| Iesniegums J.Stukānam | 3. Jan 2021 @ 14:31 |
|---|
LATVIJAS REPUBLIKAS
ĢENERĀLPROKURORAM
JURIM STUKĀNA kungam
Kalpaka bulvārī 6, Rīgā, LV-1801
AIVARA GEDROICA (081274-10215),
pasta adrese: a.k.32, Daugavpils, LV 5401,
e-pasts: aivars_666@inbox.lv
tālr.: 28229894,
IESNIEGUMS
Godātais J.Stukāna kungs!
2020.gada 29.oktobrī es vērsos Jūsu pakļautībā esošajā iestādē ar sūdzību par to, ka, izskatot Administratīvo lietu Nr.1A12011620, notika tiesas sēdes protokola viltošana, ko uzskatami apliecina tajā ierakstītā neatbilstība manis teiktajam, kas ievietots vietnē failiem.lv. Uz maniem aizrādījumiem tiesas darbinieki nereaģēja, tāpēc vērsos ar sūdzību ĢENERĀLPROKURATŪRĀ, taču likumā noteiktajā 1 mēneša laikā atbildi nesaņēmu. Tikai pēc tam, kad caur portālu latvija.lv 4.decembrī atgādināju par šo faktu, man 30.12.2020. tika atsūtīts atteikums uzsākt kriminālprocesu, kas pēc būtības bija formāla atrakstīšanās.
Jūs pats, Stukāna k-gs, esat ilgus gadus strādājis par tiesnesi, un par Jums līdz šim ir bijušas atsauksmes kā par godīgu un objektīvu šī amata pildītāju, kas izskatīja lietas pēc to būtības un nepadevās varbūtējam politiskam spiedienam. Zinu, ka esat attaisnojis kādu cilvēku, kurš tika nepatiesi apsūdzēts pēc Izraēlas vēstniecības politiskā pieprasījuma. Es biju ļoti priecīgs, kad uzzināju, ka tieši Jūs esat ievēlēts Ģenerālprokurora amatā, jo cerēju, ka būsiet apdomīgāks un profesionālāks par savu priekšgājēju, kurš nereti publiski atļāvās nepārdomātus izteikumus, tai skaitā, arī par manu personu. Tāpēc ceru, ka šai gadījumā Jūs atcelsiet prokurora A,Buliņa lēmumu un izpildīsiet lūgumus, ko es minēju 2020.gada 29.oktobra iesniegumā.
Runa nav par to, ka tiesa pieņēma lēmumu, kas nebija man par labu. Runa ir par apzinātu manis teiktā sagrozīšanu tiesas sēdes laikā, kas noteikti nebija nejauša pārrakstīšanās. Šīs rīcības mērķis neapšaubāmi bija vēlme atrast pamatu manas sūdzības noraidīšanai, radot iespaidu, ka it kā es pats tiesas sēdes laikā netieši būtu atzinis to, ka atstāju mašīnu gājējiem paredzētā vietā. Šāda rīcība liecina par noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts LKL 289.pantā. Uzskatu, ka uz šādu rīcību Ģenerālprokuratūrai ir jāreaģē, NEGAIDOT PROCESA GALĪGO REZULTĀTU. Tā nav vis iejaukšanās tiesas darbībā, bet gan reaģēšana uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
Esmu pārliecināts, god. Stukāna k-gs, ka Jūsu vadīto tiesas sēžu laikā nekad nekas tamlīdzīgs nebija noticis, ja kādreiz arī dokumentos radās kāda kļūda, tā tika nekavējoties izlabota. Šeit, kā redzat, nekas netika darīts, lai šo nelikumību novērstu.
Tāpēc, ņemot vērā visu iepriekš minēto, lūdzu Jūs:
1. Pilnībā atcelt prokurora A.Buliņa lēmumu.
2. Apmierināt manis izteiktos lūgumus, kas minēti 29.10.2020. iesniegumā.
Ja būs nepieciešami kādi papildus pierādījumi, lūdzu, sazinieties ar mani, es būšu gatavs tos iesniegt.
04.01.2021. Aivars Gedroics |
| Dieviņš šauj reti, bet trāpīgi | 11. Dec 2020 @ 17:23 |
|---|
Covid tomēr ir laba lieta! Un Dieviņš arī zina, ko dara! Šī smerdeļa vairs pasaulē nav! Nevienam labi neklājas, kas Aivaram Gedroicam sūdus taisa! 😈 https://www.facebook.com/genadijs.kaminskis
http://klab.lv/users/aivars_666/125049.html |
| Denisa pidarodiseja | 9. Nov 2020 @ 15:58 |
|---|
|
Nezināju, ka tas sūda izdzimtenis sorosietis-okupants ir arī pidars! Bet homofobs izrādījās viņš pats, jo atteicās no laipni piedāvātā pidarseksa! 🤪😂 https://jauns.lv/raksts/zinas/412979-kulturpetnieks-deniss-hanovs-piedzivojis-homofobisku-uzbrukumu-kengaraga-tirgu |
| Nekaunīgs protokola viltojums ir jāsoda !!! | 28. Okt 2020 @ 23:42 |
|---|
LATVIJAS REPUBLIKAS
ĢENERĀLPROKURATŪRAI
Kalpaka bulvārī 6, Rīgā, LV-1801
AIVARA GEDROICA (081274-10215),
pasta adrese: a.k.32, Daugavpils, LV 5401,
e-pasts: aivars_666@inbox.lv
tālr.: 28229894,
IESNIEGUMS
2020.gada 12.oktobrī Daugavpils tiesas telpās tiesneses R.Paipales un sekretāres D.Maļavinas vadībā notika tiesas sēde, kurā izskatīja administratīvo lietu Nr.1A12011620, konkrēti, manu prasību atcelt Daugavpils pilsētas pašvaldības policijas 2020.gada 5.maija lēmumu Nr. D29-T-178, ar kuru es nepamatoti tiku sodīts ar 40 euro naudas sodu. Gala rezultātā tika nolemts šo sodu atstāt spēkā, bet manu prasību noraidīt. 2020.gada 22.oktobrī es e-pastā saņēmu tiesas lēmumu, bet bez pēdējās sēdes protokola. To es saņēmu tikai 26.10.2020. pēc vairākkārtējiem atgādinājumiem to atsūtīt. Protokola 4.lpp. cita starpā man tika pierakstīti šādi vārdi: “Es biju dabūjis pagalma plānu, un plānā bija redzams, ka vieta paredzēta speciāli gājējiem”. Patiesībā es teicu pavisam ko citu. Manis veiktajā tiesas sēdes audioierakstā, ko esmu ievietojis vietnē https://failiem.lv/u/ftv9kkeu, manis teiktais skan burtiski šādi:
“ Es, starp citu, biju dabūjis arī plānu…šitā pagalma, jā, un tur redzams bija, ka tur nebija īpaši atzīmēts, ka tā ir vieta speciāli gājējiem… tur nebija teikts, ka arī mašīnām būtu speciāli, tātad, principā es uzskatu, katrs var lietot vienkārši tā, lai liekas problēmas neradītu citiem… manuprāt, mana mašīna citiem problēmas neradīja…”. (ieraksta 31.min.)
Domāt, ka tā nebija vienkārša drukas kļūda, bet apzināts juridisks viltojums, liek fakts, ka lietas iznākums, pretēji loģikas un juridiskā taisnīguma principiem, bija man par sliktu, kā arī tas, ka tiesas darbiniece L.Vingre nereaģēja uz manām e-pastā izteiktajām pretenzijām par protokola neatbilstību realitātei. Nākas secināt, ka manis teiktais protokolā tika apzināti sagrozīts, lai tādejādi radītu viltus pierādījumus un lietu izlemtu man par sliktu. Uzskatu, ka šo noziedzīgo nodarījumu paveica R.Paipale un D.Maļavina, bet L.Vingre viņas “ piesedza”.
Sakarā ar augstāķ minēto, lūdzu uzsākt pret minētajām trim personām kriminālprocesu pēc LKL 289.panta. Lūdzu atzīt mani par cietušo šajā kriminālprocesā.
Pielikumā: 1) protokola 4.lpp. kopija – 1 lpp. (vajadzības gadījumā varu pa e-pastu atsūtīt visu protokolu);
2) mana e-pasta izdruka – 1 lpp.
29.10.2020. Aivars Gedroics |
| Cīņa turpinās | 28. Okt 2020 @ 17:48 |
|---|
LATGALES APGABALTIESAI
Atbrīvošanas alejā 95, Rēzeknē, LV 4601,
AIVARA GEDROICA (081274-10215),
dzīv. Teātra ielā 34-35, Daugavpilī, LV 5401,
e-pasts: aivars_666@inbox.lv; tel. 28229894,
APELĀCIJAS SŪDZĪBA
Daugavpils tiesa tiesneses R.Paipales personā 2020.gada 21.oktobrī ar spriedumu lietā Nr. 1A12011620 atstāja negrozītu Daugavpils pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka G.Kaminska 2020.gada 5.maija lēmumu Nr. D29-T-178, ar kuru savukārt tika atstāts spēkā Daugavpils pilsētas pašvaldības policijas vecākā inspektora O.Ploņa 2020.gada 9.aprīļa lēmums par man uzlikto naudas sodu 40 EUR apmērā. Uzskatu, ka šis lēmums ir netaisns, prettiesisks, nelikumīgs un pilnībā atceļams.
Sūdzībā, ar kuru es 14.05.2020. vērsos Daugavpils tiesā, es cita starpā biju izteicis lūgumu izskatīt to nevis pašas Daugavpils pilsētas tiesā, bet kādā no tās filiālēm - Krāslavā vai Preiļos, jo tajās strādājošie tiesneši varētu būt mazāk ietekmējami no G.Kaminska un viņa padoto puses. Šis mans lūgums netika apmierināts, un manu lietu nodeva izskatīšanai Daugavpils pilsētas tiesā tiesnesei R.Paipalei. Es jau pašā sākumā jutu nelabvēlīgu attieksmi pret sevi no šīs tiesneses puses, tomēr neuzticību šai personai neizteicu, jo apzinājos, ka viņa pati nevēlēsies atzīt savu neobjektivitāti un neatstādinās sevi, un negribēju tādejādi vēl vairāk noskaņot pret mani šo personu un pasliktināt savu stāvokli lietas izskatīšanas laikā. Šo manu viedokli pamato šādi fakti.
Tiesnese R.Paipale atteicās apmierināt manu lūgumu un uzaicināt uz tiesas sēdi zemes gabala, uz kura uzbūvēta māja Teātra ielā 34, Daugavpilī, un tai piegulošās teritorijas, īpašniekus Tatjanu Verovsku un Konstantīnu Vasiļevski. Civillikuma 1036.pants skan šādi: Īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesību par lietu, ciktāl šī tiesība nav pakļauta sevišķi noteiktiem aprobežojumiem. Manā rīcībā nav faktu, kas liecinātu, ka augstāk minētajiem cilvēkiem būtu uzlikti kādi aprobežojumi rīkoties ar savu īpašumu. Tāpat manā rīcībā nav dokumentu, kas apliecinātu faktu, ka augstāk minētās personas būtu pilnvarojušas kādu iestādi, tai skaitā, arī Daugavpils pašvaldības policiju, kontrolēt, kā tiek izmantots viņu īpašums un sodīt tos, kas šo īpašumu izmanto pretlikumīgi vai pretēji tā īpašnieku interesēm. Līdz ar to būtu loģiski uzaicināt šīs personas uz tiesu un uzzināt viņu viedokli par to, kur, viņuprāt, drīkst turēt automašīnas uz viņu īpašuma, un vai, viņuprāt, pašvaldības policijai būtu jāsoda tie cilvēki, kas liek savas automašīnas “nepareizā” vietā uz viņiem piederošā zemes gabala. Šis mans lūgums tika noraidīts 06.08.2020., uzsākot manas administratīvās lietas izskatīšanu, aizbildinoties ar to, ka šie cilvēki nav bijuši klāt mana t.s. “administratīvā pārkāpuma” izdarīšanas brīdī, lai gan, manuprāt, tam nav nekādas nozīmes, jo runa šinī gadījumā nav par manu konkrēto rīcību, bet abām šīm personām piederošās zemes gabala izmantošanas veidu PRINCIPĀ, proti, lai tās izsaka savu viedokli, kur drīkst un kur nedrīkst likt mašīnu uz tām piederošās zemes JEBKURŠ cilvēks. Šāda tiesneses R.Paipales rīcība uzskatāmi parāda, ka viņa nevēlējās objektīvi izpētīt lietas apstākļus un arī nerespektē cilvēku tiesības uz privātīpašumu un brīvi ar to rīkoties. Viņa arī izlikās nesaprotam, ka es pats nevaru noskaidrot zemes īpašnieku adreses (neviens man tās nedos) un uzņemt ar viņiem kontaktus. Lai uzzinātu zemes īpašnieku viedokli, būtu obligāti nepieciešama tiesas iesaiste, kas šinī gadījumā tiesneses R.Paipales noraidošās attieksmes dēļ izpalika.
2020.gada 6.augusta tiesas sēdē es lūdzu uzaicināt uz tiesas sēdi kā liecinieku arī nu jau bijušo Daugavpils pilsētas mēru Andreju Elksniņu. Tam par iemeslu ir fakts, ka par notikušo soda uzlikšanas gadījumu es vērsos pie viņa (gan elektroniski, gan 20.05.2020., kad A.Elksniņš vēl bija mērs, reģistrējot iesniegumu Domes sekretariātā) kā amatpersonas, kuras pārraudzībā atrodas Daugavpils pašvaldības policija, un lūdzu izvērtēt viņa padoto rīcību, bet atbildi pēc būtības nesaņēmu, tikai to, ka iesniegums pārsūtīts pašai pašvaldības policijai, lai gan es gribēju uzzināt nevis tās darbinieku, bet konkrēti tieši Andreja Elksniņa viedokli. Uzskatīju, ka vienīgā iespēja, kā man ar to iepazīties, ir uzaicināt A.Elksniņu uz tiesu kā liecinieku, bet man šāda iespēja tiesneses R.Paipales noraidošās attieksmes dēļ tika liegta. Kā atteikuma motīvs tika atkal minēts fakts, ka A.Elksniņš nav bijis klāt mana “administratīvā pārkāpuma” izdarīšanas brīdī, lai gan tam, manuprāt, šinī gadījumā nav būtiskas nozīmes, jo gribēju zināt šī kunga viedokli par automašīnu likšanu mājas Teātra ielā 34 pagalmā PRINCIPĀ, nereducējot to konkrēti uz manu gadījumu.
Analogu iemeslu dēļ vēlējos uzaicināt uz tiesu kā liecinieku Daugavpils pašvaldības policijas priekšnieku G.Kaminski, lai noskaidrotu viņa attieksmi pret to faktu, ka vairākus gadu desmitus cilvēki ir likuši savas automašīnas uz noasfaltētajiem laukumiem pretī mājas Teātra ielā 34 pirmajai un trešajai ieejai, un nekad neviens pašvaldības policists pret to nav iebildis, tieši otrādi – paši pat ir ieteikuši tieši tur novietot spēkratus uz neilgu laiku, kamēr cilvēki kārto savas darīšanas mājas iekšienē. Taču 2020.gada sākumā policisti pēkšņi sāka cilvēkiem likt, manuprāt, nepamatotus sodus par šo asfalta laukumiņu izmantošanu īslaicīgai mašīnu stāvēšanai. Man šāda iespēja – nopratināt G.Kamisnka kungu un noskaidrot šādu viņa padoto attieksmes maiņu – tika liegta, aizbildinoties, ka es neesot norādījis, kādus tieši faktus vēlos pierādīt ar šī liecinieka liecībām, lai gan es mutiski pamatoju viņa izsaukšanas nepieciešamību ar tiem pašiem argumentiem, kas norādīti augstāk. Šāda tiesneses R.Paipales rīcība atkal uzskatāmi parāda, ka viņa nevēlējās objektīvi izpētīt lietas apstākļus un būtībā piesedza Daugavpils pašvaldības policistu pretlikumīgo rīcību.
Es vēlējos uzaicināt uz tiesas sēdi kā liecinieku arī Daugavpils Komunālā dienesta pārstāvi, lai tas izskaidro, kādam nolūkam, viņaprāt, izmantojami asfaltētie laukumi pretī mājas Teātra ielā 34 pirmajai un trešajai ieejai, kā arī SIA
“DDZKSU” pārstāvi, jo šīs iestādes automašīnas ļoti bieži stāv tieši uz tiem laukumiņiem, par automašīnu novietošanu uz kuriem 2020.gada sākumā pašvaldības policisti sāka sodīt privātpersonas. Tiesnese R.Paipale atbildēja, ka es pats varot sazināties ar šīm iestādēm un noskaidrot viņu viedokli minētajos jautājumos, tāpēc uz tiesas sēdi kā lieciniekus to pārstāvjus nesauks. Es izmantoju viņas ieteikumu un vērsos ar iesniegumu šajās iestādēs, bet Domes komunālais dienests man vispār neatbildēja, savukārt, SIA “DDzKSU” pārstāvji izvairījās no konkrētas atbildes par to, vai uz minētajiem laukumiem drīkst novietot mašīnas, bet vienkārši uzrakstīja, lai es saucot policiju, ja man pret viņu iestādes darbiniekiem esot kādas pretenzijas. Tādejādi es nedabūju iepazīties ar šo iestāžu viedokli konkrētajā jautājumā un nenoskaidroju, vai tas atšķiras no arī Daugavpils Domes pakļautībā esošās Pašvaldības policijas viedokļa.
