Sirds dimensija
Sirds dimensija
- Mākoņskrāpis
- 20.1.06 17:21
-
1+
- Amulets
- 20.1.06 15:12
- Es tev gribu uzdāvināt šo uzgriezni
Parastu uzgriezni kā miljoniem citu
Ar kuru mēs cenšamies saturēt
Automobiļus lidmašīnas tankus
Un sev tuvus cilvēkus
Es tev gribu uzdāvināt šo uzgriezni
Varbūt viņš arī tev palīdz
/Andris Žebers/
-
Dvēseles stāvoklis:: piektdienīgs
-
1+
- 19.1.06 11:33
- Izskatās, ka drīzumā braukšu padzīvoties pa Kanādu... Juhūūū!!! Atkal dabūšu pavizināties milzīgajā "Boeing" ļotenē :)))
-
0+
- Gatavā Sibīrija, ka es jums saku!
- 19.1.06 09:29
- Trolejbusā onkulis mēģina atkausēt leduspuķaino logu, bet - viss velti.
Toties man pirmā procedūra, ienākot pa durvīm, - pirkstiņu atsaldēšana zem tekoša ūdens, kurš liekas tik silts kā piens, bet patiesībā ir auksts, auksts, auksts...
Ar kolēģiem smejamies, ka pusdienlaikā iesim pie Raiņa pieminekļa čipsus grauzt (vajag taču vienreiz svaigu gaisu paelpot!), bet pēc tam - pastaigāties pa Esplanādi :)
-
0+
- 18.1.06 16:55
- Lai tas sals iet ieskrieties!
Pavasaris tuvojas vienalga, un tur vairs neko nevar mainīt. Dažas dieniņas janvārī, tad smieklīgi īsais februāris, un martā jau būs pirmie sniegpulksteņi.
-
8+
- 17.1.06 11:11
- ...mēs vienmēr dabūjam to, ko patiešām vēlamies. Lielākā problēma ir tā, ka mēs ļoti, ļoti, ļoti reti patiešām zinām, ko gribam. Mums ir pilna galva ar nepiepildītām iegribām, pusizceptām vēlmēm, nenobriedušiem vēlējumiem. Mēs gribam dzīvot pārticībā, taču neprotam sev nodefinēt, ko tieši šī pārticība mums katram nozīmē. Mēs gribam mīlēt un saņemt mīlestību, taču neko tuvāk par to zināt vai mācīties mums nav pat ienācis prātā. Bet, ja ir, tad tam nav pieticis vai nu laika, vai spēka, vai vienkārši vēlēšanās. Tā nu mēs sūtām savas nepabeigtās vēlmes, negatavās lūgšanas vai nu debesīs, pasaules telpā, enerģētiskajiem egregoriem vai vēl kaut kur (katrs pēc savas pārliecības) un dabūjam atpakaļ tieši to, kam esam gatavi, - kaut ko negatavu, pusceptu, bez pamatiem vai ar norautu jumtu. Ne velti ir teiciens: pirms ko lūdz, padomā labi, ko darīsi, ja to patiešām saņemsi. Un vēl - ja Dievs mūs gribētu sodīt, viņš tiešā veidā piepildītu visu, ko vēlamies.
/Dace Rukšāne/
-
10+
- Vēl viens vēla vakara veltījums MAN :)
- 17.1.06 10:31
- suslik, kā tev iet
vai ķepiņas uz leju
un plakstiņi līp ciet
ja tā, es varu domās
pie tavas alas stāt
un dziesmiņu par miegu
tā čukstus padziedāt
-
0+
- Vieta, kur atgriezties
- 16.1.06 12:30
Tas notika pirms gada, bet atceros visu tā, it kā tas būtu bijis vakar.
Mana mīļā, mīļā Austrālija... Cik tālu tu gan esi... 10 000 km... Taču vajadzīga tikai nieka sekunde, lai nokļūtu atpakaļ Melburnā. Atliek vien pievērt acis un...
...tur jau tā ir - gaiši brūnā māja ar bērzu pie loga un balto "divdūjiņu" strūklaku pagalmā. Ja paietas 29 soļus pa kreisi, var iekāpt smaržīgā un čaukstošā eikaliptu lapu paklājā, kas sedz teju vai visu Fawkner parka zālienu. Tepat blakus, Commercial Road pretējā pusē, ir Alfrēda hospitālis ar lepno helikoptera pacelšanās/ nolaišanās laukumu.
Tā, nospiežam luksafora pogu, apstādinot pāris SUBARU vai FOLDEN markas mašīnītes, paskatāmies pa labi (nevis kreisi!) un drošā solī dodamies uz tramvaja pieturu pašā ielas vidū.
Pēc 5-10 min pienāk 72. maršruta [Camberwell-Melbourne University] tramvajs. Kāpjam iekšā, liekam savu braukšanas karti jocīgajā aparātā ar uzrakstu "Validate Your Metcard" un - aidā uz centru!
Dažus mirkļus vēlāk, kad tramvajs nogriežas uz St Kilda Road un pabrauc garām "Australian Open" tenisa kortiem, skatam paveras pirmie debesskrāpji, bet aiz pieturas "Domain Interchange", kurā braucamrīku allaž okupē bariņš skolas formās tērptu ķīniešu bērnu, tie vairs nav nekāds retums. Šoreiz kāpsim laukā pie Mākslas centra un līdz pilsētas sirdij iesim kājām.
Visforšākais maršruts noteikti ved garām Jarras upei. Vakaros pēc deviņiem tur zem Svanstona ielas tilta sēž kāds puisis ar ģitāru un eņģeļa balsī dzied skaistākās melodijas pasaulē. Ikreiz, kad eju viņam garām, pār maniem vaigiem sāk ritēt asaras.
Tālāk virzāmies gar krutajām bankām, avīžu redakcijām ("Herald Sun") un dienvidu puslodē augstāko dzīvojamo ēku, kas vēl tikai top, līdz nonākam pie viesnīcas "Crown Towers". Te ir glīts gājēju tiltiņš pāri Jarrai. Kad, tumsai iestājoties, sākas uguns parāde un no milzīgām lāpām, kas izbūvētas blakus "Kroņiem", debesīs šaujas oranžas uguns mēles, šī ir visērtākā vieta ainavas vērošanai.
Vēl tikai pārsimt metru garām parciņam ar aborigēnu apgleznotajiem stabiem un esam nokļuvuši pašā Melburnas centrā - iepretim Flinder's Street Station. Te var ienirt tūkstošgalvainā ļaužu pūlī un ļauties tā mierinošajai straumei.
Vienu es zinu pavisam noteikti - ja man kādu dienu būs daudz, daudz naudas un Rīgā dzīvot vairs negribēsies, es kāpšu ļotenē un došos atpakaļ! Vot tā.
-
3+
- Ir noticis neticamais!
- 12.1.06 16:53
- NOLIKU eksāmenu starptautiskajā & globālajā komunikācijā pie Ojāra Skudras un esmu laimīga ar trim izsaukumzīmēm galā.
-
0+
