jumtu no kura noleekt ir viegli. kaa man reiz teica psihoterapeits-istos pashnaavniekus neglaabj.un mees visi paareejie esam egoistiskas buutnes, kas piesuucoties otram pie kakla censhamies izdziivot...
parasti tādos gadījumos palīdz vienkārši parunāt...
es reiz nedēļu nodzīvoju Alpos tieši tāda pat iemesla dēļ, bet nekā - un viena īsa saruna ar pensionāri mazpilsētas kafejnīcā man deva jaunu jēgu dzīvei...
ārsts pateica, ka, meitenīt, jums te solis līdz sarkandaugavas klīnikai, vairākus mēnešus baroja ar homeopātisko terapiju un zālēm un pie viena tiešā tekstā izlamāja par to, ka pišu smadzeni par nebūtisko (domāju, ka visvairāk palīdzēja tieši tas). kā viņš teica - visi mēs cilvēki esam stulbeņi un, pieņemot to, dzīvot kļūst vieglāk. tik tiešām.
tur ir daudz variantu manupraat... vieni tic, ka... when right person comes along... citi, ka .. taadas nav.. veel citi miil pashu miilestiibu,procesu kaa taadu. un veel ir taadi, kam nav lemts...
maitas viņi ir!
un vispār, piedod par skarbiem vārdiem (man tāds garastāvoklis šodien). bet beidz tak taisīt no savas dzīves traģēdiju, Tu esi pavisam normāls jauns cilvēks, kas dzīvē grib par daudz un jūt par daudz, beidz meklēt sev attaisnojumus un relaksējies.
jaunu cilvēku dzīves šodienas pasaulē ir traģēdija, jo nevienam mūsu nevajag.
bet mēs daram pareizi - mēs dzīvojam. katrs pa savam, bet dzīvojam.
un tā ir vienīgā lieta, kas jādara kamēr esam šeit...
btw - vai ir kautkāds info Tev par to, kur būsim pēc tam?!
traģēdija ir tur, ka mums pašiem sevi nevajag, mēs sevi uztveram nevis kā pasaules pilsoņus ar visām iespējām, bet kā nekam nederīgus čemodānus, kas jāstaipa apkārt.
pēc tam būs baltas čībiņas un tantes puķainos halātos (reiz nosapņoju savu nāvi, gaismu tuneļa galā neredzēju, redzēju miglu visapkārt un tantes puķainos halātos, kas mani sūtīja apakaļ, jo es vēl neesot izpildījusi visas prasības, kas nepieciešamas, lai tiktu talāk).
un lielākā daļa pat neiedziļinās kādiem mērķiem..
bet par galu kā tādu nekad netiku domājis, bet zinu, ka kādudien nopirkšu lodes revolverim - tad kad būšu pagalam noguris..
pēc tam sapratu, ka tas ir bez rezultātiem, un vienkārši devos pie ārsta.
kaa man reiz teica psihoterapeits-istos pashnaavniekus neglaabj.un mees visi paareejie esam egoistiskas buutnes, kas piesuucoties otram pie kakla censhamies izdziivot...
ārsts, i mean..
parasti tādos gadījumos palīdz vienkārši parunāt...
es reiz nedēļu nodzīvoju Alpos tieši tāda pat iemesla dēļ, bet nekā - un viena īsa saruna ar pensionāri mazpilsētas kafejnīcā man deva jaunu jēgu dzīvei...
tik tiešām.
vieni tic, ka... when right person comes along...
citi, ka .. taadas nav..
veel citi miil pashu miilestiibu,procesu kaa taadu.
un veel ir taadi, kam nav lemts...
mīlestība rada tikai un vienīgi ciešanas...
pārspīlētas paškritikas sindroms..