Minēto iemeslu dēļ es nākamajā tiesas sēdē 21.10.2020. lūdzu augstāk norādīto iestāžu pārstāvjus uzaicināt uz tiesu kā lieciniekus, bet saņēmu atteikumu. Tāpat tiesnese R.Paipale atteicās pievienot lietas materiāliem manu saraksti ar minētajām organizācijām, aizbildinoties, ka tā it kā neattiecoties uz izskatāmo lietu. Šāda tiesneses R.Paipales rīcība kārtējo reizi uzskatāmi parāda, ka viņa nevēlējās objektīvi izpētīt lietas apstākļus.
Tiesnese R.Paipale apsolīja, ka pacentīsies noskaidrot personu, kas 2020.gada 9.aprīlī zvanīja Daugavpils pašvaldības policijai par manā lietošanā esošo it kā nepareizi novietoto automašīnu VW PASSAT, v.n. HN 6602 (šī persona stādījās priekšā kā Gorbunova), un uzaicinās viņu uz tiesu kā liecinieci. Realitātē minētā tiesnese neko nedarīja, lai šo personu noskaidrotu, jo acīmredzot viņai šīs personas uzaicināšana nebija izdevīga. Kad es pats tiesai iesniedzu pretējās mājas Vienības ielā 25 iedzīvotāju sarakstu, kurā kā 19.dzīvokļa īpašniece tika minēta kāda Rita Gorbunova, un lūdzu uzaicināt šo personu uz tiesu, saņēmu atteikumu, jo tiesnese neesot pārliecināta par manis uzrādītā dokumenta īstumu un to, ka minētā R.Gorbunova tiešām ir tā persona, kas 9.04.2020. zvanīja pašvaldības policijai, lai gan tieši ar tādu mērķi es biju lūdzis šo kundzi uzaicināt, lai noskaidrotu šo un arī citus mani interesējošos jautājumus. Tiesnese atteicās pievienot lietas materiāliem augstāk norādīto iedzīvotāju sarakstu, acīmredzot, lai slēptu to, ka es faktiski biju pildījis pienākumus, kas bija jāveic viņai pašai, bet viņa nevēlējās to darīt. Faktiski tiesnese R.Paipale sabotēja viņas pašas 2020.gada 6.augusta sēdē pieņemto lēmumu. Šāda tiesneses R.Paipales rīcība sevišķi uzskatāmi parāda, ka viņa nevēlējās objektīvi izpētīt lietas apstākļus.
MOTĪVU DAĻA
R.Paipales parakstītajā spriedumā apgalvots, ka ar 2020.gada 9.aprīļa administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu Nr.440576327, ko sastādījis Daugavpils pilsētas pašvaldības policijas vecākais inspektors O.Plonis, esot pierādīts, ka 2020.gada 9.aprīlī plkst. 14.51. transportlīdzeklis VW ar v.n. HN 6602 esot traucējis gājēju pārvietošanos, tādēļ neesot tikušas ievērotas CSN 122.2. punktā noteiktās prasības. Nav saprotams, kādi argumenti ir bijuši par pamatu šādam apgalvojumam. Par vērā ņemamu argumentu nevar būt fakts, ka Daugavpils pašvaldības policijā tika saņemts izsaukums no, visticamāk, Vienības ielā 25-19 dzīvojošās Ritas Gorbunovas. Kā jau tiesas procesa laikā atzīmēja tiesnese R.Paipale, R.Gorbunovas viedoklis ir ļoti subjektīvs, viņai, visticamāk, nav juridiskas izglītības, un viņa diez vai spēj izvērtēt administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību. Uz šo faktu pamatojoties, tika pieņemts atteikums uzaicināt nopratināt R.Gorbunovu kā liecinieci. Tai pašā laikā R.Paipale, acīmredzot, minētās personas sūdzību pašu par sevi uzskata par pilnīgi pietiekamu argumentu, lai apgalvotu, ka ar to esot pierādīts, ka manis novietotā automašīna esot traucējusi gājējiem.
Daugavpils pilsētas pašvaldības policijas vecākais inspektors Oskars Plonis savās liecībās apgalvo, ka manis novietotais transportlīdzeklis traucējot gājēju pārvietošanos pa celiņu, jo šai darbībai asfaltētā celiņa daļā palikuši brīvi tikai aptuveni 50 cm. Šim apgalvojumam nav nekāda juridiska pamata. Cik noprotams, nekāda mērlente šī attāluma mērīšanai nav tikusi izmantota, O.Plonis attālumu vērtējis pēc acumēra, protams, darot to ar tādu mērķi, lai liktos, ka attālums ir niecīgs, un līdz ar to ir pamats sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu. Esmu pārliecināts, ka O.Plonis arī pats nemēģināja iziet starp manis novietotu automašīnu un soliņu, lai konstatētu, ka tas tiešām nav iespējams. Uzskatu, ka fakts, ka gājēji it kā neesot varējuši paiet garām manis novietotajai automašīnai ir tukšs, deklaratīvs, absolūti nepierādīts no juridiskā viedokļa.
Tiesas spriedumā rakstīts: “…argumentus, ka gājēji varēja netraucēti paiet garām mašīnai, tiesa uzskata par nepamatotiem un nepierādītiem”. Šis apgalvojums pats par sevi ir juridiski analfabētisks, jo pastāv nevainības prezumpcija, kas neliek man pierādīt savu nevainību, proti, ka mana mašīna netraucē paiet tai garām gājējiem, bet – tieši pretēji – tiem, kas izvirza pret mani pretenzijas, ir pienākums pierādīt to, ka mana automašīna kādam traucē, un līdz ar to, ir pamats saukt mani pie administratīvās atbildības. Šinī nolūkā O.Plonis būtu varējis, piemēram, atsaukt uz notikuma vietu policijas izsaucēju R.Gorbunovu un likt viņai paiet garām manai mašīnai, filmējot šo procesu ar videokameru, lai uzskatāmi parādītu, ka tas nav iespējams. Turklāt, noklausoties R.Gorbunovas zvana saturu, secinu, ka viņa maldīgi uzskata, ka uz šī asfaltētā celiņa ne tikai nedrīkst novietot automašīnas stāvēšanai, bet tam nedrīkstot pat izbraukt cauri, jo šāda rīcība minēto celiņu bojājot. Kāds pamats ir šādam viņas apgalvojumam, nav skaidrs. To var izskaidrot varbūt vienīgi ar šai sievietei piemītošo lieluma māniju un vēlmi mācīt visus sev apkārt esošos cilvēkus, likt viņiem dancot pēc savas stabules. Interneta meklētājā google.lv var konstatēt, ka Rita Gorbunova ir strādājusi kā NVA koordinējošā eksperte (https://visasalgas.com/valsts-iestades/nodarbinatibas-valsts-agentura/atalgojums/7859-rita-gorbunova), Daugavpils Centra vidusskolas sākumskolas skolotāja (http://www.dcv.lv/pirmkl/8-news/664-101215-3), kandidējusi 2009.gada pašvaldību vēlēšanās no LSDSP saraksta (https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.PASV2009.kand_raj?nr=0500), bet drīz pēc tam tikusi ievēlēta par Daugavpils pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju (http://www.d-fakti.lv/lv/news/article/6054/). Šie fakti dod pamatu izteikt pieņēmumu, ka šai sievietei ir pazīšanās daudzās pašvaldības struktūrās, tai skaitā, Daugavpils pašvaldības policijā, kā arī ietekme uz Daugavpils tiesas tiesnešiem, iespējams, arī uz R.Paipali.
No loģikas viedokļa ir grūti izskaidrot tiesas sēdē izskanējušos O.Ploņa ieteikumus man mēģināt “atrast kopīgu valodu ar savu kaimiņieni”, tai pašā laikā kritiski neizvērtējot viņas izvirzīto pretenziju loģisko un juridisko pamatojumu. Iespējams, ar laiku šī nekaunīgā dāmīte var sadomāt man aizliegt novietot automašīnu arī speciāli šim nolūkam izbūvētajā stāvvietā Kandavas ielā pretī DU sporta kompleksam, vai tad arī šādā gadījumā man būtu jāsāk ar viņu diskutēt un meklēt kaut kādus kompromisus? Kā sevišķs cinisma un nihilisma kalngals ir jāvērtē O.Ploņa izteiktais un R.Paipales atbalstītais pieņēmums, ka mana automašīna varbūt varētu traucēt kādam hipotētiskam invalīdam, kas gribētu tai pabraukt garām ratiņkrēslā, tai pašā laikā ignorējot faktu, ka man regulāri jāizsēdina un jāpalīdz iekāpt (arī 9.04.2020. tas tā bija) maniem vecākiem – reāliem 2.grupas invalīdiem, kuru ciešanas un intereses acīmredzot O.Plonim un R.Paipalei ir spļāviena vērtas.
PROTOKOLA VILTOŠANA
2020.gada 12.oktobrī notikušās tiesas sēdes protokola 4.lpp. ir citēts it kā mans izteikums: “Es biju dabūjis pagalma plānu, un plānā bija redzams, ka vieta [acīmredzot tā vieta, kur stāvēja mana automašīna] paredzēta speciāli gājējiem”. Šādi es nekad neesmu teicis, tieši pretēji – es apgalvoju, ka plānā, ko es ieguvu no SIA DDzKSU, tieši NAV atzīmēts, ka šī vieta būtu paredzēta speciāli gājējiem. Par šī fakta patiesīgumu var pārliecināties, noklausoties tiesas sēdes audioierakstu. Ka notikušais nav vienkārša drukas kļūda, pierāda tiesas sekretāres L.Vingres rīcība, kura nereaģēja uz manu e-pastu, kurā es izteicu pretenzijas pret nepareizi noformēto tiesas sēdes protokolu. Acīmredzot tādejādi tika veidoti viltus pierādījumi, lai ar to palīdzību varētu noraidīt manas pamatotās pretenzijas pret netaisni uzlikto sodu un pieņemt man nelabvēlīgu tiesas spriedumu. Par šādu tiesneses R.Paipales un sekretāres L.Vingres rīcību es vērsīšos ar sūdzību Ģenerālprokuratūrā un lūgšu to izvērtēt saistībā ar LKL 289.pantu.
Visi iepriekš uzskaitītie fakti kopumā liecina, ka R.Paipales rīcība, izskatot manu administratīvo lietu, ir bijusi vismaz neobjektīva un pavirša, lai neteiktu vairāk, ka tā ir apzināti politiski angažēta un pretlikumīga, vēloties izpatikt O.Plonim un R.Gorbunovai, bet toties kaitēt man. Kā es pārliecinājos tiesas procesa laikā, tiesnese R.Paipale valsts valodā runā diezgan slikti, ar jūtamu krievisku akcentu. Ļoti iespējams, ka viņa zina, ka esmu nelokāms latviešu tiesību aizstāvis, cīnītājs par Latvijas dekolonizāciju; savukārt, šis fakts viņā izsauc pret mani nepatiku, kas vismaz daļēji varēja būt par iemeslu šim viņas pieņemtajam neloģiskajam un pretlikumīgajam tiesas spriedumam.
Pamatojoties uz visu iepriekš minēto, LŪDZU Latgales apgabaltiesu:
1. Pilnībā atcelt R.Paipales pasludināto 2020.gada 21.oktobra spriedumu.
2. Atcelt man uzlikto administratīvo sodu administratīvā pārkāpuma neesamības dēļ.
3. Uzlikt par pienākumu Daugavpils pašvaldības policijai man rakstveidā atvainoties.
4. Pieņemt blakus lēmumu par R.Paipales un L.Vingres rīcību un lūgt izmeklējošās iestādes to izvērtēt saistībā ar LKL 289. un 291.pantu.
Lūdzu tiesas sēdi veikt MUTISKI, lai es varētu uz to uzaicināt lieciniekus, kas netika nopratināti iepriekšējās instances sēdē, kā arī savus draugus un domubiedrus, kuri varētu vērot tiesas sēdes norisi un izvērtēt tās objektivitāti.
28.10.2020. Aivars Gedroics |
| » Sūkalnieks |
|---|
Sūkalnieks atkal parāda savu gļēvuļa un divkoša dabu, nožēlojami taisnojoties pidaru mafijas priekšā tai vietā, lai vienkārši šos pasūtītu uz poda ar visu viņu "ētikas kodeksu". Un, starp citu, vai viņam nav nekas pretī atrasties vienā valdībā ar pipeļu sūkātāju un dirsu drātētāju Eģiku Pidarēviču ??? 😡 https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/etikas-komisija-ierosina-parkapuma-lietu-saistiba-ar-iesalnieka-parpubliceto-pret-lgbt-versto-ierakstu/
22. Jul 2020 @ 21:48
|
| » Kārtējā psihreklāma - uz ļoti zema līmeņa |
|---|
Sorosīti, gadiem ilgi pūloties iedzīt tautā mīlestību pret gara kropļiem, varēja gan atbilstošāku kandidatūru izvēlēties! Reti kurš jutīs līdzi tādai, kas ne tikai durkā nav pabijusi, bet pat psihzāles nelieto! https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/annas-stasts-par-dzivi-ar-depresiju-sliktakajos-brizos-nespeju-izkapt-no-gultas.a367865/
21. Jul 2020 @ 22:25
|
| » Sorosiešu maukas |
|---|
Divas latviski rejošas sorosiešu kuces aizstāv nēģeru bandītus un grib panākt pilnīgu anarhiju ASV. Pievērsiet uzmanību - viena no tām ir deģenerātes Ilzītes Vinķelītes meitiņa !!! https://skaties.lv/zinas/arvalstis/latviesi-asv-ir-ceribu-ka-protesti-mainis-asv-pastavoso-rasu-diskriminaciju/
4. Jun 2020 @ 21:47
|
| » Satversmes Tiesai |
|---|
LATVIJAS REPUBLIKAS SATVERSMES TIESAI
Jura Alunāna iela 1,
Rīga, LV-1010
AIVARA GEDROICA (081274-10215),
pasta adrese: a.k. 32, Daugavpils, LV 5401,
e-pasts: aivars_666@inbox.lv,
tel. 28229894,
IESNIEGUMS
Vēlos, lai Satversmes tiesa izvērtē MK Noteikumu “Par piesardzības pasākumiem sabiedriskajā transportā” (turpmāk - MK Noteikumi) atbilstību LR Satversmes 94., 95. un 96.pantam.
Konkrēti, minēto noteikumu 3.daļas 19.pants nosaka: “Atrodoties sabiedriskajā transportā, lietot mutes un deguna aizsegus (respiratorus, maskas, šalles, lakatus vai tml.)”.
Satversmes 94.pants nosaka: Ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi, kā tikai saskaņā ar likumu.
Uzskatu, ka MK Noteikumu 3.d,19.p. pārkāpj manas tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību, konkrēti, pašam izvēlēties, kādā izskatā kāpt sabiedriskajā transportā, kā ģērbties un kādus apģērba piederumus lietot. Ierobežojumi varētu būt vietā, ja es ar tiesas lēmumu būtu ievietots ieslodzījuma vietā vai kādā slēgtā ārstniecības iestādē, tad varbūt arī varētu noteikt, kā man ģērbties, bet ne manā pašreizējā statusā – esot brīvam cilvēkam, bez tiesas noteiktiem ierobežojumiem. Līdz ar to, šie Noteikumi ierobežo manu brīvību pretrunā Satversmes 94.pantam.
Satversmes 95.pants nosaka: Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta. Nevienu nedrīkst pakļaut nežēlīgam vai cilvēka cieņu pazemojošam sodam.
MK Noteikumu 3.p.19.p. ārkārtīgi aizskar manu godu un cieņu, šo noteikumu piespiedu izpildi es uztveru kā spīdzināšanu. Līdzīgi, kā savulaik savā par leģendāro kļuvušajā Pēdējā vārdā krimināltiesā 1983.gadā izteicās Latviešu Brīvības Cīnītājs Gunārs Astra: “Man sāp, un es jūtos pazemots…”, arī es jūtos tāpat, kad man ambiciozu politiķu untumaino iegribu dēļ ir piespiedu kārtā jāslēpj sava seja no apkārtējiem cilvēkiem, lai gan tā nav kropla, un es neesmu inficēts. 95.pantā ir runa par pazemojoša soda nepieļaujamību, bet šie MK noteikumi pazemo VISUS cilvēkus, ne tikai kādu ļaužu grupu, kas par kaut ko tiek sodīta. Līdz ar to tie, manuprāt, ir klajā pretrunā ar augstāk minēto pantu.
