|
Nolaižas rokas un negribas neko. Garām tik staigā mamma un atkārto - ej mācies, savādāk nepabeigsi skolu!
Un es nespēju viņai pateikt, ka es nemaz netaisos pabeigt. Ka esmu atmetusi visam ar roku. Ka neredzu jēgu katru dienu raudāt, jo jūtos nodevusi savus vecākus. Ka domās jau esmu sakravājusi čemodānus. Ka klusībā jau esmu uzsākusi PATI SAVU dzīvi, kurā jau sagaidīti pirmie kašķi.
Šis man ir īpaši smags pavasaris.
|