LATGALES APGABALTIESAI
Atbrīvošanas alejā 95, Rēzeknē, LV 4601,
AIVARA GEDROICA (081274-10215),
dzīv. Teātra ielā 34-35, Daugavpilī, LV 5401,
e-pasts: aivars_666@inbox.lv; tel. 28229894,
APELĀCIJAS SŪDZĪBA
Daugavpils tiesa tiesneses R.Paipales personā 2020.gada 21.oktobrī ar spriedumu lietā Nr. 1A12011620 atstāja negrozītu Daugavpils pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka G.Kaminska 2020.gada 5.maija lēmumu Nr. D29-T-178, ar kuru savukārt tika atstāts spēkā Daugavpils pilsētas pašvaldības policijas vecākā inspektora O.Ploņa 2020.gada 9.aprīļa lēmums par man uzlikto naudas sodu 40 EUR apmērā. Uzskatu, ka šis lēmums ir netaisns, prettiesisks, nelikumīgs un pilnībā atceļams.
Sūdzībā, ar kuru es 14.05.2020. vērsos Daugavpils tiesā, es cita starpā biju izteicis lūgumu izskatīt to nevis pašas Daugavpils pilsētas tiesā, bet kādā no tās filiālēm - Krāslavā vai Preiļos, jo tajās strādājošie tiesneši varētu būt mazāk ietekmējami no G.Kaminska un viņa padoto puses. Šis mans lūgums netika apmierināts, un manu lietu nodeva izskatīšanai Daugavpils pilsētas tiesā tiesnesei R.Paipalei. Es jau pašā sākumā jutu nelabvēlīgu attieksmi pret sevi no šīs tiesneses puses, tomēr neuzticību šai personai neizteicu, jo apzinājos, ka viņa pati nevēlēsies atzīt savu neobjektivitāti un neatstādinās sevi, un negribēju tādejādi vēl vairāk noskaņot pret mani šo personu un pasliktināt savu stāvokli lietas izskatīšanas laikā. Šo manu viedokli pamato šādi fakti.
Tiesnese R.Paipale atteicās apmierināt manu lūgumu un uzaicināt uz tiesas sēdi zemes gabala, uz kura uzbūvēta māja Teātra ielā 34, Daugavpilī, un tai piegulošās teritorijas, īpašniekus Tatjanu Verovsku un Konstantīnu Vasiļevski. Civillikuma 1036.pants skan šādi: Īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesību par lietu, ciktāl šī tiesība nav pakļauta sevišķi noteiktiem aprobežojumiem. Manā rīcībā nav faktu, kas liecinātu, ka augstāk minētajiem cilvēkiem būtu uzlikti kādi aprobežojumi rīkoties ar savu īpašumu. Tāpat manā rīcībā nav dokumentu, kas apliecinātu faktu, ka augstāk minētās personas būtu pilnvarojušas kādu iestādi, tai skaitā, arī Daugavpils pašvaldības policiju, kontrolēt, kā tiek izmantots viņu īpašums un sodīt tos, kas šo īpašumu izmanto pretlikumīgi vai pretēji tā īpašnieku interesēm. Līdz ar to būtu loģiski uzaicināt šīs personas uz tiesu un uzzināt viņu viedokli par to, kur, viņuprāt, drīkst turēt automašīnas uz viņu īpašuma, un vai, viņuprāt, pašvaldības policijai būtu jāsoda tie cilvēki, kas liek savas automašīnas “nepareizā” vietā uz viņiem piederošā zemes gabala. Šis mans lūgums tika noraidīts 06.08.2020., uzsākot manas administratīvās lietas izskatīšanu, aizbildinoties ar to, ka šie cilvēki nav bijuši klāt mana t.s. “administratīvā pārkāpuma” izdarīšanas brīdī, lai gan, manuprāt, tam nav nekādas nozīmes, jo runa šinī gadījumā nav par manu konkrēto rīcību, bet abām šīm personām piederošās zemes gabala izmantošanas veidu PRINCIPĀ, proti, lai tās izsaka savu viedokli, kur drīkst un kur nedrīkst likt mašīnu uz tām piederošās zemes JEBKURŠ cilvēks. Šāda tiesneses R.Paipales rīcība uzskatāmi parāda, ka viņa nevēlējās objektīvi izpētīt lietas apstākļus un arī nerespektē cilvēku tiesības uz privātīpašumu un brīvi ar to rīkoties. Viņa arī izlikās nesaprotam, ka es pats nevaru noskaidrot zemes īpašnieku adreses (neviens man tās nedos) un uzņemt ar viņiem kontaktus. Lai uzzinātu zemes īpašnieku viedokli, būtu obligāti nepieciešama tiesas iesaiste, kas šinī gadījumā tiesneses R.Paipales noraidošās attieksmes dēļ izpalika.
