| astes! |
9. Maijs 2010|13:40 |
Ir tā... kad tev kaut-ko neļauj, tu to vēl vairāk gribi! Sen zināmā lieta... bet šīs princips nav vienīgais iemesls kāpēc es tik ļoti gribu suni!!!
Jau kops pašas bērtnības es savā ziņā "fanoju" par suņiem. Diemžēl mājās nācās turēt tikai kaķi un jūras cūciņu (es dievinu savu kaķi :), tomēr joprojām gribu suni), jo vesāki nekādīgi negribēja uzņemties atbildību par suni - neskatoties uz visām histērijām un lūgšanām. Stāsts gandrīz vai kā "Karlsonā" =) "izaugšu liela - nopirkšu suni"! Un man tiešām vienmēr gribējās piecelties ap 6 no rīta un izvest pastaigā SAVU suni! :) vairums cilvēku nosauktu mani par traku, bet kad tu esi bērns - dzīve ir citāda.
Gadi gaja, bet sapnis palika :) Ar laiku pat sapratu, ka gribu tieši haski - sīkie kabatas sunīši nav priekš manis un aitu suni savulaik bija modē, tāpēc arī negribas! atliek tikai ticēt, ka, ja tu kaut-ko ļoti ļoti vēlies - tas noteikti piepildīsies! :) |
|