Current Music: Shining In My Vein-Scratch Massive -Time
šodien mans pacietības mērs bij pilns un izsaucu Mooniku uz tepiķa - uztinu divas cigaretes un teicu, ka mums vajag izrunāt notiekošo.
viņa (man par lielu pārsteigumu) piekrita un tad mēs sēdējām darba pagalmā starp miskastēm un pirmoreiz pēc divām nedēļām viens otram ieskatījāmies acīs.
teicu, ka man nemaz nav skaidrs, kas ir tas, kas radīja šo dīvaino situāciju, no nekas no manis tānakts teiktā tam par iemeslu būt nevar, jo tas tikvien kā tāds drauga objektīvs redzējums par notiekošo.
viņa teica, ka draugi tā nedarot.
teicu, ka dara gan, tādēļ mani labākie draugi ir mani labākie draugi - vienmēr iemet sejā visrūgtāko patiesību par mani, liekot analizēt situāciju no cita redzes leņķa.
- hmm, bet tas bija ļoti sāpīgi, jo es iedomājos, ka tev, iespējams, taisnība un uz pāris dienām tas man lika justies ļoti slikti.
- tas bij tikai viedoklis.
- ļoti tiešs un cinisks viedoklis.
- iespējams, bet tāds es esmu - tak zini.
- jā..
- un vai tas ir tas, ko es teicu, jebšu fakts, ka ko teicu vispār, tāvietā, lai piedāvātu krūzi tējas manā guļamistabā?!
tad viņa sastomījās un piesarka.
un man bij jādodas atpakaļ cept un vārīt, jo boss kliedza no virtuves.
atlikušo dienas daļu Moonika ik pēc piecām minūtēm bija virtuvē, jo viņai "kautko vajag" - vienreiz cukuru, tad krējumu, tad bļodu, tad dvieli..
(diezin kā viņa bez visām tām lietām divas nedēļas izdzīvoja?!)
enīvei - nāriņas un rūķīši it is, jo es nesaprotu tā cilvēka prāta ceļus, jo ja reiz man pasaka - esam tikai draugi, tad manā galvā tas skan kā "esam tikai draugi" un nekāds atpakaļsolis nav pieļaujams.
iespējams, ka kļūdos un tad, jāatdzīst, ka neko nesaprotu.
punkts, činčin.
viņa (man par lielu pārsteigumu) piekrita un tad mēs sēdējām darba pagalmā starp miskastēm un pirmoreiz pēc divām nedēļām viens otram ieskatījāmies acīs.
teicu, ka man nemaz nav skaidrs, kas ir tas, kas radīja šo dīvaino situāciju, no nekas no manis tānakts teiktā tam par iemeslu būt nevar, jo tas tikvien kā tāds drauga objektīvs redzējums par notiekošo.
viņa teica, ka draugi tā nedarot.
teicu, ka dara gan, tādēļ mani labākie draugi ir mani labākie draugi - vienmēr iemet sejā visrūgtāko patiesību par mani, liekot analizēt situāciju no cita redzes leņķa.
- hmm, bet tas bija ļoti sāpīgi, jo es iedomājos, ka tev, iespējams, taisnība un uz pāris dienām tas man lika justies ļoti slikti.
- tas bij tikai viedoklis.
- ļoti tiešs un cinisks viedoklis.
- iespējams, bet tāds es esmu - tak zini.
- jā..
- un vai tas ir tas, ko es teicu, jebšu fakts, ka ko teicu vispār, tāvietā, lai piedāvātu krūzi tējas manā guļamistabā?!
tad viņa sastomījās un piesarka.
un man bij jādodas atpakaļ cept un vārīt, jo boss kliedza no virtuves.
atlikušo dienas daļu Moonika ik pēc piecām minūtēm bija virtuvē, jo viņai "kautko vajag" - vienreiz cukuru, tad krējumu, tad bļodu, tad dvieli..
(diezin kā viņa bez visām tām lietām divas nedēļas izdzīvoja?!)
enīvei - nāriņas un rūķīši it is, jo es nesaprotu tā cilvēka prāta ceļus, jo ja reiz man pasaka - esam tikai draugi, tad manā galvā tas skan kā "esam tikai draugi" un nekāds atpakaļsolis nav pieļaujams.
iespējams, ka kļūdos un tad, jāatdzīst, ka neko nesaprotu.
punkts, činčin.
Current Music: Ariel (instrumental version)-Stateless-Matilda
viss ko man šobrīd vajag ir vēlviena pudele vīna, bet nedrīkst.
nedrīkst, jo rīt pie mājas ap 7:00 pīpinās čiksa iekš sarūsējuša Clio un tad man būs viņai jāseko 15 minūtes.
viņa man rādīs vietu, kur strādāšu nākamās divas dienas, cenšoties to visu bardaku tur savest kārtībā (un vieta ir dziļidziļi laukos - tjip -- trīs mājas un kombains).
tur esot bardaks - durvis nevarot normāli atvērt un esot vajadzīgs tāds kā veikls triks, lai atslēga atslēdzas; signalizācijas atslēgšanai jasavieno divi vadi un elektriskā krāsns esot vispirms jāuzsilda ar sveci pirms to var darbināt.
un pirmoreiz mūžā es cepšu scones, jo, redz, saldēdieni nav diezko manā kategorijā - tikai steiki ir īsts ēdiens, manuprāt!
ganjauka viss būs okidoki.
nedrīkst, jo rīt pie mājas ap 7:00 pīpinās čiksa iekš sarūsējuša Clio un tad man būs viņai jāseko 15 minūtes.
viņa man rādīs vietu, kur strādāšu nākamās divas dienas, cenšoties to visu bardaku tur savest kārtībā (un vieta ir dziļidziļi laukos - tjip -- trīs mājas un kombains).
tur esot bardaks - durvis nevarot normāli atvērt un esot vajadzīgs tāds kā veikls triks, lai atslēga atslēdzas; signalizācijas atslēgšanai jasavieno divi vadi un elektriskā krāsns esot vispirms jāuzsilda ar sveci pirms to var darbināt.
un pirmoreiz mūžā es cepšu scones, jo, redz, saldēdieni nav diezko manā kategorijā - tikai steiki ir īsts ēdiens, manuprāt!
ganjauka viss būs okidoki.