If you are lonely when you're alone, you are in bad company.

neko nevaru saprast kas jādara.

nopirku biļet uz Bosniju. Pēc nedaudz vairāk kā mēnesis. Braukšu un palikšu. Dzīvošu un būšu.

(nolādētais kapitālisms...)

nomirtu, ja nebūtu jādzīvo.

šņabis ir piebeigts.

tēja izdzerta.

nesaturīga saruna ar kakjux, The Knife austiņās un nenoskatīta Kusturicas filma...

naktsmiers?

pilnīgi neko vairs nesaprotu.

un nezinu vai kautkas ir saprašanas vērts...

zinu, ka man j\ānodzīvo nedēļa un pēc nedēļas es dzeršu Londonā (2xdārgāk)... un vēl pēc dažām nedēļām es dzeršu vieneirovīnus Porto un tadvēl pēc nedēļas es būšu Sarajevo uz HWZcikilgulaiku...

man patīk ka man nav pienākumu un naudas, ko ieguldīt.

kad iemigu man atkal bija sapnis.

tikpat jokains kā iepriekšājie.

pierakstīšanas vērts, bet es nepierakstīju.







man vajadzētu dzert mēnesi no vietas un tad es varētu rakstīt stāstus, kas dzimst manos sapņos.

meklēju sponsorus.

(vidējais dienas tēriņš - 50 euro (divas pudeles palēta whisky+uzdzeramais)...)

ja kāda izdevējhous ir ieienteresēta - dodiet ziņu...

Ludvig Van man uzdzen vēlmi...

nolādētu vēlmi ziepēt striķi.

ja pēdējālaikā izklausos pašnāvniecisks, tad tas tikai stila dēļ - nekā cita nav ko darīt.

noņemos ar draudēšanu citiem par sevis izbeigšanu. dažkārt tas ir iedarbojies (vismaz antīkajā literatūrā). bet man vienalga, jo es dzeru un man viss ir joks. arī tev viss ir vienalga, jo tu lasi un zini, ka viss ir joks...





šonakt divas labas draudzenes man paziņoja par savu tēvu nāvi.
vienā un tai pat stundā.
un tas nav joks.

pacentieties šogad dzīvot prātīgi.

šis ir slikts gads.
laikam kāds ir nikns uz kautko.

man visapkārt ir nomiruši jau astoņi cilvēkbērni...

nedaudz par daudz pāris mēnešiem...

laikam tiešām sākšu ticēt ka ir kāds, kas vazājas apkārt ar izkapti rokās...

mērķis ir saniegts - man šorīt aizbrauca jumts.

tagat var kautkādu laiku nedzert un pārdomāt notikušo.

Šodien viņa pameta darbu.
man ir nedaudz skumji.


dzeru vīnu un mēģinu atcerēties ko šorīt sarunāju Mona Lisa plakātam savā guļamistabā.

īstenībā beidzot esmu sasniedzis kulmināciju savā dzeršanā un tas tikai priecē.

jāsaka, ka visa tā ņemšanās ap alkoholu lielākā vai mazākā mērā manī notiek tīras ziņkāres dēļ - es gribēju saprast vai tiešām alkoholam ir tik milzīga ietekme uz cilvēku personības pārveidošanos kā tas tiek sludināts.

un es esmu atradis atbildi:

Ja kautkas slikts notiek mūsu dzīvēs, tad nev nekādas jēgas to norakstīt uz alkohola rēķina. Tas nozīmē, ka paši esam ēzeļi. Var dzert un ļoti labi dzīvot normāla cilvēka dzīvi. Pēdējo pāris mēnešu laikā es izdzeru apmēram trīs pudeles viskija, kādas sešas pudeles vīna un apmēram 50 alus nedēļā un es joprojām esmu spējīgs strādāt, es joprojām patīku meitenēm un cilvēki man joprojām uzticas. Ja kādudien es piezvanu uz darbu un saku, ka šodien nestrādāšu, jo jūtos slikti man neviens neizsaka nekādus pārmetumus - tikai tādēļ, ka ja es strādāju es strādāju labāk kā citi.
Cita lieta ir alkohola ietekme uz mūsu veselību. Ja arī pagaidām neesmu izjutis sāpes nevienā no orgāniem, tad domāju tas ir tikai pagaidām. Ar laiku tas būtu neizbēgami, jo alkohola ķīmiska ietekme ir neapstrīdama.
Un vēl par garīgo veselību. Mana šodienas sajūsma ir izskaidrojama ar to, ka beidzot sasniedzu dzēruma stadiju, kad man reāli sāka rādīties. Biju daudz par to dzirdējis, bet nekad netiku izbaudījis uz savas ādas. Ticiet man - mati saceļas stāvus!

Tātad viss ko vēlēos ir panākts un tagat es mierīgu sirdi varu turpināt savu pavisam normāla iedzērēja dzīvi, nedzenoties pēc pārdozēšanas!

Prozīt!