Satversmes 96.pants nosaka: Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.
MK Noteikumu 3.p.19.p. rupji iejaucas manā privātajā dzīvē, regulējot manu garderobi, uzspiežot ģērbšanās stilu, kāds man piespiedu kārtā jāievēro, kāpjot iekšā un atrodoties sabiedriskajā transportā. Šie noteikumi neizvērtē manas personības īpatnības, nemeklē pamatojumu šādam ierobežojumam konkrēti pret mani, bet tiek attiecināti uz mani kā sabiedriskā transporta pasažieri. Līdz ar to tie, manuprāt, ir klajā pretrunā ar Satversmes 96.pantu.
Citas instances, kurā es varētu apstrīdēt šos MK Noteikumus, nav, tāpēc vēršos Satversmes Tiesā. Tāpat vēlos uzsvērt, ka šie Noteikumi nešķiro cilvēkus inficētos un neinficētos, slimos un veselos, bet vēršas pret jebkuru indivīdu kā tādu (ieskaitot mani). Līdz ar to, nav pamata apgalvot, ka šie Noteikumi būtu samērīgi, lai aizstāvētu citu cilvēku tiesības un intereses, drīzāk gan tie faktiski aizskar šīs tiesības un intereses, cilvēkus nejēdzīgi un nepamatoti pazemojot. Tāpat vairums mediķu vairākkārt ir izteikušies saziņas līdzekļos, ka masku lietošana no inficēšanās ar Covid vīrusu nepasargā. Drīzāk būtu jāsecina, ka šie Noteikumi lobē medicīnisko masku ražotājus un importētājus.
Pamatojoties uz visu iepriekš minēto,
lūdzu tiesu:
1. Atzīt minētos MK Noteikumus par neatbilstošiem LR Satversmei un pasludināt tos par spēkā neesošiem kopš pieņemšanas brīža.
2. Atzīt Latvijas iedzīvotāju tiesības vērsties ar Civilprasību pret valsti par šo noteikumu rezultātā nodarītā morālā kaitējumu kompensēšanu.
22.05.2020. Aivars Gedroics
23. Maijs 2020 @ 00:15
|
| » Es savus solījumus pildu... |
|---|
DAUGAVPILS TIESAI
18.Novembra ielā 37, Daugavpilī, LV 5401
AIVARA GEDROICA (081274-10215),
dzīv. Teātra ielā 34-35,Daugavpilī,
e-pasts: aivars_666@inbox.lv,
tel. 28229894,
SŪDZīBA
2020.gada 9.aprīlī plkst. 14.51. Daugavpils pašvaldības policijas vec.inspektors O.Plonis sastādīja protokolu par to, ka es esot novietojis neatļautā vietā savai mātei piederošo automašīnu VW PASSAT, v.n. HN 6602, un par it kā izdarīto LAPK 14910.panta 5.d.4.p. paredzēto pārkāpumu sodīja mani ar 40 euro naudas sodu. Šo lēmumu es pārsūdzēju Daugavpils pilsētas pašvaldības policijā, kura ar savu 2020.gada 5.maija lēmumu Nr.D29-T-178, ko parakstījis šīs iestādes priekšnieks G.Kaminskis, atstāja spēkā.
Uzskatu, ka šis lēmums ir nepamatots, nelikumīgs un pilnībā atceļams. 2020.gada 09.aprīlī ap plkst. 14.30 es piebraucu pie mājas Teātra ielā 34, kur esmu bijis deklarēts (pierakstīts) jau vairāk kā 30 gadus. Novietoju manai mātei piederošo, bet manā valdījumā esošo a/m VW PASSAT, v.n. HN 6602, pretī mājas 3.ieejai, kur atrodas asfaltēts celiņš, kas savukārt savieno piebraucamos ceļus pie mājas Teātra ielā 34 un Vienības ielā 25. Cik vien atceros, uz šī celiņa vienmēr ir bijušas novietotas mājas iedzīvotāju un viņu viesu automašīnas, nereti tās stāvēja dažas minūtes, citreiz – dažas stundas. Līdz 2020.gadam man nebija nācies dzirdēt, ka kāds varas pārstāvis transporta līdzekļu likšanu uz šī celiņa (tāpat arī analoga celiņa pretī mājas 1.ieejai) būtu vērtējis kā pretlikumīgu, pilnīgi pretēji – tieši no D-pils pašvaldības policijas pārstāvju puses nereti izskanēja aicinājumi uzbraukt uz tā, nevis stāvēt pretī namiem Teātra ielā 34 un Vienības ielā 25, kur novietotās automašīnas tiešām traucē pabraukt tām garām. Tāpat nekad un nekur neesmu guvis informāciju par to, ka šie celiņi būtu paredzēti kā speciāli trotuāri gājējiem, tie būtībā ir koplietošanas ceļi, ko izmanto pēc vajadzības gan gājēji, gan transportlīdzekļu vadītāji. Nav man gadījies arī redzēt stāvam uz šiem celiņiem tik lielu automašīnu, ka tās gabarīti neļautu paiet garām gājējiem. Gājēju kustība mūsu mājas pagalmā nekad nav bijusi īpaši intensīva.
Pamatojoties uz augstāk minēto, es bez steigas veicu savu mantu iekraušanu automašīnā, vairākkārt nesot tās no dzīvokļa un šķūnīša, kas atrodas 3.kāpņu telpas pagrabā, jo biju nolēmis pavadīt Lieldienas vasarnīcā. Mantu nešanas laikā ne reizi nemanīju kādu gājēju, kam es (mana mašīna) būtu varējis(-usi) traucēt pārvietoties pa minēto celiņu, man netika izteiktas arī pretenzijas no kāda garām ejoša cilvēka. Kad kopā ar saviem vecākiem – 2.grupas invalīdiem – ap plkst. 15.00 nokāpām no dzīvokļa 5.stāvā, pēkšņi ieraudzīju pie automašīnas priekšējā stikla pielīmētu paziņojumu-protokolu Nr.440576327, ko sastādījis DPPP vec.inspektors Oskars Plonis. Pēc viņa domām, es esot pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu 122.panta 2.punktu, proti, nedrīkstot stāvēt “citās vietās, kur stāvošs transportlīdzeklis var neļaut braukt (iebraukt vai izbraukt) citiem transportlīdzekļiem vai traucē gājēju pārvietošanos”, sakarā ar to viņš man nolēma piemērot LAPK 149.10.p.5.d.4.p. noteikto naudas sodu 40 euro apmērā. Pievēršu uzmanību tam, ka protokols esot sastādīts plkst. 14.51, līdz plkst. 14.45 es pastāvīgi atrados mašīnas tuvumā un ap plkst. 15.00 atkal biju pie tās. Man rodas iespaids, ka policijas darbinieks speciāli gaidīja brīdi, kad es atiešu prom no automašīnas, lai varētu sastādīt protokolu manas prombūtnes laikā, citādāk es būtu izteicis pretenzijas pret šādu nelikumīgu, patvarīgu rīcību.
Kā jau iepriekš minēju, neuzskatu, ka es, novietojot savu a/m, būtu radījis problēmas kādam gājējam staigāt pa celiņu pretī mājas 3.ieejai, manuprāt, garām manai mašīnai varēja paiet pat vairāki gājēji pēc kārtas, ja viņiem būtu tāda vajadzība. Šo faktu varēs pārbaudīt O.Ploņa veiktajā manas a/m fotogrāfijā, ko viņš, cerams, veica pirms protokola sastādīšanas. Gadījumā, ja mana a/m kādam tomēr ir traucējusi, tad uzskatu, ka policijas darbiniekam bija pienākums sākotnēji informēt mani par to, kam tieši un kādā veidā mana a/m traucē, un tikai gadījumā, ja es atteiktos to aizvākt, varētu man sastādīt administratīvā soda protokolu.
Man ir radies iespaids, ka protokoli, kas pēdējā laikā tiek sastādīti par IT KĀ nelikumīgu transportlīdzekļu stāvēšanu uz celiņiem pretī mājas Teātra ielā 34 pirmajai un trešajai ieejai, radušies kādas, manuprāt, garīgi visai nenosvērtas mūsu mājas iedzīvotājas sūdzību rezultātā, kura tādejādi mēģina kārtot rēķinus ar sev netīkamiem kaimiņiem. Ļoti žēl, ka varas iestādes izdabā šīs būtnes kaprīzēm, neiedziļinoties lietas būtībā un neizvērtējot viņas sūdzību pamatotību. Gribētos cerēt arī, ka šādas rīcības pamatā nav kādas koruptīvas intereses un nenotiek t.s. “tirgošanās ar ietekmi”. Man ir bijusi saruna ar iepriekš minēto mājas iedzīvotāju, kura, kā pati man atzinās, ik pa laikam mēdzot zvanīt un sūdzēties par mājas pagalmā nepareizi novietotām automašīnām. Viņa apgalvoja, ka konkrētajā dienā un laikā nav zvanījusi pašvaldības policijai un sūdzējusies par manis novietoto automašīnu. Savukārt, G.Kaminska parakstītajā dokumentā tiek apgalvots, ka 09.04.2020. plkst. 14.37 Daugavpils PP esot saņemts izsaukums, kurā izteikta sūdzība konkrēti par manis novietoto automašīnu. Šo izsaukumu man neatskaņoja, man netika atsūtīta arī tā atšifrēta izdruka. Man ir pamats domāt, ka šāda izsaukuma varbūt patiesībā nemaz nav bijis, bet, ja bija, tad to organizēja pati pašvaldības policija, kuras darbinieki bieži patrulē pa Kandavas ielu garām manai mājai. Pamats šādai rīcībai varētu būt mans pārmetums, ko es izteicu savā pašvaldības policijas priekšniekam adresētajā 2020.gada 03.marta iesniegumā (skat. pielikumā) par to, ka policisti nepamatoti piesienas automašīnu vadītājiem, kuru spēkrati nevienam netraucē, bet nereaģē tur, kur tas tiešām ir nepieciešams (norādīju konkrētu adresi). Biju arī brīdinājis, ka gadījumā, ja sodīs arī mani, vērsīšos savu tiesību aizstāvībai tiesā. Visticamāk, pēc šī notikuma G.Kaminskis ir devis rīkojumu saviem padotajiem speciāli “ganīt” manis vadīto automašīnu un pie mazākās iespējas uzreiz uzlikt man naudas sodu kā atriebību par to, ka es uzdrošinājos izteikt savas domas (aizrādīt amatpersonām, kā viņām būtu, manuprāt, pareizi jāstrādā). Līdz ar to likumsakarīgs ir 2020.gada 9.aprīlī man nepamatoti uzliktais sods un 2020.gada 5.maija lēmums par tā atstāšanu spēkā.
Lūdzu manu sūdzību obligāti izskatīt mutvārdos, lai es varētu tiesas zālē izteikt savas domas, iesniegt papildus pierādījumus, lūgt uzaicināt un nopratināt lieciniekus! Gadījumā, ja tas nav iespējams Korona vīrusa epidēmijas laikā, lūdzu pagaidīt ar manas sūdzības izskatīšanu līdz tās beigām. Tāpat es vēlētos, lai manu sūdzību izskata nevis tieši Daugavpils pilsētas tiesa, bet kāda no tās filiālēm Krāslavā vai Preiļos, jo tajās strādājošie tiesneši varētu būt mazāk pazīstami ar G.Kaminski un, līdz ar to, mazāk ietekmējami no šīs personas puses.
Kopumā L Ū D Z U tiesu:
1. Pilnībā atcelt man nepamatoti uzlikto 40 euro sodu.
2. Uzlikt par pienākumu Daugavpils PP tās priekšnieka G.Kaminska personā man rakstveidā atvainoties.
Pielikumā: mans 03.03.2020. iesniegums uz 1 lpp.
14.05.2020. Aivars Gedroics
14. Maijs 2020 @ 15:44
|
| » Kas īsti bija "Lāčukiņš"? |
|---|
Fragments no mana 2010.gada raksta:
Pieminēšanas vērts neapšaubāmi ir visvaldis lācis, kurš vislatvistiem ir bez maz vai pacelts goda talismana – karognesēja statusā. Pirms gadiem 10 šā kunga darbību vērtēju visai atzinīgi, plašu rezonansi bija ieguvusi viņa sarakstītā grāmata „Vai vēlreiz zem krievu zābaka?”, kurā tās autors pamatoti atgādināja par nelikvidētajām okupācijas sekām un joprojām Latvijai un Latviešu tautai draudošajām rusifikācijas briesmām. Tāpat viņš šajā grāmatā bija pastāstījis par sorosa attieksmi pret sevi, ultimatīvā tonī pieprasot lācim vākties prom no viņa fonda valdes, jo nacionālistus šis vīrs neciešot kā sugu. Jau pēc vairākiem gadiem izdevās radio intervijā pavaicāt visvaldītim, vai tad šis jau iepriekš nezināja, kāds ir soross, un ko viņš kā patriots, par kādu šis sevi pasniedz, vispār meklēja šādā antinacionālā, kosmopolītiskā veidojumā kā sorosa fonds. Uz to lāčukiņš sāka skaidrot, ka sorosa darbību nevarot vērtēt viennozīmīgi, viņam esot aktivitātes, kas arī lāča uztverē vērtējamas kā labas un atbalstāmas (?!?! – A.G.) Biju uzsācis ar viņu arī sarakstīšanos, kuras laikā gan man nācās konstatēt, ka minētā persona ļoti asi reaģē uz jebkuru tās virzienā izteikto kritiku un nepiekrišanu kādam no tās uzskatiem. Cita starpā biju vaicājis lāčukam, kādēļ viņš žīdus pēc padomju okupācijas laika terminoloģijas parauga dēvē par „ebrejiem”, uz ko saņēmu atbildi, ka tā esot pareizāk, jo vārds „žīds” vismaz daļai šās tautības cilvēku esot aizvainojošs. Dzirdēt kaut ko tādu no cilvēka, kas līdz 16 gadu vecumam mācījies Latvijas Brīvvalsts izglītības iestādēs, bija visai dīvaini. Tomēr ne jau šis samērā nebūtiskais fakts satrieca manu ticību ķepainim, bet gan viņa krasā nostāšanās pret A.Gardu, kad pēdējais aicināja izstrādāt likumprojektu, kas paredzētu kriminālatbildību par t.s. „integrācijas” (genocīda pret latviešiem) propagandu un arī par atteikšanos no Latvijas dekolonizācijas veikšanas. „Kā tā var!”, sašutis deklarēja pekainis, „integrāciju taču vēlas teju puse latviešu tautas! Vai tad visus šos mēs bāzīsim cietumā?”. Viņš arī kategoriski atteicās piedalīties žūrijas komisijā, kas izvērtētu šāda veida Patriotu izstrādātos un iesniegtos likumprojektus. Turklāt, uzstājoties tā paša pakaļu drāzēja streipuškas vadītajā radiopārraidē, kur viņš, atšķirībā, piemēram, no A.Gardas vai L.Inkina, pēc paša streipiņa teiktā, esot „vienmēr gaidīts viesis” (un kāpēc lai tāds nebūtu, ja reiz uz kāda zvanītāja uzdoto jautājumu, kā viņam patīkot kārļa streipa politiskā un seksuālā orientācija, lācītis atbildēja, ka esot gatavs to respektēt, ņemot vērā, ka Streips ir uzaudzis ASV), viņš ne tikai kārtējo reizi nosodīja augstāk minētās A.Gardas k-ga aktivitātes, bet arī vēl izteica apgalvojumu, ka „Viedas” direktors esot šo finansiāli apkrāpis, nodrukājot mazāk lāčuka uzrakstīto vēstures grāmatu, nekā viņam esot par to samaksāts! Jā, reti kurš cilvēks ir saņēmis tik daudz nepamatotas kritikas no vislatveļu bandas, kā nabaga Gardas kungs! Es, būdams viņa vietā, satiekot uz ielas kādu no šīs partijeles, ja arī nespļautu šim cilvēkam atklāti ģīmī, tad vismaz ar riebumu no viņa novērstos, līdzīgi, kā ieraugot kāda dzīvnieka atstātu smirdošu izkārnījumu kaudzi… Bet nu labi, atstāsim šo lietu paša Gardas kunga ziņā! Atcerēsimies citus „drosmīgā patriota” lāčuka „varoņdarbus”! Kad cionistu bandītu vadītais vīzentāla centrs sāka vajāt smagi slimo, teju 90 gadus veco Latviešu Karavīru Konrādu Kalēju, es naivi cerēju, ka v.l. būs viens no pirmajiem, kas sāks viņu aizstāvēt! Kur nu – ne mazākais atbalsta vārds neizskanēja no lācīša šī nelaimīgā latviešu cilvēka virzienā! Kad, viņam kārtējo reizi viesojoties pie pidarmota streipuļa, es piezvanīju un pajautāju, kāpēc viņš neaizstāv savu karabiedru, ķepainītis norūca: „Viņš man nav nekāds karabiedrs, jo nāk no policijas bataljona, bet es – no leģiona!”. Lūk, kāda „loģika” piemīt visvaldītim! Un tas nekas, ka viņš pats taču bija jau 1941.gadā izteicis vēlēšanos iestāties policijas bataljonā, bet netika pieņemts savas mazgadības dēļ! Vai tobrīd viņš pēkšņi būtu šo faktu aizmirsis? Nē jau, viņš tikai meklēja ieganstu attaisnojumam savai gļēvajai rīcībai un ātrumā neko prātīgāku nevarēja izgudrot kā šo muļķīgo atrunāšanos. Drīz vien pēc tam visvaldis devās vizītē uz Austrāliju, lai tiktos ar turienes latviešiem, par kuru vēlāk sniedza interviju okupantu lapelei Vesti-Segodņa. Viņš tur runāja par daudz ko, bet tikai ne par K.Kalēju. Kad intervijas beigās korespondents tomēr nenocietās pats uzprasīt, kā tad ir ar Kalēja k-gu, un vai tiešām viņš nav ar šo personu ticies, lācīt’s negribīgi atzinies, ka jā, esot pienācis klāt un apjautājies par vecā kunga veselību, bet par citām lietām neesot runājuši, lai viņu veltīgi neuztrauktu. Nu, protams, kā gan savādāk lai būtu – Kalējs taču varēja izteikt lūgumu lāčukam sniegt viņam vismaz morālu atbalstu, bet tad pēdējam būtu jālien vai zemē aiz kauna, ka viņam nepietiek dūšas kaut ko tādu pat vārdos apsolīt. Acīmredzot lācītis toreiz jutās līdzīgi kā dakteris no kādas „melnā humora” anekdotes, kurš, izmeklējot smagu slimnieku, nepārtraukti atkārtojis: „Vai, cik labi, vai cik jauki!”, bet uz slimnieka jautājumu, par ko tad šis tā priecājas, atbildējis: „Par to, ka šitā briesmīgā liga ir jums piemetusies, nevis man!”. Tā arī mūsu lāčukiņš klusībā priecājās, ka vīzentālieši par upuri ir izraudzījušies Kalēju, nevis viņu pašu, un tālredzīgi klusēja par šo lietu, lai kādam izraēlietim neienāk prātā, ka arī visvaldītis taču 2.Pasaules kara laikā ir „nepareizajā „ pusē atradies!
