| 14. Decembris 2008 |
|
Tavi kailie pirksti sniedzas ārā
No dubļu pikām.
Tie apgrābsta manu sirdi
Līdz tā kļūst netīra un melna.
Vai tas bija tavs mērķis?
Padarīt mani par mērkaķīti Bū,
Pieradināt un pamest savvaļā?
Vai zini, ko izdarīji?
Ar mani, ar manu prātu,
Ar manu dvēseli?
Bet esmu nu nolēmusi
Izslēgt tevi no savām jūtām.
Gan atradīšu citu,
Neesmu jau tik briesmīga...
Esmu sākusi būvēt savu mūri.
Vienu kārtu pēc otras.
Tikai neveltiman nevienu smaidu,
Un nesaki saldus vārdus.
Tie izkausēs manu mūri.
Un sirdsapziņa pati mani nožņaugs..
|
|
dīvaina sajūta - es savai simpātijai dodu padomus kā saiet kopā ar citu meiteni. jau kuro reizi mūžā man tā nākas rīkoties, jo vienkārši nespēju atklāt savas jūtas. bail, ka novērsīsies tad no manis tas konkrētais puisis...Garastāvoklis:: smagi iemīlējies |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |