| Viļums un Alpi. 2011. Trešā sērija. |
22. Jan 2012|20:32 |
Šodien tomēr tā kā brīvdiena, tāpēc te vēl viena sērija. Kas zina, kad atkal būs švunka pieķerties.
Tātad, pa ceļam paviesojušies Prāgā un vēl šur tur, beidzot devāmies uz dienvidiem, kur jau pie apvāršņa vīdēja kalnu aprises (vai, cik poētiski sanāca).
Innas upes ieleja mūs sagaidīja ar sīku un nepatīkamu lietu, tomēr, Švacā (Schwaz) iebraucot, bija pierimis un mēs, kājas izlocot, mazliet apskatījām šo kādreiz ievērojamo sudraba raktuvju pilsētu, kas tagad gan ar neko īpašu neizceļas.
Bet ne jau tādi Alpi mums vajadzīgi, biedri :) Lūk šie Alpi jau gan ir tuvāk tam, ko meklējām. Umhauzene. Alpu kalnu un pļavu ieskauta. Idille, vai ne?
Starp citu, tajos kalnos arī cilvēki dzīvo. Interesanti, kā viņi futbolu spēlē?
Umhauzenei ir arī pašai savs ievērojams dabas objekts - ūdenskritums Stuibenfall. Esot augstākais visā Tirolē, veseli 159 metri. Augstumu nemērījām, bet troksnis nopietns un līdz augšai uzkāpt arī švunkas nepietika.
Vēl viņiem ir sava dabas taka, kur mežā atradām šitādu puķi. Cienītā teica, ka pie mums tāda tikai puķu dobēs augot.
Bet mēs jau nebūtu mēs, ja nemēģinātu redzēt vēl ko īpašāku :)
Turpinājums sekos...
|
|