Pretstatā A.Gardam un viņa vadītajai Nacionālajai Frontei, ar Visu Latvijai gan lācītim uzreiz ļoti siltas attiecības izveidojās. „Kādi jūs gudri, kādi drosmīgi, kādi patriotiski!”, viņš skaļi deklarēja, slaucīdams acis nēzdodziņā, „man pat asaras birst, jūsos raugoties, no prieka!”. Drīz pēc tam A.Garda savā avīzē „DDD” izteica pamatotu izbrīnu, par ko šis tā apbrīno vislatveļus, un pauda arī savu viedokli: „100 tādi vislatviešu puišeļi nav vienas manas patriotiskas meitenes-vietnieces vērti!”, kam arī es pilnībā pievienojos toreiz un tagad. Lai arī pasludināts par VL goda biedru, uz 9.Saeimu lācītis tomēr startēja no Latvijas Zemnieku savienības, acīmredzot apzinoties, ka tai ir tiešām reālas izredzes pārvarēt 5% barjeru, un kas par to, ka tās programma ir ne tikai nenacionāla, bet pat izteikti kosmopolītiska. Daži prātvēderi toreiz klāstīja, ka viņš tā darot, lai „grautu sistēmu no iekšienes”, līdzīgi kā savulaik daudzi tādējādi centās attaisnot savu kādreizējo stāšanos PSKP rindās. Visvaldītis tika ievēlēts Saeimā, un kas no tā? Nekādus dižus varoņdarbus latviešu tautas labā viņš tur neveica un pat nemēģināja to darīt (ja, protams, par tādu neuzskatīt viņa izstāšanos no minētās partijas LZS rindām). Taisni otrādi – pietiekami daudzas reizes viņš tur parādīja sevi kā gļēvs nepatriots! Kāda būtiska, ar nacionālām lietām saistīta balsojumā laikā viņš tajā nepiedalījās, jo, kā pats vēlāk atzinās presei, esot „aizpļāpājies ar Šķesteri – citu LZS deputātu”. Interesanti, kādu sodu viņš būtu saņēmis, ja līdzīgā kārtā būtu aizsnaudies un aizpļāpājies, sēžot ierakumos un nepamanot ienaidnieka tuvošanos? Bet arī Saeima ir sava veida karalauks, kurā jācīnās par Latviešu tiesībām, lai arī ar vārda ieročiem, un snaust tajā nedrīkst – to lācītim būtu gan vajadzējis saprast! Tālāk – kad bēdīgi slavenā „SC” deputāti iesniedza priekšlikumu atzīt par oficiāli atzīmējamu dienu arī pareizticīgo Jaungadu un Lieldienas, lācītis sākotnēji nobalsoja PAR šo priekšlikumu. Lai kliedētu bažas, ka atkal viņš būs aizpļāpājies vai kaut ko nepareizi sapratis, lāčuks skaidroja presei – jā, tā viņš arī domājot, kā balsojis, jo pareizticīgo vidū esot ne mazums Latvijas patriotu, ar kuru tradīcijām valstij esot jārēķinās un viņus jācienot. Vēlāk, redzot, ka tautas vairumam viņa rīcība tomēr, maigi izsakoties, liekas jocīga, lācēns mainīja savu viedokli un turpmākajos lasījumos bija pret šo priekšlikumu, kas šajā Saeimā vēl tomēr netika apstiprināts. Vēl jāatceras notikumi pirms diviem gadiem, kad Krievija iebruka Gruzijā. Lācēntiņš bija viens no tiem, kuri atturējās balsot par Saeimas rezolūciju, kurā tika pieprasīts saglabāt Gruzijas teritoriālo vienotību, jo, pēc viņa domām, pārkrievotajām, separātiskajām autonomajām republikām Abhāzijai un Osetijai esot tiesības uz neatkarību, un tas nekas, ka uzreiz pēc tās pasludināšanas abas bijušās Gruzijas sastāvdaļas paziņoja par pievienošanos Krievijai. Laikam pēc šādas loģikas spriežot, visvaldītis pozitīvi vērtētu arī Latgales novada vai vismaz kādas tā daļas pārkrievoto vietējo iedzīvotāju un iepludināto okupantu izteikto vēlmi atdalīties no Latvijas un pievienoties Krievijai vai Baltkrievijai. Jāatzīmē arī, ka, vēl nebūdams deputāts, lāčukiņš savās publikācijās ir nosodījis Čečenu Tautas Varoni Šamilu Basajevu par, lācēna uztverē, „teroristisko” darbību un izteicis apgalvojumu, ka šī krietnā karavīra došanās palīgā ticības brāļiem Dagestānā esot izraisījusi 2.Čečenijas karu. Nu pilnīga putina retorika, ne ko pielikt, ne atņemt!
Līdztekus visai „jocīgajiem” politiska rakstura balsojumiem jāatzīmē lācīša paviršā un reizēm neadekvātā uzvedība svarīgās dzīve situācijās, ko var, protams, skaidrot ar viņa lielo vecumu un tam līdzi gandrīz neizbēgami sekojošajām garīga rakstura veselības problēmām. Jau agrāk šis cilvēks pats bija atzinies, ka viņa nervu sistēma esot visai nestabila, ka tieši šī iemesla dēļ viņš esot pārcēlies no lielpilsētas uz laukiem, jo baidījies, ka dzīvodams Rīgā, varot sajukt prātā. Tomēr laikam arī šis faktors nav īsti palīdzējis atrisināt viņam piemītošo kaiti. Kā citādi lai izskaidro viņa neierašanos uz tiesas sēdi, kurā viņu bija apsūdzējis nelietīgais okupants kabanovs, jo, kā viņš pats vēlāk skaidroja, esot aizmirsis laiku, cikos tad īsti viņam tiesas sēdē esot bijis jābūt (!!! – A.G.). Kā smejies, jāpriecājas, ka viņš vispār atcerējās, kur viņam ir jābrauc – uz tiesu, nevis uz vizīti pie nervu daktera! Bet, nopietni runājot, cilvēks, kurš atrodas tādā cienījamā statusā kā Saeimas deputāts, lai cik gadus vecs arī būtu, vienkārši NEDRĪKST aizmirst šādas lietas! Tā ir viņa problēma, kā piespiest sevi tās atcerēties, lai raksta sev uz rokām, uz pieres, uz dzīvokļa trimo spoguļa…, bet kļūdīties viņam tādās reizēs nav tiesību! Un, ja plenārsēdes laikā uznāk snaudiens, tad jāpalūdz kaimiņam, lai ik pēc 5 minūtēm viņam iekniebj sānā un tādejādi pamodina. Ja viņš tomēr nespēj tikt ar sevi galā, lai godprātīgi to atzīst, noliek Saeimas deputāta mandātu un, drošs paliek drošs, palūdz sevi atzīt par rīcībnespējīgu un iecelt sev aizbildni. Pie lāčuka dīvainībām vēl der atzīmēt viņa bieži izteikto apgalvojumu, ka viņš negribot saukt pašreizējos varturus par nodevējiem, jo neesot pārliecināts, ka viņi apzināti vēlot tautai ļaunu, turklāt viņu ietekme no ārvalstīm arī neesot pierādāma. Nu kā te atkal lai neatceras anekdoti par naivu vīru, kurš atnācis mājās un ieraudzījis sievai blakus gultā svešu vīrieti, stāsta vēlāk savam draugam, ka tas VARBŪT esot sievas mīļākais, jo pašu mīlēšanās faktu viņš tak redzējis neesot… Tā, lūk, līdzīgi ir arī ar visvaldi lāci! Var jau būt, ka fiziskā veselība viņam tiešām vēl ir apskaužami laba, bet par garīgo vismaz man ir nopietns pamats bažīties… Turklāt, kā jau iepriekš minēju, viņš ir visai gļēvs tips, kam tālu no Īsta Patriota statusa!
22. Apr 2020 @ 00:22
|
| » Tos mēslus jānoliek pie vietas !!! |
|---|
DAUGAVPILS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS POLICIJAI
Muzeja ielā 6, LV 5401
AIVARA GEDROICA (081274-10215),
pasta adrese: a.k.32, Daugavpils, LV 5401,
e-pasts: aivars_666@inbox.lv,
IESNIEGUMS
2020.gada 09.aprīlī ap plkst. 14.30 es piebraucu pie mājas Teātra ielā 34, kur esmu bijis deklarēts (pierakstīts) jau vairāk kā 30 gadus. Novietoju manai mātei piederošo, bet manā valdījumā esošo a/m VW PASSAT, v.n. HN 6602, pretī mājas 3.ieejai, kur atrodas asfaltēts celiņš, kas savukārt savieno piebraucamos ceļus pie mājas Teātra ielā 34 un Vienības ielā 25. Cik vien atceros, uz šī celiņa vienmēr ir bijušas novietotas mājas iedzīvotāju un viņu viesu automašīnas, nereti tās stāvēja dažas minūtes, citreiz – dažas stundas. Līdz 2020.gadam man nebija nācies dzirdēt, ka kāds varas pārstāvis transporta līdzekļu likšanu uz šī celiņa (tāpat arī analoga celiņa pretī mājas 1.ieejai) būtu vērtējis kā pretlikumīgu, pilnīgi pretēji – tieši no D-pils pašvaldības policijas pārstāvju puses nereti izskanēja aicinājumi uzbraukt uz tā, nevis stāvēt pretī namiem Teātra ielā 34 un Vienības ielā 25, kur novietotās automašīnas tiešām traucē pabraukt tām garām. Tāpat nekad un nekur neesmu guvis informāciju par to, ka šie celiņi būtu paredzēti kā speciāli trotuāri gājējiem, tie būtībā ir koplietošanas ceļi, ko izmanto pēc vajadzības gan gājēji, gan transportlīdzekļu vadītāji. Nav man gadījies arī redzēt stāvam uz šiem celiņiem tik lielu automašīnu, ka tās gabarīti neļautu paiet garām gājējiem. Gājēju kustība mūsu mājas pagalmā nekad nav bijusi īpaši intensīva.
Pamatojoties uz augstāk minēto, es bez steigas veicu savu mantu iekraušanu automašīnā, vairākkārt nesot tās no dzīvokļa un šķūnīša, kas atrodas 3.kāpņu telpas pagrabā, jo biju nolēmis pavadīt Lieldienas vasarnīcā. Mantu nešanas laikā ne reizi nemanīju kādu gājēju, kam es (mana mašīna) būtu varējis(-usi) traucēt pārvietoties pa minēto celiņu, man netika izteiktas arī pretenzijas no kāda garām ejoša cilvēka. Kad kopā ar saviem vecākiem – 2.grupas invalīdiem – ap plkst. 15.00 nokāpām no dzīvokļa 5.stāvā, pēkšņi ieraudzīju pie automašīnas priekšējā stikla pielīmētu paziņojumu-protokolu Nr.440576327, ko, spriežot pēc neskaidrā rokrakstā aizpildītajām ailēm, esot sastādījis DPPP vec.inspektors Oskars Plonis (ja pareizi izlasīju uzvārdu). Pēc viņa domām, es esot pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu 122.panta 2.punktu, proti, nedrīkstot stāvēt “citās vietās, kur stāvošs transportlīdzeklis var neļaut braukt (iebraukt vai izbraukt) citiem transportlīdzekļiem vai traucē gājēju pārvietošanos”, sakarā ar to viņš man nolēma piemērot LAPK 149.10.p.5.d.4.p. noteikto naudas sodu 40 euro apmērā. Pievēršu uzmanību tam, ka protokols esot sastādīts plkst. 14.51, līdz plkst. 14.45 es pastāvīgi atrados mašīnas tuvumā un ap plkst. 15.00 atkal biju pie tās. Man rodas iespaids, ka policijas darbinieks speciāli gaidīja brīdi, kad es atiešu prom no automašīnas, lai varētu sastādīt protokolu manas prombūtnes laikā, citādāk es būtu izteicis pretenzijas pret šādu nelikumīgu, patvarīgu rīcību.
Kā jau iepriekš minēju, neuzskatu, ka es, novietojot savu a/m, būtu radījis problēmas kādam gājējam staigāt pa celiņu pretī mājas 3.ieejai, manuprāt, garām manai mašīnai varēja paiet pat vairāki gājēji pēc kārtas, ja viņiem būtu tāda vajadzība. Šo faktu varēs pārbaudīt O.Ploņa veiktajā manas a/m fotogrāfijā, ko viņš, cerams, veica pirms protokola sastādīšanas. Gadījumā, ja mana a/m kādam tomēr ir traucējusi, tad uzskatu, ka policijas darbiniekam bija pienākums sākotnēji informēt mani par to, kam tieši un kādā veidā mana a/m traucē, un tikai gadījumā, ja es atteiktos to aizvākt, varētu man sastādīt administratīvā soda protokolu.
Man ir radies iespaids, ka protokoli, kas pēdējā laikā tiek sastādīti par IT KĀ nelikumīgu transportlīdzekļu stāvēšanu uz celiņiem pretī mājas Teātra ielā 34 pirmajai un trešajai ieejai, radušies kādas garīgi visai nenosvērtas mūsu mājas iedzīvotājas sūdzību rezultātā, kura tādejādi mēģina kārtot rēķinus ar sev netīkamiem kaimiņiem. Ļoti žēl, ka varas iestādes izdabā šīs būtnes kaprīzēm, neiedziļinoties lietas būtībā un neizvērtējot viņas sūdzību pamatotību. Gribētos cerēt arī, ka šādas rīcības pamatā nav kādas koruptīvas intereses un nenotiek t.s. “tirgošanās ar ietekmi”.
