man ar nav un nepūlos sameklēt, tādēļ, ka kautko plānojot ir jāzin patiesība, bet patiesības ta nava...
kā lai dzīvo dzīvi, ja nezin iznākumu? ir daži, kas saka, ka jātic. es neticu. nekam. un kautkam ticēt būtu absurdi, jo to nekādi nevar pārbaudīt un pierādīt...
ja dzīvo dzīvi dzīvošanai, tad vienīgā lieta, kas šķiet svarīgi ir BAUDA. dzīvot baudai un priekam, manuprāt, ir labi. un tam nevajag nekādu plānošanu. vajag vienkārši dzīvot un izdzīvot. ik mirkli. ikdienu...
es mēģinu un man izdodas, tikai visi tie 'pareizie' cilvēki dod pamatu šaubām vai tas tiešām ir pareizi - tas ko es daru un kā dzīvoju...
bet īstenībā vai nav vienalga - mana dzīve un sjo... pie joda visu pārējo!
bet pa lielam negribas Tev visā piekrist. dzīvot ar prieku un baudu - OK, bet dzīvot tikai baudai ir egoistiski. man tomēr gribās ticēt, ka ir kāda ļielāka misija katram iespējama dzīvē. bet tas, ka pa lielam saņemam to ko gribam - tā jau esot, domu spēks un viss pārējias, viss no pašu galvas izrietošais.
un tas, ka dzīvē man nav mērķa - tas jau slikti patiesībā, jo ja nav mērķa, tad nav ko piepildīt, tas tik kārtējo reizi liecina par haosu manā galvā.
un ja būtu tik vienkārši, ka Tava dzīve piederētu tikai Tev..bet tā jau n av, ja vien vientuļā mežā nedzīvo un nepiekot tur askētisku dzīvesveidu.
baigi sarežģīti, skaidrā darba dienas rītā šito neatšķetināt.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
še pieci!
man ar nav un nepūlos sameklēt, tādēļ, ka kautko plānojot ir jāzin patiesība, bet patiesības ta nava...
kā lai dzīvo dzīvi, ja nezin iznākumu?
ir daži, kas saka, ka jātic.
es neticu.
nekam.
un kautkam ticēt būtu absurdi, jo to nekādi nevar pārbaudīt un pierādīt...
ja dzīvo dzīvi dzīvošanai, tad vienīgā lieta, kas šķiet svarīgi ir BAUDA.
dzīvot baudai un priekam, manuprāt, ir labi.
un tam nevajag nekādu plānošanu.
vajag vienkārši dzīvot un izdzīvot. ik mirkli. ikdienu...
es mēģinu un man izdodas, tikai visi tie 'pareizie' cilvēki dod pamatu šaubām vai tas tiešām ir pareizi - tas ko es daru un kā dzīvoju...
bet īstenībā vai nav vienalga - mana dzīve un sjo...
pie joda visu pārējo!
bet pa lielam negribas Tev visā piekrist.
dzīvot ar prieku un baudu - OK, bet dzīvot tikai baudai ir egoistiski. man tomēr gribās ticēt, ka ir kāda ļielāka misija katram iespējama dzīvē. bet tas, ka pa lielam saņemam to ko gribam - tā jau esot, domu spēks un viss pārējias, viss no pašu galvas izrietošais.
un tas, ka dzīvē man nav mērķa - tas jau slikti patiesībā, jo ja nav mērķa, tad nav ko piepildīt, tas tik kārtējo reizi liecina par haosu manā galvā.
un ja būtu tik vienkārši, ka Tava dzīve piederētu tikai Tev..bet tā jau n av, ja vien vientuļā mežā nedzīvo un nepiekot tur askētisku dzīvesveidu.
baigi sarežģīti, skaidrā darba dienas rītā šito neatšķetināt.