Man pašam kungam būt, man pašam arājam...

darbā pēdējā laikā fkn jocīga atmosfēra - nekad vēl nekur netiku piedzīvojis tādus kolektīvus "augšā/lejā" garstāvokļmaiņus.

tā arī šodien - rīts fantastisks, bet tad pēcpusdienā visi iegrimām jocīgā melanholijā un visiem viss sāka krist uz nerva...

plus visam bonusā Moonika visu dienu šņāc kā pūķis, prasīju kas i', atcirta, lai paprasot Natālijai..
(nu ok - aizrakstīju es vakar Natālijai, ka moš mums vajadzētu kādudien aiziet izdzert alu un papļāpāt, un viņa protams nenocietās to pastāstīt Moonika.. )

skaitīju minūtes līdz 5pm, tad skrēju uz mašīnu un man pakaļ menedžeris, aurodams, ka man rīt jāstrādā, jo kāds saslimis.

gandrīz apstājās sirds un teicu, ka man šistas ieplānots, uz ko atbildei, ka plāni šoreiz esot jākancelē, jo nav kas strādā..

pisec un fml un teicu, ka ieradīšos darbā ar smagām paģirām, onka atbildēja, ka ok.

nu un tad nu es te sēžu un piedzeros
un nesaprotu kādēļ tas nepalīdz, jo vienmēr ir palīdzējis. :/

činčin.