| Pāri Vācijai un atpakaļ, 7. daļa |
24. Okt 2012|20:54 |
Sākums šeit.
Lai arī es ceļojumiem gatavojos visai cītīgi, tomēr gadās arī dažādi pārsteigumi. Kā šis.
Mēs pamazām esam iebraukuši Reinas vīna laukos un braucam pa Vīna ceļu uz ziemeļiem. Starp citu, arī Švarcvaldes apraksta beigās minētā Frankveilera patiesībā atrodas uz šī Vīna ceļa. Meklēdami naktsmājas, iebraucām Dīdesfeldā (Diedesfeld).
Parasta vīndaru pilsēta. Ar vīnogu laukiem vietām līdz pat ielas malai
Mūsu interesi piesaistīja iespaidīgā pils kalna galā.
Dabiski, ka mēs tai kalnā uzkāpām. Uh, kas par plašumiem. Un vīnogulāji līdz apvārsnim.
Reinas ieleja, kuras platums šeit ir tuvu 100 kilometriem. Beidzas tā kaut kur tur pie apvāršņa. Un visa neapbūvētā zeme vienos vīnogulājos.
Ak jā, pils. Tad nu lūk, izrādījās, ka esam netīšām nokļuvuši ikvienam vācietim svētā vietā (vismaz tā vajadzētu būt) - Hambahas pilī. Šeit 1832. gadā pirmoreiz tauta pulcējusies zem dzelten-sarkani-melnā karoga (jā, tieši šādā - otrādā - secībā) un izvirzījusi ideju par demokrātisku vācu valsti. Tam par godu virs pils plīvo Vācijas valsts karogs.
Pils pati līdz 19. gadsimta sākumam bijusi gandrīz sabrukusi, 19. gadsimta vidū sākta atjaunot, pareizāk sakot, būvēta no jauna. Tas, kas tur ir tagad, maz līdzinās senajai pilij, bet, jāatzīst, izskatās ļoti gaumīgi.
Bet laiks iet, jādodas tālāk. Akurāt kā uz zīmes rakstīts :)
 |
|