Sakarā ar visu iepriekš izklāstīto,
P I E P R A S U :
1. Pilnībā atcelt O.Ploņa (ja tāds ir viņa uzvārds) sastādīto protokolu-lēmumu Nr.440576327.
2. Izvērtēt, vai tāda nekompetenta persona kā viņš var turpināt pildīt DPPP vec.insp.pienākumus.
Informēju, ka negatīva lēmuma gadījumā vērsīšos ar sūdzību pie Daugavpils Domes priekšsēža A.Elksniņa kunga, kā arī pārsūdzēšu uzliktu sodu tiesā likumā noteiktajā kārtībā,
14.04.2020. Aivars Gedroics
12. Apr 2020 @ 15:11
|
| » Vēsture |
|---|
PAR t.s. VĒSTURES PĀRRAKSTĪŠANU
Plašsaziņas līdzekļi pēdējā laikā sākuši celt traci par to, ka Krievijā it kā notiekot t.s. “vēstures pārrakstīšana”, respektīvi, ka tur baltu pataisot par melnu un otrādi. Es, sekojot līdzi šīs zemes oficiālās propagandas nostādnēm, gan nekādu “pārrakstīšanu” no tās puses manījis neesmu. Manuprāt, oficiālā Krievija vienmēr ir turējusies pie šādām vēstures notikumu interpretācijas nostādnēm: Krievija un krievi nekad ne pie kā nav bijuši vainīgi, Krievija un krievi nekad nevienam nav uzbrukuši, bet tikai aizstāvējušies; nekad nevienu nav okupējuši, bet tikai atbrīvojuši; ja kādai valstij vai tautai kādreiz bija radies konflikts ar Krieviju vai krieviem, tad pie tā ir vainīga tikai un vienīgi konkrētā valsts vai tauta…utt., u.tjp. Un šādu nostāju turpina sludināt arī pašreizējā Krievijas vara un tās apmaksātie vēsturnieki. Protams, viņiem var un vajag pārmest politisko angažētību un faktu falsificēšanu, bet nekonsekvenci pārmest gan mēs viņiem nevaram. Drīzāk gan mēs varētu, un mums vajadzētu pārmest Krievijai tieši nevēlēšanos pārrakstīt vēsturi, parādot beidzot lietas un faktus tādus, kādi tie ir reāli bijuši, nevis tādus, kādus tos ir izdevīgi redzēt Krievijai. Bet uz to, protams, nav ko cerēt, vismaz tik ilgi, kamēr tur pie varas būs lielkrievu šovinisti.
Taču, lai nu paliek Krievija un krievi ar tādu vēstures interpretāciju, kāda tiem ir tīkama, kā paruna saka, “ja tev sveša baznīca netīk, tad neej tajā ar savu lūgšanu grāmatu iekšā, un būs miers tad visiem”. Mums, latviešiem, svarīgāk ir tas, kas notiek Latvijā, kā vēstures notikumi tiek interpretēti un pasniegti tautai šeit. Un, lūk, tieši Latvijā es diemžēl gan pēdējā laikā manu diezgan izteiktu vēstures pārrakstīšanu, konkrēti, atgriešanos pie padomju laika interpretācijas vairāku vēsturisku notikumu izvērtējumā. Saprotams, no Sorosa fonda grandus saņemošajiem doktorantiem ir obligāts nosacījums cik vien var apliet ar dubļiem visus, kas 2.pasaules kara laikā cīnījušies “nepareizajā” pusē, it īpaši tādus cilvēkus, kā, piemēram, Herberts Cukurs, kuru “pareizā” puse zvēriski nogalināja bez tiesas un izmeklēšanas. Dabiski, ka viņu uztverē šie cilvēki vienmēr būs noziedznieki, bet tie, kas pret viņiem vērsušies, upuri, lai arī reālajā dzīvē notikušie fakti liecinātu par pilnīgi pretējo. Pie tā es jau esmu paguvis pierast, un šie fakti mani jau labi sen vairs neizbrīna. Taču nu ir parādījusies tendence sākt attaisnot tos, kas cīnījās pret Latvijas valsti uzreiz pēc tās nodibināšanas 1918.gadā, un, savukārt, nozākāt tos, kas iespēju robežās mēģināja, kā nu prazdami, nomazgāt to kaunu, ko izjuta Patriotiskie Latvieši par K.Ulmaņa autoritārās valdības rīcību 1939.-1940.gadā, gļēvi padodoties PSRS agresoriem, ne tikai nepretojoties tiem fiziski, bet pat mēģinot vismaz daļēji leģitimēt viņu rīcību (slavenā frāze – “es palieku savā vietā, jūs palieciet savējās!”). Proti, gluži kā PSRS laikā uzņemtajā filmā “Kad lietus un vējš sitas logā”, sludinot: “No vienas puses, jūs it kā cīnāties par Latvijas brīvību, bet, no otras puses…”. Un te nu neatrodas neviena, kas pateiktu stingri un nelokāmi: ”Nekādas otrās puses nav!”, nē, notiek nožēlojama atkāpšanās un viedokļu pārskatīšana, arvien vairāk tuvinot tos PSRS laika un tagadējās Krievijas izpratnei par to, kā un kas ir savulaik noticis.
Lai nebūtu pamats apsūdzēt mani tukšvārdībā, minēšu arī konkrētus piemērus. Lūk, mūsu jaunie censoņi – daudzsološie žurnaļugas, uzticamie Sorosa skolnieciņi sākuši uztraukties par nabaga nelaimīgajiem 11 Valmieras komjauniešiem (būtībā – teroristiskas organizācijas locekļiem), kurus toreizējās varas iestādes pilnīgi pamatoti nolēma sodīt ar nāvi (skat. https://www.youtube.com/watch?v=FmCMeglwr0k). Gluži par varoņiem šos pataisīt (kā PSRS laikos) pagaidām vēl neuzdrošinās, viņu vainu principā it kā atzīst, taču sods gan esot bijis nesamērīgi bargs (kara apstākļos !!! – A.G.). Laikam mūsu “vēstures pārrakstītāji” uzskata, ka viņiem pietiktu ar naudas soda uzlikšanu (diez kādā valūtā?) vai pavēli piespiedu kārtā veikt kādus sabiedriskos darbus! Lai gan vispār jau ironija, manuprāt, šeit būtu pilnīgi nevietā. Manā uztverē, ja ko var pārmest, tad tikai to, ka pārāk maz šāva Latvijas valsts ienaidniekus, lai kādai ticībai vai tautībai viņi piederētu! Ja tai pašā Valmierā būtu nošāvuši 111, vai, vēl labāk, 1011 boļševikus un to apjūsmotājus, 1940.gadā krietni mazāk būtu iebrukušo krievu tanku bučotāju (ne tikai žīdi to darīja, arī letiņi tādi bija gana sastopami, skatīsimies taisnībai acīs!). Savulaik Latvijas varturi piekāpās inteliģences prasībai apžēlot uz nāvi notiesāto rakstnieķeli A.Upīti, kā parādīja tālākā notikumu attīstība, tad šis “humānisma akts” producēja “varoni”, kas 1940.gadā brauca uz Maskavu lūgt Latviju iekļaut “PSRS tautu brālīgajā saimē”. Jāsaprot, ka tādi darboņi ar gadiem nemainās, viņi var “mest spalvu, bet ne tikumu”. Un attiecībā uz šiem 11 Valmieras teroristiem var būt tikai viens jautājums – kāpēc neatkarīgā (it kā) Latvijā viņiem vēl arvien pastāv t.s. “piemiņas zīme”, līdzīgi kā “kauna stabs” Pārdaugavā Rīgā? Bet, Sorosa angažēto žurnaļugu izpratnē, laikam drīz viņiem nāksies likt ziedus šai piemiņas vietā, piesaistot, protams, arī valsts un pašvaldību amatpersonas…
Un nu atkal jauns “vēstures pārskatījums” – režisores Guntas Gaidamovičas (viņas profils draugiem.lv ir šāds: https://www.draugiem.lv/user/258887/) dokumentālās filma “Palikt pa vidu. Lubāna klānos” (skat. https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/24.03.2020-palikt-pa-vidu.-lubana-klanos.-dokumentala-filma.id183223/). Tajā sākumā tiek stāstīti vispārzināmi fakti, ka Latvijas okupāciju 1940.gadā iedzīvotāji uztvēruši dažādi, citi cīnījās pret okupantiem, citi sadarbojās ar tiem; tāpat arī vācu laikā un atkārtotās padomju okupācijas laikā nereti kaimiņš nostājās pret kaimiņu, tēvs pret dēlu, brālis pret brāli…utt. Īpašu uzmanību režisore gan velta tiem ļaudīm, kas pēckara gados iegāja mežos. Ko tur liegties, tie bija dažādi cilvēki ar dažādiem mērķiem, ne jau visi viņi būtu pelnījuši godpilno Nacionālo Partizānu nosaukumu. Bija ļautiņi, kas vienkārši gaidīja “labākus laikus” (ko varētu atnest angļi un (vai) amerikāņi, bet līdz tam labāk nekur nemaisīties un mierīgi dusēt sūnās šo vārdu vistiešākajā nozīmē), bija puskrimināli tipi, kas uzdevās par pretpadomju cīnītājiem, lūdzot un nereti arī prasot apkārtnes zemniekus, lai viņi tos baro, bet paši lielākoties pavadīja laiku, dzerot alkoholu un spēlējot kārtis, pie iespējas paņemot priekšā kādu jaunāku dāmu, ja tāda gadījās ceļā; bija tiešām atklāti laupītāji un bandīti (kā likums, šādas grupas tika organizētas VDK uzdevumā), kuri terorizēja vietējos ar vienu mērķi – diskreditēt mežabrāļus kā tādus; savukārt bija arī tiešām Īsti Patrioti, kas nežēloja savu veselību un dzīvību, iznīcinot mūsu tautas ienaidniekus – tie, kas reāli pildīja Nacionālo Partizānu funkcijas un tā būtu arī saucami (par tādiem ļaudīm labi aprakstīts igauņu rakstnieka Arveda Vīlanda grāmatā “Mežos vēl brīvība elpo”, tā ir tulkota latviski gan trimdā, gan Latvijā).
Kādus tad ļaudis kritizē filmas režisore? Ne tos, kas izlikās par pretpadomju cīnītājiem, labprāt ņēma (dažreiz arī ar varu) produktus no zemniekiem, bet nekādi tos neaizstāvēja pret okupantu patvaļu; ne tos, kas slepeni sadarbojās ar čeku un tās uzdevumā nereti apšāva vai palīdzēja sagūstīt savus biedrus; ne tos, kas iekrišanas gadījumā domāja tikai par savu ādu un bija gatavi nodot gan savus vēl mežā palikušos biedrus, gan apkārtējo māju iedzīvotājus, kas bija savulaik devuši šiem iztiku un pajumti, tikai ar vienu mērķi – cerību, ka pašus tad nesodīs ar nāvi, bet gan ar 15-25 gadus ilgu katorgu. Šādus faktus gan režisore piemin, bet bez īpaša izvērtējuma no savas puses. Toties lielas dusmas viņā izraisa fakts, ka mežinieki nošāvuši divus tipus – partorgu un mērnieku, kas nejauši gadījušies viņiem tuvumā. Te nu sākas gara analīze, kāpēc tā vajadzēja darīt, vai no tā nevarēja izvairīties…utt., u.tjp. Papildus tiek aptaujāti komunistu un okupantu līdzjutēji, kuri labāko PSRS tradīciju garā šo divu tipu likvidētājus atklāti dēvē par bandītiem, nosodot nevis svešos ienācējus un kolaborantus, bet gan tos, kuri tos iznīcināja. Un te nu atliek vien gaidīt, kad izskanēs aicinājums atklāt pieminekli “nevainīgajiem upuriem” (nez kā PSRS okupācijas laikā to neiedomājās?), lai būtu, kur ziediņus nolikt varas pārstāvjiem un skolu jaunatnei…
Manuprāt, pētot mežabrāļu tēmu un kritiski izvērtējot visus, kas tobrīd atradās mežā, pirmais un galvenais jautājums būtu jāuzdod šāds: “Cik Latviešu tautas ienaidniekus konkrētais mežinieks ir likvidējis?”. Un, ja nevienu, tad atkal jājautā – ko viņš tur mežā darīja un par ko viņu apkārtējā tauta baroja? Jo tieši okupantu un kolaborantu iznīcināšana bija Nacionālo Partizānu uzdevums Nr.1, tie, kas to nedarīja, nebija nekādi partizāni, bet gan gļēvuļi un s…brāļi. Taču režisores Gaidamovičas izpratnē tieši tie, kas reāli cīnījās, bija paši sliktākie cilvēki, bet tie, kas pavadīja laiku dīkdienībā – nevainīgi upuri; netiek īpaši slēptas arī simpātijas pret aktīviem okupantu varas atbalstītājiem – komunistiem, komjauniešiem un t.s. istrebiķeļiem. Protams, ka filmas beigās vēl tiek dots mājiens, ka daudzi mežinieki varētu būt piedalījušies žīdu šaušanā – tiešu pierādījumu gan nav, bet viena tante teica… Un nu atliek jautāt – kurš un kurā valstī šobrīd nodarbojas ar “vēstures pārrakstīšanu”?
Ko mums, Latvju Patriotiem, darīt šinī sakarā? Neklusēt, bet skaļi nosodīt (gan personīgi, gan publiski) šādus darboņus, apliecinot, ka nepieļausim apgriezties pie vēstures izvērtējuma PSRS laiku izpratnē! Īpašu aktivitāti gribētu sagaidīt no LNPA (nac.partizānu apvienības) puses, ja tāda vēl pastāv. Līdz šim minētā organizācija galvenokārt izcēlusies ar piebalsošanu varturiem tādos jautājumos kā, piemēram, Latvijas neatkarības iznīcināšana, iestājoties ES (par to esmu bijis spiests rakstīt jau agrāk: https://spoki.lv/vesture/Snikerveidigajiem/691579). Bet, ja neko nedarīsim, tad varbūt arī esam pelnījuši, lai mūsu tautas vēsturi sāk izvērtēt “putiniski”? Pie varas esošajiem mūsu tautas nodevējiem taču Īsti Varoņi nevar būt simpātiski jau pēc definīcijas…
PAR TAISNĪGU ATTIEKSMI PRET MŪSU TAUTAS PAGĀTNI, TAGADNI UN NĀKOTNI
C Ī Ņ A I U N U Z V A R A I S V E I K S !!!
29.03.2020. Aivars Gedroics
29. Mar 2020 @ 17:18
|
| » Cīņā ar zilo mafiju |
|---|
HOMOSEKSUĀLISMA PROPAGANDAS TVANĀ
Saprātīgi domājošiem cilvēkiem jau sen zināms, ka teju visi saziņas līdzekļi (kā privātie, tā arī t.s. “sabiedriskie”) Latvijā atrodas cionistu-masonu-pederastu ložu ietekmē un kalpībā un nepārtraukti propagandē to, ko liek to saimnieki no Sorosa fonda un tā neskaitāmajām satelītorganizācijām – kosmopolītismu, tautu un rasu saplūšanu, valstu robežu izzušanu, kā arī seksuālo perversiju slavēšanu. Šo trubadūru avangardā neapšaubāmi ir arī Latvijas Radio un televīzija, konkrēti LTV-1, kurā reizi nedēļā redzama pārraide “Aizliegtais paņēmiens”, kuru savukārt vada zvērināts kosmopolīts un visa patriotiskā nīdējs, bet visa mūsu tautai naidīgā un perversā slavētājs Guntis Bojārs; runā, ka viņš pats esot vismaz biseksuāls. Šā gada 9.martā iznāca kārtējā pārraide par to, cik slikta dzīve mūsu Latvijā esot pidariem un lezbām. (interesenti, kas šo murgojumu nav vēl redzējuši, lai iepazīstas ar to zemāk esošajā internetvietnē: https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/09.03.2020-aizliegtais-panemiens.id182039/).
Par ko tad tik ļoti ir uztraucies Gunča un viņa pakļautībā esošie žurnaļugas? Latvija esot “vishomofobākā” valsts visā Eiropā, pidariem un lezbām šeit neesot nekādu juridisku tiesību ne reģistrēt savas attiecības, ne ģimenes dibināt, ne bērnus adoptēt, vairums deputātu neko negribot šajā ziņā mainīt, un arī sabiedrība – kādas šausmas – nebūt neuzskatot, ka tas esot nepareizi, tā stingri stāvot “tradicionālo vērtību sardzē”. Igaunijā gan esot nedaudz labāk, tur homiķi varot savas attiecības reģistrēt pie notāra, bet ne tuvu ne visi notāri vēlas šādu juridisku aktu veikt. Turklāt, lielas briesmas radot jaunā radikālā partija EKRA, kas pirms vēlēšanām esot solījusi šo likuma normu svītrot, bet neesot to izdarījusi, jo parlamentā pietrūcis balsu, tomēr no savas “briesmīgās” idejas principā atteikusies neesot, un, tā kā EKRA šobrīd ir pozīcijā, bet aktīvākie pederastieši-sorosieši – opozīcijā, tad viss kas slikts (sorosītu uztverē) vēl varot notikt. Tika arī aptaujāti cilvēki uz ielām Tallinā, kuri vairumā vai nu vispār nevēlējās šo tēmu (par homiķu “partnerattiecībām”) apspriest, vai izteicās pret to juridisku leģitimēšanu. Sorosistu-bojāristu pusē izrādījās tikai viena no Sanfrancisko iebraukusi grūti nosakāma dzimuma būtne, ar savu idiotisko izskatu apliecinot, ka viendzimuma attiecību piekopēji un atbalstītāji degradējas arī fiziski un pārstāj izskatīties ne tikai pēc normāliem cilvēkiem, bet pēc cilvēkiem kā tādiem vispār.
