Uh! Tūlīt jau nedēļa būs cauri.. Vajadzēs sestdien aizbraukt uz Istabu, naudiņu savākt. Šodien nocīnījos ar grāmatvedību. Un tās vešanu. Pretojās, bet es uzvarēju. Un pēcpusdienā galugalā sāku savu uzvaras danci - man atrakstīja Aziza no Cēsim. Tā somāliešu meitene. Man patiesi ir viņas žēl. Nespēju iedomāties, ka spētu bēgt no savas valsts. Bet cik gan briesmīgi tur jābūt, lai pašas pilsōņi bēgtu prom no savas dzimtenes?! Un vakar arī papriecājos - samērā normālas Zenitbildes sanāca :) Nekāda vaina, ja ņem vērā,, ka tikai tgd es uzzināju noslēpumu par makro bilžu asumu. Un skatoties ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) elina's draugu galerijā ievietoto klipiņu par Andri [kuru es nepazīstu], sapratu, cik svarīgi ir dzīvot. Nevis eksistēt. Ko gan cilvēki atcerēsies par mani, ja rīt aiziešu? To, ka biju savāda, runāju par budismu, aurām un kristiešu grēkiem? Par to, ka dusmojos, ja citi izlikās gudrāki par mani? Pašlaik ir sajūta, ka cilvēki atcerēsies mani kā meiteni, kura šad tad fotogrāfēja, bet vispār bija baigā nūģe un mājās sēdētāja. Tikai - ja es tā arī justos... Ja ir kāda iespēja, lūdzu, izvelc mani no mājas ārā. Es te drīz nosmakšu pati savā pasaulītē.Garastāvoklis:: Domīgi savāds Mūzika: Galvā kkas, dzīvē - Albānis.. |