2020.gada 6.augusta tiesas sēdē es lūdzu uzaicināt uz tiesas sēdi kā liecinieku arī nu jau bijušo Daugavpils pilsētas mēru Andreju Elksniņu. Tam par iemeslu ir fakts, ka par notikušo soda uzlikšanas gadījumu es vērsos pie viņa (gan elektroniski, gan 20.05.2020., kad A.Elksniņš vēl bija mērs, reģistrējot iesniegumu Domes sekretariātā) kā amatpersonas, kuras pārraudzībā atrodas Daugavpils pašvaldības policija, un lūdzu izvērtēt viņa padoto rīcību, bet atbildi pēc būtības nesaņēmu, tikai to, ka iesniegums pārsūtīts pašai pašvaldības policijai, lai gan es gribēju uzzināt nevis tās darbinieku, bet konkrēti tieši Andreja Elksniņa viedokli. Uzskatīju, ka vienīgā iespēja, kā man ar to iepazīties, ir uzaicināt A.Elksniņu uz tiesu kā liecinieku, bet man šāda iespēja tiesneses R.Paipales noraidošās attieksmes dēļ tika liegta. Kā atteikuma motīvs tika atkal minēts fakts, ka A.Elksniņš nav bijis klāt mana “administratīvā pārkāpuma” izdarīšanas brīdī, lai gan tam, manuprāt, šinī gadījumā nav būtiskas nozīmes, jo gribēju zināt šī kunga viedokli par automašīnu likšanu mājas Teātra ielā 34 pagalmā PRINCIPĀ, nereducējot to konkrēti uz manu gadījumu.
Analogu iemeslu dēļ vēlējos uzaicināt uz tiesu kā liecinieku Daugavpils pašvaldības policijas priekšnieku G.Kaminski, lai noskaidrotu viņa attieksmi pret to faktu, ka vairākus gadu desmitus cilvēki ir likuši savas automašīnas uz noasfaltētajiem laukumiem pretī mājas Teātra ielā 34 pirmajai un trešajai ieejai, un nekad neviens pašvaldības policists pret to nav iebildis, tieši otrādi – paši pat ir ieteikuši tieši tur novietot spēkratus uz neilgu laiku, kamēr cilvēki kārto savas darīšanas mājas iekšienē. Taču 2020.gada sākumā policisti pēkšņi sāka cilvēkiem likt, manuprāt, nepamatotus sodus par šo asfalta laukumiņu izmantošanu īslaicīgai mašīnu stāvēšanai. Man šāda iespēja – nopratināt G.Kamisnka kungu un noskaidrot šādu viņa padoto attieksmes maiņu – tika liegta, aizbildinoties, ka es neesot norādījis, kādus tieši faktus vēlos pierādīt ar šī liecinieka liecībām, lai gan es mutiski pamatoju viņa izsaukšanas nepieciešamību ar tiem pašiem argumentiem, kas norādīti augstāk. Šāda tiesneses R.Paipales rīcība atkal uzskatāmi parāda, ka viņa nevēlējās objektīvi izpētīt lietas apstākļus un būtībā piesedza Daugavpils pašvaldības policistu pretlikumīgo rīcību.