Latvijā kā galvenie homoseksuālisma apkarotāji tiek pieminētais Saeimā jau laiciņu vairs neesošais politiķis Šlesers, kurš teju viens pats esot panācis, ka Satversmē ierakstīta laulības definīcija kā savienība starp vīrieti un sievieti, kā arī reliģiskā draudze “jaunā paaudze”, kas pirms gadiem 10 esot noorganizējusi t.s. “praida” dalībnieku apmētāšanu ar mēsliem. Tika rādīta arī kāda lesbiešu “ģimene”, kuras, spriežot pēc izskata, “pasīvā” puse sūdzējās, ka gadījumā, ja ar viņu kas slikts notikšot, tad “otrajai ģimenes loceklei” (nez kas tai dāmītei būtu piešķīris šādu titulu?) uz pirmās dāmas diviem bērniem nebūšot nekādu tiesību (un kāpēc lai tādas būtu? Radīja šos bērnus taču ne jau viņa, bet kāds vīrietis, vai vismaz “spermas banka”!). Tāpat otra dāma nevarot kā “vecāks Nr.2” vest bērnus vest pie ārsta, viņai jāizliekoties, ka esot viņu īstā māte – dzemdētāja…utt. Tad sekoja vēl viens lezbeņu pārītis, kuru sastādīja divas dāmītes, kas nesen te iebraukušas no Maskavas, viņām ļoti patīkot Latvija (par latviešiem gan neko neteica), viena no bābām esot savulaik precējusies ar LR pilsoni, bet pēcāk no viņa šķīrusies; šis fakts gan nebija par šķērsli viņai iegūt pastāvīgo uzturēšanās atļauju Latvijā, tagad par tādu sapņojot arī viņas gultas biedrene, bet esot problēmas, jo viņu abu attiecības šeit nevar reģistrēt kā laulību, un, tātad, būs jāmeklē kāds cits iemesls ilgotā juridiskā statusa iegūšanai. Diez vai vajag piebilst, ka latviešu valodu viņas, protams, neprot un, cik noprotams, nemaz netaisās to apgūt, jo te jau tāpat viņas visi labi saprotot. “Represēto” parādi noslēdza frizieris-pederasts Pērs Bogomazovs (atkal pierādījums, ka zīmīgus uzvārdus senatnē deva ne bez pamata), kurš sūdzējās, ka savulaik bijis nopietni apdedzis (nu gluži kā odiozais deputāts Kaimiņš – A.G.) un nonācis slimnīcā, savai mātei par to negribēja teikt, lai viņu lieki neuztrauktu, bet “zilo draugu” dakteri atteikušies informēt, jo viņš pēc mūsu valsts likumiem Pēram nav nekas.
Tad tika aptaujāti deputāti no dažādām frakcijām, indīgi vaicājot, vai tiešām Šlesera noteikto kārtību nevajadzētu šajā jomā mainīt. Izņemot NA pārstāvi Raivīti, praktiski visu frakciju pārstāvji teica, ka ar laiku noteikti kaut ko mainīšot, tikai vajagot sabiedrību pienācīgi sagatavot un partijām savstarpēji vienoties. Visaktīvāk pidaru un lezbu intereses stutēt solīja “Attīstībai-PAR”, kas jau pirms vēlēšanām sevi aktīvi pozicionēja kā šo izdzimteņu atklātu lobiju (arī viņu deputātu kandidātu sastāvā ‘netradicionāli orientēto” bija papilnam), to gan noteikti nebija pamanījušas tās daudzās tantes un onkuļi, kas nobalsoja par Pabriku kā “vienīgo godīgo premjeru” Latvijā, jo tā savulaik sludināja reklāmas radio un TV, un mūsu saziņas līdzekļi taču “nekad nemelo”. Raidījuma beigās tika sarīkota intervija ar mūsu bēdīgi slaveno tiesībsargu J.Jansonu, kurš, tāpat kā visi viņa priekšgājēji, nekad nav rūpējies par pamatnāciju, bet vienmēr pirmajā vietā licis dažāda veida minoritātes, kādu pārstāvi no notāriem un Saeimas prezidijā sēdošo naturalizēto okupanti Mariju Golubovu, kuras purnu ieraugot vien, katram normālam cilvēkam uznāk vēmiens. Abi “čaļi” centās pārliecināt Gunču, ka ļoti labi saprotot “seksuālo minoritāšu” intereses un no sirds pūlēšoties viņu problēmas jau tuvākajā laikā atrisināt, savukārt, “dāma” atļāvās par to izteikt šaubas un bažas. Pašās beigās raidījuma vadītājs, kā savulaik populārās PSRS multenes varonis Vilks, kurš vienmēr beigās piedraudēja: “Nu pogodzi, zajac!” (“Pielūko man, zaķi!”), analogi piedraudēja: “Pielūkojiet, deputāti, ja jūs šitik vienkāršu problēmu nevarat atrisināt, tad kam gan vispār jūs esat derīgi?”. Sak’, protieties, draugi, ja arī turpmāk gribat no kunga Sorosa kādu atbalstu saņemt…
Kā komentēt visu šo homopropagandu no Latviešu Patriota viedokļa? Pirmkārt, par to, ka Latvijas iedzīvotāji kopumā ir negatīvi noskaņoti pret homoseksuālismu, mēs varam tikai priecāties, un dod Dievs mums tolerancē pret pidariem un lezbām vienmēr ieņemt godpilno (bez ironijas!) pēdējo vietu. Tikai nav pareizi šādus cilvēkus dēvēt par “homofobiem”. Homofobi ir drīzāk tādi ļautiņi kā, piem., LR1 žurnālists Aidis Tomsons, kuram balss sāk drebēt, ja dzird kādu kritizējam homoseksuālismu, un tāds cilvēks tiek nekavējoties atslēgts no (ne)brīvā mikrofona ētera. Patriotus, kas droši un atklāti nosoda homoseksuālistus un viņu draugus, pareizi būtu dēvēt par “homoheitiem” , to es jau biju atzīmējis savā publikācijā pirms teju 6 gadiem, žēl, ka neviena avīze šo manu ideju toreiz nepārpublicēja. (http://klab.lv/users/aivars_666/87782.html) Ja mūs šī iemesla dēļ izmestu ārā no ES, par to būtu tikai jāpriecājas, taču nav gan dzirdēts, ka kādu ieslodzīto par sliktu uzvedību cietumā izmestu no turienes laukā. Nav mums vajadzīga ne ES, ne EP, ne EDSO, lai viņi mīlē ne tikai homiķus, bet arī pedofīlus, nekrofīlus, zoofīlus… visus, ko vien vēlas, tikai bez mūsu līdzdalības.
Otrkārt, Šlesers un “Jaunā paaudze” nebūt nav tie galvenie un aktīvākie homoseksuālisma pretinieki. Paldies, protams, par to, ka Saeima savulaik pieņēma izmaiņas Satversmē, precīzi definējot, kas ir laulība – savienība starp vīrieti un sievieti, lai gan ne jau tikai Šlesera partija viena pati to panāca, vienkārši mūsu “tautas kalpiem” nācās rēķināties ar tautas absolūtā vairākuma, kas nav un cerams, ka nekad arī nebūs degradējies līdz Rietumeiropas idiotu līmenim, viedokli. Un “Jaunajai paaudzei” pietika enerģijas tikai viena praida izdzenāšanai, pret tāda paša veida pasākumiem, kas notika nākamajos gados, šie vairs praktiski nekādi neprotestēja – ne lietojot t.s. “ekstrēmos”, ne mērenos līdzekļus. Ir gan jāatzīmē, ka nu jau vismaz 20 gadu garumā pret homoseksuālisma piekopšanu un tā propagandu cīnās Latvju Patriots Aivars Garda, kurš jau savā lielu rezonansi ieguvušajā rakstā “Latvija uz jaunā gadsimta sliekšņa” brīdināja par perversijām, kas ir pārņēmušas Eiropu, un aicināja tautu šīm “vērtībām” nesekot, respektīvi, ES nestāties… Vēlāk godātais Gardas kungs izdeva brošūru “Latvija bez homoseksuālisma”, kura izsauca lielas dusmas pederastisma karognesējā K.Streipā, viņa toreizējā Radio šefā Dz.Kolātā un citos deģenerātos-kosmopolītos, kas bezspēcīgās dusmās ārdījās savā satīriskajā pārraidē “Rīta rosme”. Gardas kungu šis fakts nebūt nenobaidīja, viņš izsludināja domrakstu konkursu: “Latvija bez homoseksuālisma”, kura labākos darbus izdeva grāmatā: “Homoseksuālisms – cilvēces negods un posts”. Dz.Kolāts nekavējoties uzrakstīja sūdzību DP (tā toreiz sauca 4.maija Latvijas “čeku”), ka A.Garda šīs grāmatas priekšvārdā esot aizskāris viņa, Kolāta – svarīgas valsts amatpersonas! – godu un cieņu, DP nevilcinoties ierosināja par to kriminālprocesu, tomēr līdz tiesai tas nenonāca, jo Saeimas runas vīri apdomājās un nolēma šo absurdo pantu, kas amatpersonu godu un cieņu vērtē krietni svarīgāku kā parasto cilvēku, atcelt. Savukārt Gardas kungs turpināja aktīvi apkarot pederastus un lesbietes savā avīzē “DDD”, ko dara arī patlaban, ik pa laikam tajā publicējot augstāk minētajiem radījumiem un viņu draugiem veltītus kritiskus rakstus. Līdz ar to, Gunčam un viņa drauģeļiem arī A.Gardu bija vairāk kā dibināts pamats nosodīt un nozākāt līdzīgi Šleseram un Ļedjajevam, taču A.Gardas vārds laikam LTV žurnaļugu saimniekiem ir tik bīstams, ka pat kritiskā veidā viņu pieminēt nedrīkst, lai lieki neatgādinātu tautai par šādas personas eksistenci. Tiesa, vienā no video kadriem, laikam redaktoru neuzmanības pēc, A.Garda bija dažas sekundes redzams stāvam protestētāju pūlī pret praidu.
Treškārt, ko varam gaidīt no mūsu Saeimas deputātiem? Mans viedoklis (varbūt pārāk optimistisks) ir tāds, ka šīs Saeimas sastāvs tomēr vēl t.s. “partnerattiecību likumu” nepieņems, jo tautas vairumam tas, maigi izsakoties, nepatiks; 2021.gadā paredzētas pašvaldību, 2022. gadā – Saeimas vēlēšanas, un nebūtu gudri savus potenciālos vēlētājus pirms tām lieki kaitināt. Taču ar katru jaunu sasaukumu Saeimas sastāvs kļūst arvien nekvalitatīvāks, esošās partijas arvien vairāk degradējas, tās, kas nāk bijušo vietā, parasti ir vēl sliktākas un latviešiem naidīgākas. Lai nemēģina gļēvi taisnoties un pasniegt sevi kā Patriotus tādi tipi kā R.Dzintars, J.Dombrava, E.Šnore, A.Kiršteins, J.Iesalnieks u.c. “nacionāļi”. Ja viņi tiešām būtu “tradicionālo vērtību aizstāvji”, viņus pārstāvētā valdībā jau kuru sasaukumu pēc kārtas ārlietu ministra amatu nepildītu perversais tips Pidarēvičš un Saeimas prezidijā nesēdētu manis jau minētā M.Golubeva, uz kuru vismaz pirms iešanas pusdienās labāk neskatīties, lai neizsauktu kuņģa darbības traucējumus… Nerunājot jau par to, ka patiesi Nacionāla partija nekad neslēgtu koalīcijas līgumu ar “Attīstībai-PAR”, kuras būtību esmu arī jau paspējis aprakstīt. Negribu idealizēt igauņu EKRU, tomēr tai vismaz kaut kādi principi un cieņa pret vēlētājiem dotajiem solījumiem ir, mūsu partijām – nav nevienai! Un ne tikai partijām – arī individuālā kārtā nespēju saskatīt nevienu godīgu, patriotisku deputātu šai Saeimā, kurš baudītu manu cieņu! Nekas cits neatliek, kā atkārtoti aicināt tautu aktīvi parakstīties par šīs Saeimas atlaišanu, ko ne tik sen biju jau darījis: http://klab.lv/users/aivars_666/124009.html. Kāpēc katra nākamā Saeima kļūst arvien sliktāka? Tāpēc, ka tauta neprotestē pret esošo Saeimu naidīgo darbību. Un deputātiņi ne bez pamata uzskata, ka tauta degradējas tiem līdzi, tāpēc arvien vairāk attālinās no tikumības un tautiskuma, bet arvien vairāk tuvinās kosmopolītismam un perversijām! Vai šajā Saeimā ir kaut viens deputāts, kurš uzskatītu par nepieciešamu ierakstīt likumdošanā normu, ka bāriņtiesām nekavējoties jāatņem bērni t.s. geju un lesbiešu “ģimenēm”, negaidot, kā visgudri pamāca Aidītis Tomsoniņš, pierādījumus par pret bērnu pastrādāto vardarbību, jo bērna atrašanās kā tāda šāda veida “ģimenē” pati par sevi vien jau ir vardarbība, ja ne fiziska, tad morāla noteikti? Bet nebūs taču neviena deputāteļa, kurš būtu gatavs šo acīmredzamo faktu publiski atzīt! Tātad, latvieši, mūsu varturus var ietekmēt tikai aktīva un radikāla rīcība, pasūtot tos bekot! Pat, ja parakstus referendumam savāks, bet pats referendums kvoruma trūkuma dēļ izgāzīsies, “tautas kalpi” tomēr būs spiesti apdomāties, vai tiešām vajag tik pārcentīgi “sūkāt Sorosa daiktu”, kā to viņi(-as) dara patlaban? Atzinību pelna zemnieki, kas protestē pret absurdo un nevajadzīgo, politiski angažēto novadu reformu, varu aicināt viņus to darīt vēl aktīvāk un radikālāk, taču ar novadu reformas atcelšanu ir par maz, jāatceļ visa pašreizējā Saeima un valdība. Pats minimālākais, ko var un vajag prasīt no mūsu tautas priekšstāvjiem – lai valdībā, Saeimas prezidijā un vadošajā koalīcijā nebūtu nevienas pretdabiskas perversijas piekopjošas personas! Cik man zināms, Igaunijā vismaz tas patlaban ir panākts, ceru, ka idiotiskajam “partnerattiecību likumam” tur arī nebūs vairs ilgs mūžs! Bet, ja mēs neko nedarīsim, neprotestēsim, tad ne tikai tiks pieņemti visi tie likumi, ko vēlas pidari un lezbas, bet tiks iekļautas arī izmaiņas Krimināllikumā, kas aizliedz par viņiem negatīvi publiski izteikties. Daudzās Eiropas valstīs šādas normas Krimināllikumā jau ir, arī Latvijā vienu brīdi gatavojās tādas pieņemt, bet tautas protestu rezultātā nolēma tomēr to nedarīt…neceru gan, ka uz ilgu laiku. Cionistu-masonu-pederastu mafija nav nemaz tik stipra, kā tā sevi pasniedz, to var gana viegli uzveikt, ja tik ir drosme un vēlme ar to cīnīties. Ne tik sen internetā lasīju kādu sarunas epizodi, kas it kā savulaik esot noritējusi starp pirmoreiz cara ohrankas apcietināto Uļjanovu-Ļeņinu un izmeklētāju, kas šim teicis: “Jaunais cilvēk, jūs maz apzināties, kādu bīstamu spēli jūs esat uzsācis, jūsu priekšā taču stāv siena?”, uz ko uzrunātais pasmaidījis un atteicis: “Tā jūsu siena tikai ārēji izskatās varena, pietiks spēcīgāk pa to iespert ar kāju, un tā sašķīdīs putekļos dažos mirkļos!”. Lūk, tāpat arī siena, ko pret mums būvē “zilā mafija” un tās draugi, ir pavisam viegli likvidējama, ja atradīsies gana daudz drosmīgu ļaužu, kas gribēs to spārdīt! Tagad taču ir nesalīdzināmi vieglāk cīnīties, nekā mūsu senčiem pirms 100 gadiem! Diemžēl cīņas spars un griba gan mums arī ir uz krietni nesalīdzināmi zemāka līmeņa, nekā bija tā laika Latviešiem !!! Un tikai no mūsu pašu rīcības būs atkarīgs, vai (ne)piepildīsies tas, pēc kā ilgojas Gunča un viņa draugi !!!
