Viens no jautājumiem, kuru nespēj izskaidrot evolūcijas teorija, ir cilvēka sirdsapziņas izcelsme. Kā idejas par labo un ļauno, kas ir tik dziļi iesakņojušās ikvienā kultūrā, varēja rasties evolūcijas ceļā?
Ja cilvēki ir radušies evolūcijas ceļā, tad arī idejas par labo un ļauno ir attīstījušās pakāpeniski, un šīm idejām noteikti piemīt kaut kas izdzīvošanu veicinošs. Bet vai tiešām? Vai cīņā par stiprākā izdzīvošanu sirdsapziņa palīdz vai traucē?
Persona, kurai nav sirdsapziņas, spētu pavisam nepiespiesti piesavināties cita cilvēka īpašumu un pat nogalināt otru, nejūtot nekādu vainas apziņu. Cilvēks, kuram ir sirdsapziņa, šādās situācijās noteikti būs neizlēmīgāks, daudz biežāk meklēs pamatojumu savai rīcībai, centīsies izvairīties no vainas apziņas.
Sirdsapziņa daudz lielākā mērā traucē izdzīvošanu, nekā veicina to. Un, ja pasauli nav radījis Dievs, un ja Dievs nav noteicis to, kas ir labs un kas ļauns, sirdsapziņai patiesībā nav nekādas praktiskas vērtības.
Tomēr gandrīz visiem cilvēkiem it visās kultūrās ir iekšēja pārliecība par to, kas ir labs un kas ļauns. Arī vainas apziņa un vēlēšanās no tās atbrīvoties ir universāla.
Kā tas varēja notikt, ka mēs piedzimām ar iekšēju sajūtu par labo un ļauno? Varbūt mēs jūtamies vainīgi tādēļ, ka... patiesībā... mēs esam vainīgi.
Sirdsapziņu var ignorēt. Ja tas notiek bieži un atkārtoti, sirdsapziņa atrofējas, līdzīgi kā atmirst muskuļi, kuri netiek lietoti. Runājot Bībeles valodā, ignorēt sirdsapziņu nozīmē nocietināt savu sirdi.
Turpretī, skatoties no evolūcijas viedokļa, sirdsapziņa ir vājuma izpausme.
Mīlošam cilvēkam, kurš labprāt kalpo citiem, būtu bijušas niecīgas izredzes izdzīvot evolūcijas sacensībā.
Comments
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Interesants jautaajums pacelts.
Es domaaju, ka tas ir kaut kaa saistiis ar dziives kopienaa izveidoshanos. Proti, jau dziivniekiem, kuri dziivo baraa defaultaa insinktos ir kaut kaadi noteikti ierobezhojumi (neeest cita mazuljus vai kas taml.), savaadaak bars nevar normaali eksisteet.
Cilveeekiem laika gaitaa attiistoties (par cilveekiem) arii kaa bara dziivniekiem kaut kaadi ierobezhojumi pastaaveeja, bet smadzeneem evolucioneejot viss vairs nenotiek instinktu liimenii un vajag kaut vienkaarshi izdomaat kaut kaadus noteikumus, peec kuriem cilveeki var sadziivot.
Patiesiibaa sirdsapzinja shaadaa skatiijumaa, manupraat, ir evoluucijas sastaavdalja, jo baraa dziivot ir izdeviigaak (var sadarboties), tachu, lai efektiivi vareetu dziivot baraa (viens otru nechakareejot, jo savaadaak tur nebuus nekaads bars), ir jaaizveidojas kaut kaadam priekshstatam par labo un ljauno. TB sirdsapzinjai. Cik tas ir labi izdevies un cik katram vinja attiistiita jau ir cits jautaajums.
Es domaaju, ka tas ir kaut kaa saistiis ar dziives kopienaa izveidoshanos. Proti, jau dziivniekiem, kuri dziivo baraa defaultaa insinktos ir kaut kaadi noteikti ierobezhojumi (neeest cita mazuljus vai kas taml.), savaadaak bars nevar normaali eksisteet.
