aivars_liepa

Interesants jautaajums pacelts.
Es domaaju, ka tas ir kaut kaa saistiis ar dziives kopienaa izveidoshanos. Proti, jau dziivniekiem, kuri dziivo baraa defaultaa insinktos ir kaut kaadi noteikti ierobezhojumi (neeest cita mazuljus vai kas taml.), savaadaak bars nevar normaali eksisteet.
Cilveeekiem laika gaitaa attiistoties (par cilveekiem) arii kaa bara dziivniekiem kaut kaadi ierobezhojumi pastaaveeja, bet smadzeneem evolucioneejot viss vairs nenotiek instinktu liimenii un vajag kaut vienkaarshi izdomaat kaut kaadus noteikumus, peec kuriem cilveeki var sadziivot.
Patiesiibaa sirdsapzinja shaadaa skatiijumaa, manupraat, ir evoluucijas sastaavdalja, jo baraa dziivot ir izdeviigaak (var sadarboties), tachu, lai efektiivi vareetu dziivot baraa (viens otru nechakareejot, jo savaadaak tur nebuus nekaads bars), ir jaaizveidojas kaut kaadam priekshstatam par labo un ljauno. TB sirdsapzinjai. Cik tas ir labi izdevies un cik katram vinja attiistiita jau ir cits jautaajums.

(Reply to this) (Thread)

Oponēšu tev, Andža. Dzīvnieku pasaulē nav konstatēta tāda parādība kā bara mazuļu saudzēšana. Visu mazuļu aizsargāšana plēsēju uzbrukuma laikā jā, bet neviens dzīvnieks nestāsies plēsējam ceļā sveša mazuļa dēļ. Tikai tā māte, pat ne tēvs.
Vēl viens piemērs no lauvu un citu plēsēju "sadzīves": ja bara dominējošo tēviņu uzvar cits, tad viņš noteikti nokož visus mazuļus, ko radījis iepriekšējais.
Palūkosimies uz mūsu tā sauktajiem tvākajiem brāļiem šimpanzēm? Vēl pirms pāris dienām ziņās rādīja kāda pētījuma rezultātus. Pērtiķi rīkojas izteikti savtīgi un par citu interesēm pat nedomā. Arī starp savvaļas šimpanzēm ilgstoši dzīvojušu pētnieku novērojumi pierāda, ka pašaizliedzību novērot nevar, arī mirušas mātes bērns nomirst badā visa bara vienaldzīgo acu priekšā.
Ja stirnu barā ir kāda vārgāka stirniņa, pārējās to trenkā un izturas kā pret izstumto līdz brīdim, kad tā nonāk vilku zobos.

Dabā valda tikai izdzīvošanas likumi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Redz, ja jau eksistee taada vispaar forma kaa BARS, tad tur noteikti ir kaut kaadas sakariibas un saites. Nebuus tachu taa, ka dalja dziivnieku uzturas baros varbuutiibas peec (tb. daudz vienas sugas paarstaavji gadiijaas vienaa vietaa). Es nevienaa momentaa nesaku, ka shie lopini buutu altruistiski un ceeli kaa samarieshi. Veel joprojaam eksistee ruulis: krutaakajiem jaaizdziivo, tachu ir kaut kas, kas padara vinju dziivi baraa par res-publika, proti, publisku lietu, kas noziimee, ka ir jaaeksistee kaut kaadai kaut minimaalai sadarbiibai vienalga apzinaatai vai neapzinaatai.
Turpretii pirmatneejajam cilveekam tas noteikti bija jau daudz augstaakaa liimenii.

(Reply to this) (Parent)