| Ciemos pie Romas mantiniekiem, 4. daļa |
28. Aug 2013|21:51 |
Sākums šeit
Viscri ir mūsu mērogiem paliels ciemats, kura noplukušās mājas un putekļainās ielas nez vai ir tā vērtas, lai mestu padsmit kilometru līkumu pa diezgan pabriesmīgu lauku ceļu. Ja vien...
...te neatrastos, iespējams, izcilākā nocietinātā baznīca Rumānijā.
Baznīca vēl arvien notiek dievkalpojumi, draudzē gan vairs ir tikai 23 baznīcēni.
Jā gan, tik vien te ir to sakšu pēcteču, kuri nav devušies prom. Vēl ciematā esot ap 180 rumāņu un 800 čigānu. Tieši tā, Zigeuner, nevis kaut kādi tur romi, tā teica vecā sieviete, kura šeit tirgoja biļetes par simbolisku summu un ikvienam, kurš saprot vāciski, bija gatava pastāstīt gan par baznīcas vēsturi, gan par Transilvānijas sakšu sarežģītajām likteņgaitām.
Pagaidām par ciematiem un baznīcām pietiks, citādi var rasties iespaids, ka rumāņi pilsētās nemaz nedzīvo. Bet tā būtu galīga nepatiesība, pilsētas viņiem ir un daudzas tādas visai iespaidīgu apmēru. Netālā Brašova ar savu ceturtdaļmiljonu iedzīvotāju ir tikai septītā lielākā pilsēta Rumānijā. Bet tās vēsturiskais centrs izvietojies tik eleganti, ka atstāj mazpilsētas iespaidu.
Bet pārsimt metru tālāk ir gan stikls un metāls, gan betons.
Lai ikvienam būtu skaidrs, kur ieradies, tuvējā kalnā uzstutēts šitāds
Bet vispār jau vecpilsēta diezgan mīlīga, kaut gaidījām mēs mazliet vairāk
Ar kārtīgiem nocietinājumiem, kā nu bez tiem
Baznīcu, kas labajā pusē, sauc par Melno baznīcu (Biserica Neagră). Mūsdienās gan tas liekas dīvains joks, bet pēc 17. gadsimta lielā ugunsgrēka tā tiešām esot bijusi pamatīgi apkvēpusi.
Brašovā mēs apmetāmies uz veselām divām naktīm, bet ne jau tādēļ, ka šeit mums tik ļoti patika. Tad kāpēc? Par to nākamreiz. |
|