|
[03 Oct 2009|03:37pm] |
|
šodien piepildījās viens no maniem dzīves sapņiem - paskatīties, kā tas ir, kad citi kaut ko par mani runā, bet es pati neesmu klāt (vārdu sakot, kad aprunā aiz muguras), jo sandra man atsūtīja jaungada pasākuma video, kurā tiek apspriestas manas patikas pret janu tīrsenu un georgu vilhelmu frīdrihu hēgeli, un to, kā es lekcijās rakstu viņu vārdus uz burtnīcu malām, un droši vien arī izmēģinu parakstus ar viņu uzvārdiem.
|
|
|
[03 Oct 2009|08:49pm] |
|
es gribētu dzīvot filmā 'šķēps un roze' jeb tajos laikos, kad meitenes katru dienu tina matos ruļļus un vienmēr izskatījās pēc podziņām, mācēja spēlēt klavieres un jauki smaidīt zēniem, nevis kārties viņiem kaklā. un visi zēni mācēja dejot valsi, lika pa kluso meiteņu somiņās rozes, nebaidījās atklāt jūtas un diezgan bieži pat gribēja staigāt rociņās, kā arī apprecēties. bet viss, ko es varu iedomāties tagad pa īstam, ir somiņa, kurā būtu tikai nauda un spogulītis, bet rozes šodien noder kaltēšanai un likšanai pie tējas, palīdzot sirds slimībām.
|
|