| Viļums brauc uz svešām zemēm. Ievada vietā |
15. Aug 2013|15:19 |
Pie tradicionālā ikvasaras brauciena uz svešām zemēm strādāju jau kopš rudens. Pārlāpstoju lērumu informācijas, bīdīju punktus kartē, rēķināju attālumus un laikus. Bet, kā saka, cilvēks domā, Dievs dara. Visi tak atceramies, ka vasaras sākumā Rietumeiropā lietutiņš pārvērtās par lietu, tad par Lietu, un tad par Plūdiem. Visu ziemu cītīgi plānotais brauciens bija mērķēts akurāt pa un gar applūdušajām zemām. Un trakākais, ka arī rezerves maršruts lielākoties veda pa plūdos un nogruvumos cietušiem apvidiem. Man likās, ka arī bez mums turieniešiem klapatu pietiek un nedēļas laikā tapa Plāns. Pie tā pa daļai vainīgs bija Vistu Zaglis ar savu ieteikumu.
Un tā nu mēs šovasar apciemojām zemi, kur netrūkst ne kalnu, ne ieleju, kur diezgan i vasaras saules, i ziemas spelgoņas, kurai vēstures gaitā tik daudz tautu pāri gājušas, ka reizēm likusies kā kroga priekšnams, kas dalīta un tirgota, kuru lielākoties skaldījuši un valdījuši svešzemnieki, tomēr tā spējusi apvienoties un izcīnīt neatkarību. Tā ir zeme, par kuru bija dzirdēts daudz neglaimojoša, un tas izrādījās tikai stereotipi un aizspriedumi. Te varējām izbaudīt gan dabas varenību, gan cilvēka radītā skaistumu. Šejieniešu strādīgums reizēm lika apdomāt tik slavēto latvieša čaklumu. Ikviens svešinieks te būs gaidīts viesis, ja nāks ar labiem nodomiem. Un lai arī reizēm likās, ka esam mazliet paceļojuši laikā, tomēr tā ir vēl viena vieta, kur gribas atgriezties.
Jums droši vien gribas uzzināt, kas tā par zemi? Tikai pacietību, gan uzzināsiet. Bet pagaidām pamēģiniet uzminēt ;)
P.S. Aizmirsu pieminēt, ka komentāri slēpti. Lai interesantāk. Pēc pirmās pareizās atbildes parādīšu ;) |
|