Sirds dimensija
Sirds dimensija
- 14.2.06 15:25
- Sirsniņas šodien nevienam nesūtīšu. Un ne jau par spīti svētku komercializācijai. "Tie, kurus mīlu, zina, kur ir mana sirds, - zem ribām, mazliet pa kreisi. Katru dienu."
-
Fonā skan: Gino Paoli "Senza fine"
-
0+
- 14.2.06 14:23
- uzsniga sniedziņš balts
apsniga ielas un tilti
apsniga rakstāmgalds
guļu ar seju smiltīs
meitene baskāje iet
līmlentas viņas matos
skatos un nenoskatos
stāvu ar seju pie ratiem
varbūt uz pasaules kāds
kuram tu esi smiltis
un pat aiz pasaules vēl
apsniga ielas un tilti
varbūt uz pasaules kāds
staigā ar līmentām matos
un pat aiz pasaules vēl
meitene baskāje apsnieg
/Marts Pujāts/
-
0+
- 10.2.06 15:15
-
5+
- 10.2.06 14:33
- Ups, "Dienā" netīšām izlasīju ULDIS DURAKS, nevis ULDIS RUDAKS ;P
Viņš, protams, tāds nav.
-
0+
- 8.2.06 09:49
- Īstenībā redzu VIŅU katru dienu. Sapnī VIŅŠ ir bijis trīs reizes. Pēdējoreiz mēs mīlējāmies.
VIŅŠ ir liels, spēcīgs un muskuļains. Uzcelt mani pičpaunā VIŅAM ir tīrais nieks. Vēl VIŅŠ ir ārprātīgi seksīgs.
VIŅAM ļoti patīk bučoties, nu tā smuki - čmok! - uz vaidziņa. Vienreiz gan iznāca trāpīt uz lūpām... Bet vakar... vakar VIŅŠ klusītēm pielavījās no mugurpuses un noskūpstīja mani uz kakla.
Es gribētu ar VIŅU mīlēties arī īstenībā. Iemīlēties gan ne.
-
1+
- Vot, problēma
- 7.2.06 11:26
- Bļaģ, nu kur viens cilvēks var TĀ nogulēt sev roku!? Teju vai katru nakti.
Man, goda vārds, nav kur viņas likt. Uz muguras aizmigt nevaru. Tikai uz sāniem, bet tādā pozā viena roka gribot negribot nakts gaitā tiek satraumēta.
Kāpēc nav tādas uz-nakti-noņemamās-rokas, NU? :)
-
2+
- Kompliments?
- 7.2.06 10:41
- Finanšu direktors šorīt tā kautrīgi man pačukstēja: "Zini, ar lietvedību Tev galīgi neiet, toties no Tevis iznāktu baigi labā rakstniece!"
-
0+
- 6.2.06 13:39
- Siltajā rudens saules gaismā es katru dienu stāvēju skrejceļa malā ar hronometru rokā, man garām joņoja skrējēji, viņu naglenes čirkstināja izdedžus. Pirmo reizi mūžā es redzēju šos skrējējus bez seksuālā mīta plīvura. Viņi bija kustīgi objekti, plaušu skābekļa tilpums, glikogēna nepietiekamība, nekas vairāk.
Es visiem spēkiem mēģināju atcerēties Billiju skrienam pa šo celiņu, stāvam pie soliņiem un slaukāmies dvielī, pleciem un stilbiem kūpot ziemas saulē. Taču atmiņas par dzīvo Billiju bija izdzēstas. Skatoties uz skrejceļu, es redzēju vienīgi viņa augumu guļam pirmajā celiņā ar saplēstajām brillēm blakus.
Ģērbtuvēs es redzēju viņa augumu uz sola, viena kāja nokritusi sānis, krosenes purngals balstās pret cementa grīdu. No viņa galvas lēnām lāsoja asinis un pilēja uz grīdas.
Ikvienā koledžas vietā, kur varētu mosties atmiņas par viņu, es saskatīju vienīgi viņa nāvi. Tā bija iestrēgusi manā prātā, kā projektorā iestrēgst diapozitīvs. Mūsu dzīvojamā istabā viņš bija iekritis savā krēslā, ar galvu uz rakstāmmašīnas, un asinis pilēja uz izmētatajiem papīriem. Pagalmā viņš miris gulēja nepļautajā zālē, pie pēdējām asterēm, kas ziedēja dobē.
Tāpat bija Ņujorkā, kad mēs ar Džonu tur reizēm satikāmies darījumu dēļ. Mēs gājām pa Centrālparku, un caur kokiem es pamanīju karuseli - viņš bija sabrucis uz apzeltītā zirga, galva balstījās pret stieni, pa to tecēja asinis, bet karuselis lēnām griezās, un skanēja "Kad balle beigusies". Mēs gājām gar kinoteātriem, kur rāda tikai vīriešiem domātas filmas, un es redzēju, kā viņš guļ krēslā, galva atgāzusies, krekla apkaklīte vaļā. Ekrāna gaismā viņam uz sejas paspīdēja asinis.
Pirmo reizi mūžā es nolādēju savu savaldību un lūdzu Dievu: "Tu man palīdzi pārāk daudz. Tu esi padarījis mani pārāk stipru. Atlaidies mazliet! Ļauj man sabrukt, ļauj man raudāt, ļauj man sērot, ļauj man drusku zaudēt prātu un dauzīt galvu pret sienu!"
/Patricija Nella Vorena "Skrējējs", 282. un 283. lpp./
-
0+
- Malacis, Susliks!
- 6.2.06 13:03
- Pēdējā laikā kaut kāda lasīšanas mānija uznākusi... Tas man ir pilnīgi netipiski - pāris dienās kāri piebeigt trīs biezas grāmatas, 280, 393 un 308 lpp. biezas! (Labākais draugs, kurš ir pieradis pie 900 lappušu izdevumiem, gan saka - tās jau tādas brošūriņas vien esot - un mani itin nemaz neslavē...) TOMĒR - paij man, - kaut vai pašai no sevis, jo tagad manā slinkās lasītājas kontā ieskaitītas:
Daces Rukšānes "Beatrises gultas stāsti" - neesmu gan tādā sajūsmā kā par "Kāpēc tu raudāji?", bet bija OK.
Lizas Džūelas "Trīsdesmit...nieki!" - nu tāds paviegls amīšu viena vakara romāniņš.
Patricijas Nellas Vorenas "Skrējējs" (Patricia Nell Warren "The Front Runner") - silti iesaku izlasīt visiem homoseksuāļu nīdējiem un pēc tam pamēģināt viņus ienīst. Diez vai izdosies.
Uz grāmatas aizmugurējā vāka kāda lasītāja anotācija vēsta: "Neesmu tā raudājis, lasot nevienu citu grāmatu, - pat ne tad, kad bezdelīga bez dzīvības nokrita pie Laimīgā prinča kājām," un es nevaru tam nepiekrist.
-
7+
- Fanoju par šito dzejolēna fragmentu!
- 3.2.06 11:23
- Mazā zelta rāmītī man ir bilde Tava
Otras tādas pasaulē vairs tik smukas nava
Tur ir tā kā novakars, saule laižas slīpi
Un Tu saspraud pienenes kafijkannas snīpī.
/Imants Ziedonis/
-
3+