LATVIETI, NEĻAUJ PERVERSIEM DEĢENERĀTIEM TEV UZSĒSTIES UZ KAKLA !!! NOKRATĪT ŠOS PARAZĪTUS PĒCĀK BŪS DAUDZ GRŪTĀK !!! PAR LATVISKU UN TIKUMISKU LATVIJU CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
12.03.2020. Aivars Gedroics
12. Mar 2020 @ 17:13
|
| » Nejēdzības |
|---|
DAUGAVPILS PAŠVALDĪBAS POLICIJAS PRIEKŠNIEKAM
Muzeja ielā 6, LV 5401
(kopija – Domes priekšsēdim Andrejam Elksniņam)
AIVARA GEDROICA (081274-10215),
pasta adrese: a.k.32, Daugavpils, LV 5401,
e-pasts: aivars_666@inbox.lv,
PIEPRASĪJUMS
Pieprasu Jums paskaidrot, uz kāda pamata Jūsu vadītās iestādes darbinieki šogad ir sākuši sastādīt protokolus par it kā nelikumīgu stāvēšanu tiem pilsētas iedzīvotājiem un viesiem, kuri novieto savas automašīnas uz asfaltētajiem celiņiem, kas atrodas pretī mājas Teātra ielā 34 pirmajai un trešajai kāpņu telpai, perpendikulāri Teātra ielai. Dzīvoju šajā mājā jau bezmaz 40 (četrdesmit !) gadus, un nekad līdz šim neviens nav aizrādījis, ka šīs vietas būtu nepiemērotas automašīnu novietošanai, taisni otrādi, vēl pirms dažiem gadiem tieši Jūsu iestādes darbinieki ieteica novietot automašīnas šajās vietās, kur tās nenomīda zaļo zonu un netraucē piebraukt pie mājām Teātra ielā 34 un Vienības ielā 25. Vai šīs teritorijas juridiskajā statusā būtu kas mainījies? 2020.gada 2.martā es vēros SIA DDzKSU 1.namu pārvaldē ar lūgumu izsniegt man mājas Teātra ielā 34 zemes robežu plāna kopiju, ko arī saņēmu. Tajā nekas nav rakstīts, ka mājas priekšā vispār būtu kāda zaļā zona, kur nedrīkstētu novietot automašīnas, tai skaitā, arī uz manis norādītajiem asfaltētajiem celiņiem. Bez tam, vēršu Jūsu uzmanību, ka minētā zemes platība pieder privātpersonām Tatjanai Verovskai un Konstantīnam Vasiļevskim. Civillikuma 1036.pants skan šādi: Īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesību par lietu, ciktāl šī tiesība nav pakļauta sevišķi noteiktiem aprobežojumiem. Manā rīcībā nav faktu, kas liecinātu, ka augstāk minētajiem cilvēkiem būtu uzlikti kādi aprobežojumi rīkoties ar savu īpašumu. Tāpat manā rīcībā nav dokumentu, kas apliecinātu faktu, ka augstāk minētās personas būtu pilnvarojušas kādu iestādi, tai skaitā, arī Daugavpils pašvaldības policiju, kontrolēt, kā tiek izmantots viņu īpašums un sodīt tos, kas šo īpašumu izmanto pretlikumīgi vai pretēji tā īpašnieku interesēm. Līdz ar to, uzskatu, ka neviens pašvaldības policijas sastādītais protokols attiecībā uz automašīnu novietošanu uz zemes, kas nepieder pašvaldībai, bet gan Tatjanai Verovskai un Konstantīnam Vasiļevskim, pēc savas būtības nav leģitīms. Vēl jo vairāk tas attiecas uz protokoliem par automašīnām, kas stāv uz asfalta un nenodara nekāda veida kaitējumu ne cilvēkiem, ne videi.
Man ir radies iespaids, ka nesaprotamu iemeslu dēļ Jūsu vadītās iestādes darbiniekiem ir radies kaut kāds naids vai vismaz subjektīva nepatika tieši pret mūsu mājas iedzīvotājiem un tiem, kas viņus apmeklē, tajā pašā laikā Jūsu darbinieki neredz vai, pareizāk sakot, negrib redzēt, kas notiek, piemēram, pretī trim 9-stāvu namiem attiecīgi Vienības ielā 34a, 36a, 38a, kur teju nepārtraukti tiek novietotas automašīnas tiešā krustojuma ar Vienības ielu tuvumā, bet Jūsu padotie regulāri brauc garām šīm ēkām un nereaģē uz acīmredzamiem pārkāpumiem, nereti pat tad, kad viņus par to informē telefoniski. Mūsu māju toties Jūsu patruļas apmeklē regulāri un, vismaz manā uztverē, pilnīgi nepamatoti soda tur pēc visiem noteikumiem novietoto automašīnu īpašniekus.
Papildus gribu Jūs informēt, ka gadījumā, ja tiks sastādīts šāds protokols automašīnām, ko es mēdzu izmantot, ar valsts numuriem HN6602 vai AM9652, es šos nepamatoti uzliktos sodus noteikti pārsūdzēšu tiesā, kā arī vērsīšos Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu sodīt to sastādītājus pēc Krimināllikuma 318.panta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Ceru uz objektīvu situācijas izvērtēšanu no Jūsu puses!
Pielikumā: zemes robežu plāns uz 1 lapas.
03.03.2020. A.Gedroics
4. Mar 2020 @ 19:08
|
| » Vēsule politieslodzītajai Darjai Poļudovai |
|---|
Здравствуй, Даша!
Надеюсь, простишь меня за неформальный тон, в наше время так уж принято, всех сразу называть по имени и на «ты», особенно в соц.сетях, верно?
Сразу перехожу к делу. Я про тебя узнал через Борю Стомахина. Долгие годы, пока он гнил в тюрягах, мы с ним постоянно переписывались «по старинке». Теперь он, слава Богу (жалеет Он атеистов тоже иногда ), приобрёл свободу. Ну вот, на его профиле ФБ я увидел инфо о тебе, и решил тоже написать, надеясь слишком т.о. не потревожить… Кстати, отправил тебе уже несколько строк через «Росузника», но не знаю, дойдут ли они до тебя, я раньше писал другим политзекам ПаРаши через эту кантору, но ответа так и не получил… Там, кстати, стоит и твой старый Краснодарский адрес… Так вот, я узнал, за что тебя посадили, а также то, что ты за развал ПаРаши и свободу угнетенных ею народов. Меня это несказанно радует, хотя я вовсе не сторонник идеологии коммунизма (я, к твоему сведению, скорей ближе к националсоциализму, то бишь фашизму ), но мне также и либерализм-анархизм, пропагандируемый Борисом, весьма противен, но это не мешало нам с Борисом долгие годы общаться между собой и искать общее, а не раздельное между нами. Кстати, я надеюсь ты Сталина всё же не особо уважаешь, в конце концов он же отобрал свободу почти у всех народов, которые приобрели её при Ленине, не так ли? Интересно также, откуда у тебя склонность к вегетарианству, не от Гитлера ведь? Или ты может что-то слышала про учение Рериха? Он, кстати, был другом Ленина, и тоже в какой-то мере может считаться коммунистом… Ладно, это всё в принципе лирика…
Главное, о чем я тебя хотел спросить: как ты относишься к странам Балтии и к основным нациям, в них проживающих? Если ты читала публикации Бориса, то знаешь, что он выступает за очищение от «маскальской нечисти» не только Украины, Чечни, но и наших стран, особенно это касается Латвии и Эстонии, Литва была колонизирована гораздо меньше. Общими силами уже после его освобождения мы выпустили небольшой сборничек его статей под названием «Борис Стомахин о странах Балтии». Жаль, он сам не мог приехать с Украины и присутствовать при его презентации. Ради его правильных мнений по этому вопросу мы готовы потерпеть некоторые, на наш взгляд, и не правильные, например его симпатии к «бедным, обиженным» гомикам. Так вот, я хочу знать – ты тоже выступаешь за то, чтобы хотя бы «львиная доля» колонизаторов времени СССР и их потомков оставила бы наши страны? Ибо, если эта «5-я колонна» тут остается, не ЕС, не даже НАТО нам не дает гарантии не повторения Донецкого сценария в восточных регионах наших стран, а может и в столицах тоже. Если ты разделяешь моё мнение по этому вопросу, то остальное уже не так важно, и мы можем с тобой дружить и общаться дальше… Если нет, ну тогда останется пожелать тебе всего хорошего и попрощаться…
Короче, ответишь на вопрос, как получишь письмо. Также хочу пожелать тебе быть стойкой, выносливой как партизанке Зое, тебе ведь легче, тебя не морозят и плетками не бьют, да и повешеньем не грозят , ни за что не отказываться от своих взглядов, не начать пускать «крокодиловы слезы» и просить прощения у врагов! Ведь Бориса я очень ценю в первую очередь за его непоколебимость как у Яна Гуса или Джордано Бруно. Надеюсь и ты тоже такой есть и будешь! И ещё – не устраивай голодовки, ещё Солженицын писал, что от них пользы мало, не строй истерики, а то попадешь в дурку, там не сладко будет (читала наверное про Новодворскую?) и бросай курить, ведь ни Маркс, ни Энгельс, ни Ленин этого тоже не делали… Уж лучше тогда ешь мясо, это гораздо меньше вредно.
Ладно, на том пока закончу! Время покажет, будем ли мы с тобой и дальше общаться! Желаю тебе здоровье, стойкости и выдержки !!!
20.02.2020 Aivars Gedroics, адрес:
a.k. 32, Daugavpils, LV 5401, Latvija
20. Feb 2020 @ 17:35
|
| » Breksits |
|---|
VAI LIELBRITĀNIJAI TIEŠĀM IZDOSIES IZRAUTIES… ???
Mafiozās cionistu-masonu-pederastu ložas ir piedzīvojušas lielu triecienu – pirmoreiz 1950.gadā 9.maijā toreizējā Francijas premjera – žīda Roberta Šūmana - dibinātās kosmopolītiskās impērijas ES vēsturē kāda no dalībvalstīm ir izrāvusies no tās ķetnām un vismaz formāli atguvusi savu neatkarību. Ceļš uz to bija gana ilgs un grūts. Vairums Lielbritānijas varturu vai nu negribēja, vai, labākajā gadījumā, necerēja, ka notikumi attīstīsies šādā virzienā. Deivids Kamerons, kas 2016.gadā pildīja britu premjera funkcijas, organizēja referendumu, būdams pilnīgi pārliecināts, ka vairākums vēlētāju nobalsos par palikšanu ES, kā tad savulaik jau bija noticis 1977.gadā. Viņam un Sorosam draudzīgi saziņas līdzekļi (arī Lielbritānijā, tāpat kā pie mums, tie ir nospiedošā vairumā) tā ko arī formulēja – referendums par PALIKŠANU ES (skat. https://www.tvnet.lv/5095466/kamerons-referendums-par-lielbritanijas-paliksanu-es-notiks-23-junija). Lielbritānija taču čum un mudž no imigrantiem (arī no Baltijas valstīm tur tādu netrūkst), daudzi no kuriem jau ir ieguvuši britu pilsonību, nav ne mazāko šaubu, ka vismaz 99% no tiem balsoja par palikšanu ES. Savukārt, vietējiem britiem gan jau sorosītu mēdiji pratīs sakompostrēt smadzenes. Piedevām noteikti bija plānots uzkurināt veco naidu starp angļiem, skotiem, īriem un velsiešiem, ieborēt, ka pēc izstāšanās no ES noteikti sākšoties pēdējo triju tautu diskriminācija (analogi kā Interfronte savulaik baidīja, ka pēc Latvijas neatkarības atgūšanas gansi nolinčošot visus krievus, baltkrievus un ukraiņus). Saprotams, ka aģitācija saziņas līdzekļos praktiski notika “vienos vārtos”. Un tomēr notika brīnums – kaut ar nelielu balsu pārsvaru, vairums vēlētāju nobalsoja PAR IZSTĀŠANOS no šī pretīgā kosmopolītu-masonu-pederastu zaņķa, ko dēvē par ES. Pats Kamerons bija par to ļoti šokēts un nebeidza vien sūkstīties pat vēl vairākus gadus pēc notikušā, ka nemūžam nebūtu atļāvis rīkot referendumu, ja zinājis, ka tauta nobalsos “nepareizi” (skat. https://www.tvnet.lv/6777933/kamerons-atvainojies-par-saskeltibu-ko-izraisija-vina-ierosinatais-referendums)/ Acīmredzot, riktīgi dabūja pa mici no sava maizes devēja Sorosa par šādu neapdomīgu soli! Jā, kā gan lai neatceras klasisko izteicienu – kad varneši redzēs, ka vēlēšanas spēj ko mainīt, viņi tās aizliegs! Tas pats attiecas arī uz referendumiem! Nožēlojamie sorosītu žurnaļugas nekautrējās pilnīgi atklāti rakstīt – kā britu varturi varēja būt tik stulbi, atļaut “stulbajai” tautai balsot, līdz galam neizpētot, kāds ir tās noskaņojums kopumā. Tik tiešām atmiņā nāk vepris Kviecējs no Orvela “Dzīvnieku fermas”, kurš skaidroja stulbajām aitām, ka vadonis Napoleons tām atņēmis vēlēšanu tiesības, tieši rūpējoties par viņu nākotni, lai tās savā stulbumā nepieņemtu nepareizu lēmumu.
Tomēr, kas nu notika, tas notika, ar referenduma rezultātu nācās vien samierināties. Palika atklāts jautājums, kā reāli panākt to, ko tauta bija pieprasījusi? Mani personīgi nepatīkami pārsteidza Britu Neatkarības partijas līdera Naidžela Faraža rīcība, kurš apsveica tautu ar referenduma rezultātiem un tā vietā, lai censtos ieņemt premjera krēslu, paziņoja par savu demisiju un aiziešanu no politikas. Iedomājos, kā izskatītos, ja mūsu tauta, piemēram, nobalsotu par dekolonizācijas veikšanu, un LNF līderis A.Garda tai izteiktu sirsnīgu pateicību un paziņotu, ka nu viņš paies malā, lai pašu šo procesu īsteno dzīvē citi. A.Garda, protams, nekad tā nedarītu, bet N.Faražš diemžēl izdarīja. Vēlāk gan viņš laikam saprata savu kļūdu un paziņoja par atgriešanos politikā, taču tautas uzticība jau bija neglābjami zaudēta… Terēze Meja, kas ieņēma premjeres posteni pēc Kamerūna, nemaz neslēpa, ka pati nav un nekad nav bijusi izstāšanās no ES atbalstītāja, tikai pildot to, ko viņai tauta uzlikusi par pienākumu. Protams, no viņas pūlēm nekas nesanāca, līgumi, ko viņa vairākkārt piedāvāja parlamentam ratificēt, neapmierināja ne tos, kas gribēja izstāties no ES, ne tos, kas cerēja, ka izdosies tomēr tajā palikt. Iestājās tāds kā strupceļš, sorosīti jau sāka sapņos murgot par atkārtotu referendumu, kurā viņi noteikti uzvarēšot. Taču tad parādījās jauns, enerģisks politiķis Boriss Džonsons, kas līdzinājās Donaldam Trampam gan izskatā, gan uzskatos, viņš uzsāka reālu cīņu par referendumā nolemtā īstenošanu dzīvē. Diemžēl neveicās arī viņam, jo britu parlamentā bija pa pilnam sorosītu, kas visur, kur varēja, lika viņam sprunguļus riteņos. Līdz ar to, arī Džonsona sagatavotie izstāšanās likumprojekti atbalstu parlamentā neguva. Nekas cits neatlika, kā pieprasīt ārkārtas vēlēšanas, bet to savukārt nevarēja izdarīt bez deģenerātu-sorosītu atbalsta. Un te nu šie izdzimteņi atkal pieļāva kļūdu – piekrita rīkot šīs vēlēšanas, jo bija pārliecināti, ka Džonsons un viņa piekritēji tajās neuzvarēs. Galu galā – sorospistie mēdiji taču nepārtraukti kladzināja, ka tauta tagad redzot, cik grūti īstenot dzīvē ir “breksitu”, un vispār – ko darīs nabaga Lielbritānija, palikusi viena maza saliņa pasaules okeānā bez plašās savienības atbalsta (atkal nevaru nevilkt paralēles ar Baltiju, kura, kā savulaik apgalvoja padomieši, pazudīšot kā puteklītis bez stingrā balsta, ko tai nodrošinot PSRS)?
