| Ciemos pie Romas mantiniekiem, 11. un pēdējā daļa |
17. Okt 2013|20:09 |
Sākums šeit
Patiesībā par Rumāniju tas būtu tā kā viss. Bet ne par ceļojumu.
Īsākais ceļš no mums uz Rumāniju ved, protams, caur Lietuvu, Poliju, un tālāk caur Slovākiju un Ungāriju. Un Ungārijā, savukārt, šis vistaisnākais ceļš iet cauri Tokajai.
Vai kādam tiešām jāskaidro, kas ir Tokaja?
Maza un jauka pilsētiņa.
Kurā visa dzīve riņķo ap vīnu un visu, kas ar to saistīts.
Un ne tikai :)
Kaut gan nē, ir vēl viena lieta, ar ko, izrādās, Tokaja ir ievērojama. Tas ir Hegyalja Fesztivál. Un, protams, vajag tak tā sagadīties, ka notiek tieši tajā dienā, kad mēs esam plānojuši tur nakšņot. Jau pie pilsētas robežas pa ceļu sijājas dažādi panki, metālisti un citi frīki ar vīna kanniņām pie rokas. Lieki teikt, ka brīvu vietu nav pat kempingos, nemaz nerunājot par viesnīcām un līdzīgiem iestādījumiem. Bet, ja mēle mutē (starp citu, Ungārijā vācu valoda ir daudz noderīgāka par angļu valodu), tad visu var atrisināt.
Vīnu, protams, nopirkām. Bija labs :)
Ja sanāk braukt pa ceļu E371, ēst iesaku šeit. Fantastiski garšīgi, milzu porcijas par pieņemamu cenu, bezmaksas WiFi.
Atrodas ļoti tuvu Slovākijas - Polijas robežai. Orientieris - šāds piemineklis pretējā ceļa pusē.
Tas laikam arī viss. Tīšām nerakstīju neko par cenām (lielākoties zemākas kā pie mums, kas nevienam droši vien nav pārsteigums), par citām praktiskām lietām. Ja kas interesē, varu mēģināt atbildēt, prasiet.
Visas bildes šeit (atvainojiet, bez aprakstiem). |
|