Es vēlējos uzaicināt uz tiesas sēdi kā liecinieku arī Daugavpils Komunālā dienesta pārstāvi, lai tas izskaidro, kādam nolūkam, viņaprāt, izmantojami asfaltētie laukumi pretī mājas Teātra ielā 34 pirmajai un trešajai ieejai, kā arī SIA
“DDZKSU” pārstāvi, jo šīs iestādes automašīnas ļoti bieži stāv tieši uz tiem laukumiņiem, par automašīnu novietošanu uz kuriem 2020.gada sākumā pašvaldības policisti sāka sodīt privātpersonas. Tiesnese R.Paipale atbildēja, ka es pats varot sazināties ar šīm iestādēm un noskaidrot viņu viedokli minētajos jautājumos, tāpēc uz tiesas sēdi kā lieciniekus to pārstāvjus nesauks. Es izmantoju viņas ieteikumu un vērsos ar iesniegumu šajās iestādēs, bet Domes komunālais dienests man vispār neatbildēja, savukārt, SIA “DDzKSU” pārstāvji izvairījās no konkrētas atbildes par to, vai uz minētajiem laukumiem drīkst novietot mašīnas, bet vienkārši uzrakstīja, lai es saucot policiju, ja man pret viņu iestādes darbiniekiem esot kādas pretenzijas. Tādejādi es nedabūju iepazīties ar šo iestāžu viedokli konkrētajā jautājumā un nenoskaidroju, vai tas atšķiras no arī Daugavpils Domes pakļautībā esošās Pašvaldības policijas viedokļa.
Minēto iemeslu dēļ es nākamajā tiesas sēdē 21.10.2020. lūdzu augstāk norādīto iestāžu pārstāvjus uzaicināt uz tiesu kā lieciniekus, bet saņēmu atteikumu. Tāpat tiesnese R.Paipale atteicās pievienot lietas materiāliem manu saraksti ar minētajām organizācijām, aizbildinoties, ka tā it kā neattiecoties uz izskatāmo lietu. Šāda tiesneses R.Paipales rīcība kārtējo reizi uzskatāmi parāda, ka viņa nevēlējās objektīvi izpētīt lietas apstākļus.
Tiesnese R.Paipale apsolīja, ka pacentīsies noskaidrot personu, kas 2020.gada 9.aprīlī zvanīja Daugavpils pašvaldības policijai par manā lietošanā esošo it kā nepareizi novietoto automašīnu VW PASSAT, v.n. HN 6602 (šī persona stādījās priekšā kā Gorbunova), un uzaicinās viņu uz tiesu kā liecinieci. Realitātē minētā tiesnese neko nedarīja, lai šo personu noskaidrotu, jo acīmredzot viņai šīs personas uzaicināšana nebija izdevīga. Kad es pats tiesai iesniedzu pretējās mājas Vienības ielā 25 iedzīvotāju sarakstu, kurā kā 19.dzīvokļa īpašniece tika minēta kāda Rita Gorbunova, un lūdzu uzaicināt šo personu uz tiesu, saņēmu atteikumu, jo tiesnese neesot pārliecināta par manis uzrādītā dokumenta īstumu un to, ka minētā R.Gorbunova tiešām ir tā persona, kas 9.04.2020. zvanīja pašvaldības policijai, lai gan tieši ar tādu mērķi es biju lūdzis šo kundzi uzaicināt, lai noskaidrotu šo un arī citus mani interesējošos jautājumus. Tiesnese atteicās pievienot lietas materiāliem augstāk norādīto iedzīvotāju sarakstu, acīmredzot, lai slēptu to, ka es faktiski biju pildījis pienākumus, kas bija jāveic viņai pašai, bet viņa nevēlējās to darīt. Faktiski tiesnese R.Paipale sabotēja viņas pašas 2020.gada 6.augusta sēdē pieņemto lēmumu. Šāda tiesneses R.Paipales rīcība sevišķi uzskatāmi parāda, ka viņa nevēlējās objektīvi izpētīt lietas apstākļus.