Tomēr deģenerātiem nācās atkal vilties – Džonsona partija vēlēšanās uzvarēja ar vēl daudz nospiedošāku vairākumu, nekā “breksita” atbalstītāji 2016.gada referendumā. Un nu sorosīti vairs pat nedomāja pīkstēt par kaut kādu jaunu referendumu, jo saprata – ja tāds notiks, viņi zaudēs vēl daudz pamatīgāk. Jaunā B.Džonsona valdība enerģiski ķērās pie darba, parlaments to atbalstīja, un pasaules tautu slepkavām nācās vien kapitulēt un līdz asinīm sakostiem zobiem piekrist tam, ka Lielbritānija no 2020.gada 1.februāra vairs neskaitās ES dalībvalsts. Tika uzvarēta svarīga un nozīmīga kauja, kas prasīja ne mazums upuru; paldies Dievam, vairāk gan garīgā, ne fiziskā plānā. Tomēr kauja vēl nav viss karš, un seko loģisks jautājums – kas sekos tālāk? Kā zināms, tagad sāksies vēl garas un nogurdinošas sarunas par līgumiem, kas tiks slēgti gan ar valstīm, kas paliek tautu cietumā ES, gan tām, kas atrodas t.s. “3.pasaulē”. B.Džonsons cer, ka tās izdosies sekmīgi pabeigt līdz šā gada beigām, bet viņa nelabvēļi ņirdz – nekā vecīt, tu tak redzi, cik reižu nācās atlikt formālās izstāšanās pasludināšanu, te tu tiksi bremzēts vēl pamatīgāk… Un tiešām, “breksita” pretinieki darīs visu iespējamo, lai valsts formāli būtu it kā izstājusies, bet reāli viss paliktu pa vecam. Nav noslēpums, kāds bija galvenais britu motīvs balsot par izstāšanos – lai viņu valsts beidzot nebūtu caurstaigājama sēta, lai Londona neizskatītos pēc Ēģiptes vai Nigēras galvaspilsētas, kā tas diemžēl ir tagad… Būs ļoti maz prieka, ja Lielbritānijā paliks visi esošie imigranti un varbūt pat jauni turpinās ieplūst (nu gluži kā Latvija un Igaunija, kas pēc neatkarības atgūšanas palika slāviskas un netika dekolonizētas). Protams, momentā atbrīvoties no visiem ieklīdeņiem neizdosies, arī Ženēvas 1949.gada Konvencija te diemžēl nepalīdzēs, tomēr šis svētīgais process ir jāsāk… Sākumā, protams, jāņem pie dziesmas tieši nelegālie imigranti, it īpaši no valstīm, kas nav Eiropā… Tramps diezgan sekmīgi ir ierobežojis laimes meklētāju ieplūšanu no Meksikas, daudzus ir jau ari izraidījis, ceru, ka Džonsons sekos viņa piemēram… Protams, jādomā arī, kā pārkārtot valsts ekonomiku, lai tai nevajadzētu tik daudz ārzemju darba roku, daļu ražošanas jāmēģina robotizēt un automatizēt, citu varbūt pārcelt pat ārpus valsts robežām… Tas nebūt nav viegls uzdevums – panākt, lai valstī nebūtu bezdarba, bet vienlaikus nevajadzētu ievest t.s. gasterbaiterus. Starp citu, ar 1.uzdevumu LPSR - gods un slava – tiešām bija tikusi galā, bezdarba tur nebija, taču par pēdējo komentāri lieki – notika apzināta hipertrofētas rūpniecības radīšana, lai būtu attaisnojums Latviju kolonizēt un rusificēt. Savukārt, britiem nu būtu jācenšas organizēt dzīvi tā, lai pamatā iztiktu paši saviem spēkiem. Tas diemžēl, nav tikai sorosiešu propagandas auglis, ka vairums britu negrib strādāt t.s. netīros darbus, tāda problēma ir teju visā t.s. pārtikušajā Eiropā, par to jau sen agrāk esmu rakstījis. (skat. https://spoki.lv/tribine/Darbs-un-daritaji/697517) Ja šinī jomā nekas nemainīsies eiropiešu apziņā, tad viņiem vai nu būs jādzīvo mēslu bedrē šo vārdu vistiešākajā nozīmē, vai jāturpina atšķaidīt sevi ar imigrāciju. Ļoti ceru, ka Džonsons un viņa piekritēji to apzinās un domā, kā risināt šo problēmu. Starp citu, sorosieši patlaban aktīvi propagandē uzskatu, ka valstij vajadzētu garantēt iztikas minimumu arī tiem, kas var, bet NEGRIB strādāt – saprotams, ka tas ir ar vienu mērķi: attaisnot imigrantu ieplūšanu, jo mūsējie, redz, esot slinki, bet kādam taču darbs ir jādara. Šim principam mēs nedrīkstam piekrist! Atcerēsimies, ko savulaik solīja pērkonkrustieši - DARBU un maizi (nevis bezmaksas izpriecas) Latviešiem !!! Lūk, to tad Džonsonam un viņa sekotājiem būtu jācenšas britiem nodrošināt! Visbeidzot, ja Īrija un Skotija nolemj, ka tām labāk ir būt ārpus Lielbritānijas, bet toties iekšpus ES (līdzīgi kā Abhāzija un Osetija nomainīja Gruziju pret Krieviju), jāļauj tām bez naida un vardarbības izmantot šādu iespēju, jo ar varu nevienu par draugu nekad nepadarīsi.
Kopumā es tomēr vēlos būt optimists. Ļoti ceru, ka Lielbritānija ir tikai pirmā bezdelīga, kas pamet ES, drīzumā tai sekos arī Ungārija, Polija, Čehija…un varbūt pēc kāda laika arī Baltijas valstis. Tādi monstri kā ES nav jāpārveido un jāreformē, tie ir jālikvidē, jānojauc līdz pamatiem, jāatgriežas pie nacionālas, atsevišķu valstu Eiropas, kāda tā bija līdz 2.pasaules karam. Mafiozās cionistu-masonu-pederastu ložas grib izveidot ne tikai bezrobežu Eiropu, bet arī visu pasauli, tomēr izskatās, ka pēdējā laikā viņu plāni sākuši nopietni “buksēt”. Ļoti ceru, ka Soross drīz nosprāgs fiziski, bet viņa idejas – garīgi. Protams, tas nenotiks, ja mēs par to necīnīsimies !!! PAR LATVISKU LATVIJU UN ĀRISKU EIROPU CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
02.02.2020. Aivars Gedroics
2. Feb 2020 @ 17:33
|
| » Gordons |
|---|
PAR FRANKU GORDONU UN VIŅA TERMINOLOĢIJU
Pseidonacionālajā, sorosieša Oļega Stepanova finansētajā lapelē “Latvijas Avīzē” pirms Ziemassvēkiem bija publicēts no Latvijas pirms vairākiem gadiem uz Izraēlu emigrējušā žīda-cionista Franka Gordona raksts “Līdztautieši” (skat. https://www.la.lv/pardomas-par-lidzpilsoniem), kura sākumā viņš izsakās, ka no valodnieciskā viedokļa šāds termins ir aplams, tomēr vēlāk nonāk pie secinājuma, ka no politiskā viedokļa toties Gordona tautieša, arī aktīva sorosista E.Levita ieviestais apzīmējums (kā zināms, šis tipiņš ir slavens ar jaunvārdu darinājumiem latviešu valodā) esot ļoti piemērots un dabisks, jo Vācijā, redz, šādi definējot imigrējušos un naturalizējušos turkus.
Nav brīnums, ka Gordons slavē un apjūsmo Levitu, tāpat, kā savulaik Gēbelss apjūsmoja Hitleru (un otrādi), abi taču, kā paruna saka, “no viena pupa barojas”. Man lielāku sašutumu izraisīja mūsu tautas “drauga” (šādā statusā viņu regulāri pasniedz mūsu viltusnacionāļi) F.Gordona pamācība, ka Latvijā okupācijas laikā nelikumīgi iebraukušos ļautiņus un viņu pēcnācējus 1990.gadu sākumā esot nosaukuši par nepilsoņiem, kas tiekot angliski tulkots kā “aliens” un kam esot negatīva pieskaņa; ārpus Latvijas to uztverot kā diskrimināciju. Labāks apzīmējums būtu bijis “pastāvīgais iedzīvotājs” (starp citu, pietiekami bieži ir lietots arī šis epitets, t.sk., arī oficiālajos dokumentos, tikai nav gan ticis rakstīts pasēs). Pēc Gordoniņa domām, šāds apzīmējums ideāli atbilstu šo ļautiņu patiesajam juridiskajam statusam. Te nu gan jālieto būtu klasiskais nesekmīgam skolēnam veltītais, jau gadsimtos par semantiku kļuvušais izsauciens: “Sēdies, puika, divi!”.
Visus gadus pēc emigrēšanas no Latvijas PSR F.Gordons savās publikācijās trimdas latviešu laikrakstos nerimstoši ir atgādinājis, ka Latvija 1940.gadā ir tikusi okupēta, joprojām tāda paliek un vēl papildus tiek kolonizēta. Bet nu viņš sācis dziedāt klasisko sorosītu saukli: “Okupācija mums bija, bet okupantu nav!” (ja nemaldos, tad A.Pabriks ir tā sākotnējais autors). To, ka šādā veidā viņš pats kļūst smieklīgs un ka viņa teksti sāk līdzināties bijušā helsinkieša L.Grantiņa internetvietnēs publicētajiem murgiem, kuros teju katrs nākamais teikums nonāk pretrunā ar iepriekšējo (var jau saprast, nabaga Linards cietumā ir smagi sists ar ķebli pa galvu), gan jau F.Gordons pamana. Nedomāju, ka viņu jau tik smagi būtu skāris vecuma marasms, ka viņš šo pretrunu neievērotu. Kā daudzi viņa tautieši, F.Gordons ir gana slīpēts un gudrs, par muļķiem viņš gan uzskata mūs; proti, avīzes lasītāji, viņaprāt, ir gatavi ‘norīt jebkuru krupi”, respektīvi jebkuru murgu uztvert kā patiesību, jo to taču sludina mūsu “draugs” Gordons. Lai gan no juridiskā viedokļa un, saskaņā ar ANO pieņemtās Ženēvas 1949.gada konvencijas 49.punktu, visi šie ļautiņi ir atbilstoši kvalificējami kā civilie un militārie okupanti (un nekādi “nepilsoņi” vai pastāvīgie iedzīvotāji), turklāt mums ir arī tiesības pieprasīt viņu izraidīšanu, respektīvi, veikt Latvijas dekolonizāciju. Kāds cits žīds – B.Stomahins, kurš tiešām ir mūsu draugs, par to nenogurstoši runā un raksta, šie viņa uzskati daļēji bija par iemeslu tam, ka vairāk kā 12 (!) gadus šis cilvēks dabūja pavadīt Krievijā aiz restēm. Vai F.Gordons nav nekā dzirdējis par B.Stomahinu? Gan jau ir, bet neuzskata par vajadzīgu viņu pieminēt, viņa draugi ir citi žīdi, kas diemžēl mūsu tautai ne tuvu nav draudzīgi…
Ar okupantu pārkrustīšanu pastāvīgajos iedzīvotājos Gordoniņa melu straume jau nebūt nebeidzas. Nākamais apgalvojums skan, ka jēdziens “tautība” angļu valodā esot ethnicity, proti, “etniskums”, kamēr ‘nationality” nozīmējot “pilsonību”, “pavalstniecību”. Un atkal jāteic – jo tālāk, jo bezkaunīgāki meli. Nevaru diemžēl lepoties ar perfektām angļu valodas zināšanām, tomēr jau no pamatskolas laikos mācītā atceros, ka es toreiz biju “Citizen USSR”, respektīvi “PSRS pilsonis”, tātad, “pilsonība” ir “citizenship”, savukārt “nationality” nav nekāda pilsonība, bet ir “tautība”, “nacionalitāte”. Jebkurā 1980.-90.gados izdotajā vārdnīcā arī atradīsiet tikai un vienīgi šādu tulkojumu. Vēlāk gan sorosiešu banda, kas sāka savu uzvaras gājienu pār pasauli, centās vienādot jēdzienus “pamatiedzīvotājs” un “valsts pilsonis”, nav brīnums, ka tās ietekmē arī politiskos terminus sāka interpretēt ačgārni, lai atceramies bēdīgi slaveno faktu, ka drīz pēc Latvijas okupācijas vārds “žīds” tika pasludināts par lamu vārdu (šim faktam gan F.Gordons vismaz līdz šim nepiekrita). 1990.gadu sākumā izdotajās pasēs šis fakts arī tika precīzi ievērots – pases aversā bija norādīta gan pilsonība/citizenship, gan tautība/nationality, savukārt, etnisko izcelsmi/ethnicity (kursis, sēlis, latgalis…utt.) saprotamu iemeslu dēļ tajās nenorādīja. Tomēr drīz vien, gatavojoties stāties ES, pases tika izķēmotas, proti jēdziens “tautība” no tām izzuda vispār, savukārt “pilsonība” tika iztulkota kā “nationality”, faktiski pildot ciniskās latviešu tautas slepkavas, rozenkreicerietes Veročkas (VV-F) publiski pausto nostādni, ka katrs, kam ir Latvijas pase kabatā un kas prot latviešu valodu, drīkstot saukt sevi par latvieti. Nav brīnums, ka šo “viedo” atziņu ar sajūsmu uzņem šīs raganas idejiskie mantinieki E.Levits un F.Gordons. Vēlāk gan tautas spiediena ietekmē tautības ierakstu pasē pēc tā īpašnieka vēlmes atļāva atkal iedrukāt, taču tas notika titullapas reversā (kur to tāpat neviens neredz), turklāt bez jebkāda tulkojuma angliski, savukārt, aversā joprojām palika nelietīgais identifikators “Pilsonība/nationality”. Cita starpā, viltusnacionālā Saeimas depīša E.Šnores palīgs L.Inkins vienā no pēdējām pārraidēm internetā “Cīņai sveiks!” izteicās, ka viņa dzīvē tas neko nenozīmējot, ir tāds ieraksts viņam pasē vai nav. Diemžēl atliek tikai piekrist – tāds ieraksts, kurš paslēpts aizmugurē, nav iztulkots un pēc būtības reizēm ir arī pretrunā ar priekšplānā rakstīto (var taču būt, ka “nationality” ir LATVIJAS (kā visiem LR pasu īpašniekiem), bet tautība, piem., “krievs”, ne velti tā netiek tulkota, lai gadījumā, ja kāds ārzemnieks to aizmugures ierakstu tomēr pamanītu, nerastos lieki jautājumi), tiešām neko nenozīmē šīs pases īpašniekam. Ar nožēlu nākas Gordoniņam atzīt, ka krievu valodā gan «национальность» neko vairāk par “nacionalitāti” nenozīmējot, līdz tās izkropļošanai sorosītiem rociņas ir bijušas par īsām (pagaidām). Toties viņš paslavē Levitiņu, kurš ar jēdzienu “Latvijas tauta” domājot ne vien Latvijas pilsoņus, bet arī visus, kas dzīvo Latvijā (okupantus, imigrantus…utt. – A.G.).
Nu, ko te lai saka – kādi putni, tādas viņu dziesmas! Jaungada priekšvakarā es atgādinu tās ar tādu nolūku, lai mēs, Latvju Patrioti, saprastu un atcerētos – šie nelieši valsts pārvaldē un žurnālistikā neuzradās paši no sevis, kāds tos ievēlēja, kāds tos stutē un atbalsta gan fiziski, gan morāli, kāds lasa un slavē Sorosa bandas apmaksātās viltuspatriotiskās lapeles, uzskatot tās par vērtīgākām, nekā vienīgā avīze, kas daudz maz normāli interpretē Latvijā un pasaulē notiekošo – LNF laikrakstu “DDD”. Atceros, kad pirms gadiem 10 tikos ar publicistu M.Ruku, kurš toreiz vēl nebija kļuvis par nožēlojamu cionistu-masonu mafijas pakalpiņu, lai iegādātos viņa sarakstīto grāmatu par VVF, viņš izteicās, ka F.Gordons (Ruka drauģelis toreiz un tagad) mani – A.Gedroicu – briesmīgi neieredzot, jo es esot fašistisks antisemīts. Es viņam atbildēju – pasaki Frankam Gordonam, ka es savukārt viņu neieredzu vēl vismaz 100 reizes spēcīgāk, bet ne jau tāpēc, ka viņš ir žīds (jau toreiz pazinu žīdu Stomahinu un zināju, ka ir arī šīs tautas vidū labi un mums draudzīgi cilvēki), bet tāpēc, ka šis viltusdraugs ir nelietīgs kosmopolīts, mūsu tautas ienaidnieks un slepkava. Lūk, tā būtu jāspēj visiem saprātīgiem latviešiem atbildēt uz šādu sorosiešu demagoģiju – aizver muti, nelieti, redzam tev cauri un netaisāmies uzklausīt un pildīt tavus murgainos ieteikumus! Un gādājiet, protams, lai reiz pie varas Latvijā tiešām nonāktu Īsteni Latvju Patrioti, pat ja tiem nebūtu Latviska izcelsme. Pirmais solis šai virzienā būtu laikraksta “DDD” atbalstīšana, neļaujot tam iet “Pilsoņa/Pavalstnieka”, “Nacionālās Neatkarības” un “Latvieša Latvijā” pēdās! Vismaz vienai Nacionālai avīzei Latvijā ir jābūt !!!
STIPRU GARU, CĪŅAS SPARU JAUNAJĀ, 2020. GADĀ !!! CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
31.12.2019. Aivars Gedroics
31. Dec 2019 @ 20:40
|
|
|