laikam jau kautkāda epidēmija.
cilvēki juk prātā, bet man vienkārši no tā ir slikta dūša.
visi aptrakuši ar vienu vienīgu domu - IZDARĪT KAUTKO SVARĪGU!
būtu vienalga, ja vien viņi (the others) neplītos virsū ar jautājumu: "Un ko Tu esi izdarījis šajos trīsdesmit gados?! Kas Tev ir?"
Ieplešu acis un atbildu, ka man ir vairāk kā jebkad būtu spējis vēlēties, ka esmu laimīgs savā esībā!
Bet viņi nesaprot. Pēta mani un rausta plecus. Jo viņi nesaprot kā var justies laimīgs izdilušos džinsos, netīrās kedās... nedz džipa, nedz mājas jūras krastā, nedz noguldījumu bankās...
cilvēki juk prātā, bet man vienkārši no tā ir slikta dūša.
visi aptrakuši ar vienu vienīgu domu - IZDARĪT KAUTKO SVARĪGU!
būtu vienalga, ja vien viņi (the others) neplītos virsū ar jautājumu: "Un ko Tu esi izdarījis šajos trīsdesmit gados?! Kas Tev ir?"
Ieplešu acis un atbildu, ka man ir vairāk kā jebkad būtu spējis vēlēties, ka esmu laimīgs savā esībā!
Bet viņi nesaprot. Pēta mani un rausta plecus. Jo viņi nesaprot kā var justies laimīgs izdilušos džinsos, netīrās kedās... nedz džipa, nedz mājas jūras krastā, nedz noguldījumu bankās...