|
[24 Dec 2009|12:52pm] |
|
savā mūža atskaites topā šie noteikti būtu vissliktākie ziemassvētki, jo esmu pamodusies morāli paģiraina, apcerējusi pēdējo trīs mēnešu bezjēdzību un trulumu, kārtējo reizi gadā paspļaudījusi banalitātes par ziemassvētku komerciālo raksturu, un ja man tagad būtu jāuzzīmē sava dzīve, tad es to noteikti attēlotu kā netīru un žļurgainu sniegu. man īstenībā ir pilnīgi vienalga, ka jūs tagad domājat par mani kā depresīvu teenage emo beibi, kura vienkārši vēl nav sapratusi, ka dzīve ir skaists mirklis, bļin, man jūs visi - priecīgie ziemassvētku ļaudis -, krītat uz nerviem, jo vienīgie, kuru priekšā esmu gatava tēlot ziemassvētkus ir mana ģimene un mazi bērni. es tūlīt saiņošu dāvanas, par kurām esmu iztērējusi fakin sešdesmit latus, tad mēs ar sandru sapucēsimies kā podziņas, atbrauks leen un aizvedīs mūs uz apsolīto ziemassvētku paradīzi, kur vienu vakaru nodzīvošu iluzorā ticībā, ka varbūt ar mani notiks kaut kāds svecīšu liesmiņu brīnums. priecājies, priecājies, draudze.
|
|
|
[24 Dec 2009|01:22pm] |
es: 'es pašlaik esmu nodzīvojusi 189,961 stundas'
sandra: 'un cik no tām tu neatceries?'
(skumji smiekli)
|
|