es pats sev esmu apnicis, jo pēdējo gadu esmu noņēmies tik vien kā ar sevis žēlošanu, jo pēkšņi kaklā bij saskrējis tas kamols, kas raudzēts pagātnes biķerī.
man viss šķita tik nožēlojami - es, dzīve, mana dzīve, citu dzīves.
prātojot par savu draugu loku secināju, ka esmu ap sevi savācis tādus pat dzīves nīdējus kā es pats. tātad tāds kā apburtais loks ikdienā, jo tikšanās reizēs gaužamies par to cik viss ir slikti un tad kautkādā brīdī (pēc pudeles vai divām) notiek brīnums - mēs atgūstam spēju mīlēt un mēs sākam ar to, ka mīlam viens otru, mēs iemīlamies sevī un tad šķiet, ka pasaule arī ir mīlama, bet tikai kā tāds kroplis sarkanos ratiņos..
Tad mēs iedzeram vēl un mēs aizmirstamies. Aizmirstam īstenību un dzīvojam tikai šim brīdim, šim reibuma mirklim, jo rīt atkal būs slikti - dēļ dzīves un izdzertā.
Nezinu cik nepareizi tas ir bijis, taču kautkā šobrīd šķiet, ka vairs tā nedrīkst - ir jāpārkāpj ēnai un jāmēģina dzīvot realitātē.
Jauns gads, jauna dzīve - diezgan parasta padarīšana, bet man tas jau ir ierasti, jo ik gadus tieši gada sākumā mainu savu dzīvi.
p.s. es nesaku, ka atmetu dzeršanu - ar alkoholu tam nav nekāda sakara.
man viss šķita tik nožēlojami - es, dzīve, mana dzīve, citu dzīves.
prātojot par savu draugu loku secināju, ka esmu ap sevi savācis tādus pat dzīves nīdējus kā es pats. tātad tāds kā apburtais loks ikdienā, jo tikšanās reizēs gaužamies par to cik viss ir slikti un tad kautkādā brīdī (pēc pudeles vai divām) notiek brīnums - mēs atgūstam spēju mīlēt un mēs sākam ar to, ka mīlam viens otru, mēs iemīlamies sevī un tad šķiet, ka pasaule arī ir mīlama, bet tikai kā tāds kroplis sarkanos ratiņos..
Tad mēs iedzeram vēl un mēs aizmirstamies. Aizmirstam īstenību un dzīvojam tikai šim brīdim, šim reibuma mirklim, jo rīt atkal būs slikti - dēļ dzīves un izdzertā.
Nezinu cik nepareizi tas ir bijis, taču kautkā šobrīd šķiet, ka vairs tā nedrīkst - ir jāpārkāpj ēnai un jāmēģina dzīvot realitātē.
Jauns gads, jauna dzīve - diezgan parasta padarīšana, bet man tas jau ir ierasti, jo ik gadus tieši gada sākumā mainu savu dzīvi.
p.s. es nesaku, ka atmetu dzeršanu - ar alkoholu tam nav nekāda sakara.
pozitīvisms
Posted on 2009.01.06 at 23:35
tonakt iefaksējos gultā pilnīgi pārdzēries, sarunāju kaudzi muļķības un viņa raudāja.
pirmais teikums, ko viņa man nākošajā rītā teica: "es tevi mīlu".
vēlāk es nokāpu lejstāvā, ielēju sevī pudeli vīna un atplīsu viņas apskāvienos.
pirmais teikums, ko viņa man nākošajā rītā teica: "es tevi mīlu".
vēlāk es nokāpu lejstāvā, ielēju sevī pudeli vīna un atplīsu viņas apskāvienos.
Current Music: В метро-Zемфира-Спасибо
es nekad neesmu bijis pa īstam viens.
ar mani vienmēr ir mana šizofrēnija.
man vienmēr šķiet, ka es esmu DIVI - miesa un tad kautkas, kas ir iekš tās.
viss būtu labi, ja vien dažkārt tas neņemtu virsroku pār veselo saprātu.
šorīt pieturā es uz savu otro ES skaļi lamājos - pārāk ilgi notupēju vannā, jo mana miesa gribēja mieru, un nokavēju autobusu, turklāt (wtf!) izpildīju to franciski un par to izpelnījos līdzcilvēku līdzjūtīgus skatienus...
ar mani vienmēr ir mana šizofrēnija.
man vienmēr šķiet, ka es esmu DIVI - miesa un tad kautkas, kas ir iekš tās.
viss būtu labi, ja vien dažkārt tas neņemtu virsroku pār veselo saprātu.
šorīt pieturā es uz savu otro ES skaļi lamājos - pārāk ilgi notupēju vannā, jo mana miesa gribēja mieru, un nokavēju autobusu, turklāt (wtf!) izpildīju to franciski un par to izpelnījos līdzcilvēku līdzjūtīgus skatienus...