- 16.3.06 14:20
- "Vislabākā dāvana, ko šogad savā dzimšanas dienā esmu saņēmis - satiku Tevi! Un labākais veids, kā šo dienu atzīmēt, ir būt kopā ar Tevi!"
Kur vēl feināku tekstu mazas romantiskas meitenes ausīm, vai ne? :) - 3+
- 10.3.06 14:00
- Nē, nu traks var palikt!
Aleksejs, kolēģis, uzdāvināja man šokolādi ar rozīnēm un riekstiem, kuras mērīšanai 30 cm lineāls ir krietni par īsu. Tikai par to, ka uzrakstīju viņam vienu nieka izziņu. Kad spirinājos pretī, ka nejūtos pelnījusi tik lielu dāvanu, viņš tikai atteica: "Maziem cilvēkiem - lielas dāvanas!" :)
Superīga diena!!!!!!!!!!!!!!!! - 0+
- Zizi - lidojošais zilonis / Li, li - lido tur un lido te
- 10.3.06 11:15
- Klausos Lidojošo ziloni (by Liepājas brāļi), dzeru aveņu limonādi (daži smej, ka izskatās uz mata kā zilo graudiņu šķīdums) un sapņoju vaļējām acīm.
Dievinu šo sajūtu, kas liek smaidīt kā marta saulītei! - 2+
- 27.2.06 15:40
- Labākajai draudzenei pieteicies bēbītis! Man liekas, es priecājos vēl vairāk nekā viņa pati.
- 0+
- 24. februāris
- 24.2.06 11:30
- Visjaukākās vārdadienas dāvanas ir visnegaidītākās. Mīļš e-pasts nakts vidū, puķu pušķis no kolēģes, kura līdz šim par mani nav likusies ne zinis, XXL izmēra saldējums no drauga, mapīte uz mana kompjūtera desktopa, kurā IT administrators slepeni salicis 9 albumus ar skaistu mūziku, draudzenes dāvātā piparkūku sirds un atzīšanās "Njā, žēl, ka es neesmu vīrietis...", kādas citas draudzenes apsveikums ar piebildi: "Atceries - kam tu nepatīc, tam nav gaumes :)))))!" utt., utt.
Īstenībā nekad neesmu sapratusi vārdadienu svinēšanas jēgu. Protams, ir forši tikt apsveiktam, bet - PAR KO? Par to, ka mani sauc Dina? Nu un? Kas gan tur īpašs?
Lai nu kā, daži laimīgie šodien tiks pie gardiem biezpiena pončikiem un kakao! :) - 1+
- Manas domas viņas vārdiem
- 22.2.06 11:17
Mans mērķis ir mācīt jūs pa īstam priecāties. Ne jau tā kā tagad - dzert, snovot vai ar ģimeni aizbraukt uz Krasta ielas "Lido". Bet visu pārvēršot. Kūstošajam ziemas rītam uzliksim krāsainus filtrus, un jūs ieraudzīsiet pasaules pirmā miera rīta saullēktu. Tad es tā - klikš - ar pirkstiem, apklusīs nesaskaņas, sāksies salūts. Maniem darbabiedriem, iznākot no tualetes, šorīt būs putnu un zivju galvas, lai interesantāk. Tad es iziešu ielās un pretimnācēji sagrupēsies pa klasēm, un dejos, citas kustības būs iestudējušas krievu dāmītes kažokos, citas - gara auguma vīrieši, vēl citas, nemanāmas, bet kompozīcijā efektīvas - vecenītes ar štociņiem. Konduktore, prasot naudu par biļeti, to nodziedās R&B stilā. Bet vārnas, katra savā tonalitātē ķērkdamas, veidos pavadījuma harmoniju.
Nākamajā mirklī viss, kas šobrīd ir nieks, viss skaistais, ko mēs viens otrā (it sevišķi manī!) nepamanām, kļūs svarīgs. Veids, kā tu iestājies durvīs, samulsti, nokavējies, pieskaries kāda rokai, būs jēgpilns un atmiņā paliekošs. Būs šajā jaunajā pasaulē jēga aiziet pa apsnigušu ceļu mežā, uzvilkušam mēteli, kas izceļ vidukļa līniju, aiziet, kamēr tavu siluetu lēnām aizsedz sniegpārslu sega, būs jēga, jo kāds noteikti stāvēs pie loga un ilgi noskatīsies pakaļ. Visi visu sapratīs, nebūs nekas jāpaskaidro, jo, ja pasaka, tad visu sabojā.
(..) Bet dziļumā nekas jau nav mainījies, tu esi tikpat vientuļš un tāds pat ideālists. Tikai vairs nespēj priecāties. Tu iestājies durvīs, melnās bruņās tērpts, varbūt pat viss no dzelzs, protezēts, un nosēcies kā liels suns, noskatīdamies lielajā meža diskotēkā, kur pekainīši - tāda meža iemītnieku tautiņa - dejo ar zvaigžņu armijas karavīriem.
(..) Tu skaties, kā ļoti skaistā, melnmatainā meitene dauzās ar saviem draugiem - rūķu valstības briesmoņiem. Tev arī ir izdevies nodejot vienu deju ar šo meiteni ballē, kas ir notikusi ziepju burbulī, tu viņai esi piedāvājis mīlestību un varu, bet viņa ir izvēlējusies siekalainu bebi strīpainā lācītī. Un tad tev atliek pūces izskatā sēdēt uz spokaina koka zara, lūkojoties apgaismotajā logā, un pēc tam aizlidojot projicēties uz mēness diska, arvien samazinoties. Kas tomēr arī nav tiks slikti, kā tagad celties no gultas, ķemmēt matus un iet uz darbu, jo tas, kā tu ej pa Barona ielu ar smagu datorsomu, nevienam nepaliek atmiņā uz ilgiem gadiem kā jēgpilns un aizkustinošs skats.
/Agnese Krivalde, "Dienas" Sleja/- 5+
- 21.2.06 14:58
- Visi nesmukumi glīši un rūpīgi noklāti ar biezu, pūkainu segu.
P-A-S-A-K-A, ne ziema. - 0+
- Mazā brāļa ģeniālais profils Draugiem.lv :)))
- 15.2.06 15:30
- Par mani:
Patik Karina no 3kl,Man patīk Nu tie datori visvairāk intresē:))Pātīk mācīties!Būt kopā ar draugiem!Izklaidēties!Un spēlēt Monapolu!Ar māsām!Man intresē viskaut kas piemēram skola.Kā arī biroji, darbi, futbols un gimenjite forsa:)Patīk iet piknikos, pārgājienos,vis kaut kur,bet vis vairak man patik but ko pa ar draugiem ju mani draugi ir tik forši .Man nepātīk Uzkopt istabu. Patīk staigāt pa devinjstāvenes jumtiem bet es tikai ar tēti esmu bijis 2 reizes bet mans tetisn vairakas:0futbul s, jo tur ir jāspēle ar galvu nevis ar rokam ar galvu un kajam :)
Skola(~as), kur mācās vai mācījās:
Dobeles Kristīgā pamatskola.3.Klasē:) nekur citur:---P
Darba vieta:
Skola 3.klasē mācos,
Intereses:
Zēnu Koris . Sports Karate, Mūzika Datori Datortehniķis kļūšu vismaz tā es domāju:D
Citiem iesaku:
www.drakons.times.lv ienakiet un palūriet:) - 1+