If you are lonely when you're alone, you are in bad company.

darbā pēdējā laikā fkn jocīga atmosfēra - nekad vēl nekur netiku piedzīvojis tādus kolektīvus "augšā/lejā" garstāvokļmaiņus.

tā arī šodien - rīts fantastisks, bet tad pēcpusdienā visi iegrimām jocīgā melanholijā un visiem viss sāka krist uz nerva...

plus visam bonusā Moonika visu dienu šņāc kā pūķis, prasīju kas i', atcirta, lai paprasot Natālijai..
(nu ok - aizrakstīju es vakar Natālijai, ka moš mums vajadzētu kādudien aiziet izdzert alu un papļāpāt, un viņa protams nenocietās to pastāstīt Moonika.. )

skaitīju minūtes līdz 5pm, tad skrēju uz mašīnu un man pakaļ menedžeris, aurodams, ka man rīt jāstrādā, jo kāds saslimis.

gandrīz apstājās sirds un teicu, ka man šistas ieplānots, uz ko atbildei, ka plāni šoreiz esot jākancelē, jo nav kas strādā..

pisec un fml un teicu, ka ieradīšos darbā ar smagām paģirām, onka atbildēja, ka ok.

nu un tad nu es te sēžu un piedzeros
un nesaprotu kādēļ tas nepalīdz, jo vienmēr ir palīdzējis. :/

činčin.

zinat ko es daru, kad man ir pavisam slikti?

pārvācos ar pudeli vīna uz mašīnu, sēžu pie mājas un pilnā klapē klausos Angerfist.

nav jau tā, ka nevarētu pie kompja, jebšu dzīvojamistabā,
bet tur - ārā - es nevienam netraucēju (man tā vismaz šķiet), turklāt, var to troksni ne tikai dzirdēt, bet arī sajust,
jo subwooferis man uz urrā.

bet tas ekstremālās situācijās.

šobrīd ir tikai tā pavisam nedaudz slikti.

mana zālestante ir tik smuka, ka nevaru vien sagaidīt, kad izpīpošu patreizējo maisu (mēnesis+).

laikam jāmelo, ka beidzās un jābrauc rītvakar pirkt vēl, ha!