| astes! |
[9. Maijs 2010|13:40] |
Ir tā... kad tev kaut-ko neļauj, tu to vēl vairāk gribi! Sen zināmā lieta... bet šīs princips nav vienīgais iemesls kāpēc es tik ļoti gribu suni!!! Jau kops pašas bērtnības es savā ziņā "fanoju" par suņiem. Diemžēl mājās nācās turēt tikai kaķi un jūras cūciņu (es dievinu savu kaķi :), tomēr joprojām gribu suni), jo vesāki nekādīgi negribēja uzņemties atbildību par suni - neskatoties uz visām histērijām un lūgšanām. Stāsts gandrīz vai kā "Karlsonā" =) "izaugšu liela - nopirkšu suni"! Un man tiešām vienmēr gribējās piecelties ap 6 no rīta un izvest pastaigā SAVU suni! :) vairums cilvēku nosauktu mani par traku, bet kad tu esi bērns - dzīve ir citāda. Gadi gaja, bet sapnis palika :) Ar laiku pat sapratu, ka gribu tieši haski - sīkie kabatas sunīši nav priekš manis un aitu suni savulaik bija modē, tāpēc arī negribas! atliek tikai ticēt, ka, ja tu kaut-ko ļoti ļoti vēlies - tas noteikti piepildīsies! :) |
|
|
| Comments: |
smieklīgi, man ir tieši otrādi. man ir suns, kuru es dievinu un lutinu, bet kaķi ir mana sirdslieta. esmu vairāk kaķu fane, nevis suņu. bet ar kaķiem daudz lielāks čakars, tāpēc man neļāva kaķīti nopirkt :( Tagad sapņoju, ka dzīvošu viena ar kaķīti :)
Dalīsimies priekā - es došu tev palutināt savu kaķi, un tu - man savu suni :) viņš gan ir maziņš, bet nu ar kko ir jāsāk tomēr :D hi hi
nu nemaz tik maziņš viņš nav - kādi 8 kg tīru baltu pūku, šķību zobu un mīļuma <3 bet tavu kaķīti, jā, es gribētu samīļot %)
Manu vai Valentīnas??? :D
es pataustītu abus, bet laikam nespīd :D
Es jau sen aicinu ciemos :P vismaz vienu apčamdīsi ;) | |