May 2024   01 02 03 04 05 06 07 08 09 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31
Posted by [info]alcoholic on 2009.01.06 at 23:12
es pats sev esmu apnicis, jo pēdējo gadu esmu noņēmies tik vien kā ar sevis žēlošanu, jo pēkšņi kaklā bij saskrējis tas kamols, kas raudzēts pagātnes biķerī.
man viss šķita tik nožēlojami - es, dzīve, mana dzīve, citu dzīves.

prātojot par savu draugu loku secināju, ka esmu ap sevi savācis tādus pat dzīves nīdējus kā es pats. tātad tāds kā apburtais loks ikdienā, jo tikšanās reizēs gaužamies par to cik viss ir slikti un tad kautkādā brīdī (pēc pudeles vai divām) notiek brīnums - mēs atgūstam spēju mīlēt un mēs sākam ar to, ka mīlam viens otru, mēs iemīlamies sevī un tad šķiet, ka pasaule arī ir mīlama, bet tikai kā tāds kroplis sarkanos ratiņos..
Tad mēs iedzeram vēl un mēs aizmirstamies. Aizmirstam īstenību un dzīvojam tikai šim brīdim, šim reibuma mirklim, jo rīt atkal būs slikti - dēļ dzīves un izdzertā.

Nezinu cik nepareizi tas ir bijis, taču kautkā šobrīd šķiet, ka vairs tā nedrīkst - ir jāpārkāpj ēnai un jāmēģina dzīvot realitātē.
Jauns gads, jauna dzīve - diezgan parasta padarīšana, bet man tas jau ir ierasti, jo ik gadus tieši gada sākumā mainu savu dzīvi.


p.s. es nesaku, ka atmetu dzeršanu - ar alkoholu tam nav nekāda sakara.

Reply to this entry:

From:
( )Anonymous- this user has disabled anonymous posting.
Username:
Password:
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs IP addresses of anonymous posters.