Cilveeekiem laika gaitaa attiistoties (par cilveekiem) arii kaa bara dziivniekiem kaut kaadi ierobezhojumi pastaaveeja, bet smadzeneem evolucioneejot viss vairs nenotiek instinktu liimenii un vajag kaut vienkaarshi izdomaat kaut kaadus noteikumus, peec kuriem cilveeki var sadziivot.
Patiesiibaa sirdsapzinja shaadaa skatiijumaa, manupraat, ir evoluucijas sastaavdalja, jo baraa dziivot ir izdeviigaak (var sadarboties), tachu, lai efektiivi vareetu dziivot baraa (viens otru nechakareejot, jo savaadaak tur nebuus nekaads bars), ir jaaizveidojas kaut kaadam priekshstatam par labo un ljauno. TB sirdsapzinjai. Cik tas ir labi izdevies un cik katram vinja attiistiita jau ir cits jautaajums.
(Reply to this) (Thread)
Oponēšu tev, Andža. Dzīvnieku pasaulē nav konstatēta tāda parādība kā bara mazuļu saudzēšana. Visu mazuļu aizsargāšana plēsēju uzbrukuma laikā jā, bet neviens dzīvnieks nestāsies plēsējam ceļā sveša mazuļa dēļ. Tikai tā māte, pat ne tēvs.
Vēl viens piemērs no lauvu un citu plēsēju "sadzīves": ja bara dominējošo tēviņu uzvar cits, tad viņš noteikti nokož visus mazuļus, ko radījis iepriekšējais.
Palūkosimies uz mūsu tā sauktajiem tvākajiem brāļiem šimpanzēm? Vēl pirms pāris dienām ziņās rādīja kāda pētījuma rezultātus. Pērtiķi rīkojas izteikti savtīgi un par citu interesēm pat nedomā. Arī starp savvaļas šimpanzēm ilgstoši dzīvojušu pētnieku novērojumi pierāda, ka pašaizliedzību novērot nevar, arī mirušas mātes bērns nomirst badā visa bara vienaldzīgo acu priekšā.
Ja stirnu barā ir kāda vārgāka stirniņa, pārējās to trenkā un izturas kā pret izstumto līdz brīdim, kad tā nonāk vilku zobos.
Dabā valda tikai izdzīvošanas likumi.
Vēl viens piemērs no lauvu un citu plēsēju "sadzīves": ja bara dominējošo tēviņu uzvar cits, tad viņš noteikti nokož visus mazuļus, ko radījis iepriekšējais.
Palūkosimies uz mūsu tā sauktajiem tvākajiem brāļiem šimpanzēm? Vēl pirms pāris dienām ziņās rādīja kāda pētījuma rezultātus. Pērtiķi rīkojas izteikti savtīgi un par citu interesēm pat nedomā. Arī starp savvaļas šimpanzēm ilgstoši dzīvojušu pētnieku novērojumi pierāda, ka pašaizliedzību novērot nevar, arī mirušas mātes bērns nomirst badā visa bara vienaldzīgo acu priekšā.
Ja stirnu barā ir kāda vārgāka stirniņa, pārējās to trenkā un izturas kā pret izstumto līdz brīdim, kad tā nonāk vilku zobos.
Dabā valda tikai izdzīvošanas likumi.
|
Redz, ja jau eksistee taada vispaar forma kaa BARS, tad tur noteikti ir kaut kaadas sakariibas un saites. Nebuus tachu taa, ka dalja dziivnieku uzturas baros varbuutiibas peec (tb. daudz vienas sugas paarstaavji gadiijaas vienaa vietaa). Es nevienaa momentaa nesaku, ka shie lopini buutu altruistiski un ceeli kaa samarieshi. Veel joprojaam eksistee ruulis: krutaakajiem jaaizdziivo, tachu ir kaut kas, kas padara vinju dziivi baraa par res-publika, proti, publisku lietu, kas noziimee, ka ir jaaeksistee kaut kaadai kaut minimaalai sadarbiibai vienalga apzinaatai vai neapzinaatai.
Turpretii pirmatneejajam cilveekam tas noteikti bija jau daudz augstaakaa liimenii.
Turpretii pirmatneejajam cilveekam tas noteikti bija jau daudz augstaakaa liimenii.
(Reply to this) (Parent)