MOTĪVU DAĻA
R.Paipales parakstītajā spriedumā apgalvots, ka ar 2020.gada 9.aprīļa administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu Nr.440576327, ko sastādījis Daugavpils pilsētas pašvaldības policijas vecākais inspektors O.Plonis, esot pierādīts, ka 2020.gada 9.aprīlī plkst. 14.51. transportlīdzeklis VW ar v.n. HN 6602 esot traucējis gājēju pārvietošanos, tādēļ neesot tikušas ievērotas CSN 122.2. punktā noteiktās prasības. Nav saprotams, kādi argumenti ir bijuši par pamatu šādam apgalvojumam. Par vērā ņemamu argumentu nevar būt fakts, ka Daugavpils pašvaldības policijā tika saņemts izsaukums no, visticamāk, Vienības ielā 25-19 dzīvojošās Ritas Gorbunovas. Kā jau tiesas procesa laikā atzīmēja tiesnese R.Paipale, R.Gorbunovas viedoklis ir ļoti subjektīvs, viņai, visticamāk, nav juridiskas izglītības, un viņa diez vai spēj izvērtēt administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību. Uz šo faktu pamatojoties, tika pieņemts atteikums uzaicināt nopratināt R.Gorbunovu kā liecinieci. Tai pašā laikā R.Paipale, acīmredzot, minētās personas sūdzību pašu par sevi uzskata par pilnīgi pietiekamu argumentu, lai apgalvotu, ka ar to esot pierādīts, ka manis novietotā automašīna esot traucējusi gājējiem.
Daugavpils pilsētas pašvaldības policijas vecākais inspektors Oskars Plonis savās liecībās apgalvo, ka manis novietotais transportlīdzeklis traucējot gājēju pārvietošanos pa celiņu, jo šai darbībai asfaltētā celiņa daļā palikuši brīvi tikai aptuveni 50 cm. Šim apgalvojumam nav nekāda juridiska pamata. Cik noprotams, nekāda mērlente šī attāluma mērīšanai nav tikusi izmantota, O.Plonis attālumu vērtējis pēc acumēra, protams, darot to ar tādu mērķi, lai liktos, ka attālums ir niecīgs, un līdz ar to ir pamats sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu. Esmu pārliecināts, ka O.Plonis arī pats nemēģināja iziet starp manis novietotu automašīnu un soliņu, lai konstatētu, ka tas tiešām nav iespējams. Uzskatu, ka fakts, ka gājēji it kā neesot varējuši paiet garām manis novietotajai automašīnai ir tukšs, deklaratīvs, absolūti nepierādīts no juridiskā viedokļa.
Tiesas spriedumā rakstīts: “…argumentus, ka gājēji varēja netraucēti paiet garām mašīnai, tiesa uzskata par nepamatotiem un nepierādītiem”. Šis apgalvojums pats par sevi ir juridiski analfabētisks, jo pastāv nevainības prezumpcija, kas neliek man pierādīt savu nevainību, proti, ka mana mašīna netraucē paiet tai garām gājējiem, bet – tieši pretēji – tiem, kas izvirza pret mani pretenzijas, ir pienākums pierādīt to, ka mana automašīna kādam traucē, un līdz ar to, ir pamats saukt mani pie administratīvās atbildības. Šinī nolūkā O.Plonis būtu varējis, piemēram, atsaukt uz notikuma vietu policijas izsaucēju R.Gorbunovu un likt viņai paiet garām manai mašīnai, filmējot šo procesu ar videokameru, lai uzskatāmi parādītu, ka tas nav iespējams. Turklāt, noklausoties R.Gorbunovas zvana saturu, secinu, ka viņa maldīgi uzskata, ka uz šī asfaltētā celiņa ne tikai nedrīkst novietot automašīnas stāvēšanai, bet tam nedrīkstot pat izbraukt cauri, jo šāda rīcība minēto celiņu bojājot. Kāds pamats ir šādam viņas apgalvojumam, nav skaidrs. To var izskaidrot varbūt vienīgi ar šai sievietei piemītošo lieluma māniju un vēlmi mācīt visus sev apkārt esošos cilvēkus, likt viņiem dancot pēc savas stabules. Interneta meklētājā google.lv var konstatēt, ka Rita Gorbunova ir strādājusi kā NVA koordinējošā eksperte (https://visasalgas.com/valsts-iestades/nodarbinatibas-valsts-agentura/atalgojums/7859-rita-gorbunova), Daugavpils Centra vidusskolas sākumskolas skolotāja (http://www.dcv.lv/pirmkl/8-news/664-101215-3), kandidējusi 2009.gada pašvaldību vēlēšanās no LSDSP saraksta (https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.PASV2009.kand_raj?nr=0500), bet drīz pēc tam tikusi ievēlēta par Daugavpils pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju (http://www.d-fakti.lv/lv/news/article/6054/). Šie fakti dod pamatu izteikt pieņēmumu, ka šai sievietei ir pazīšanās daudzās pašvaldības struktūrās, tai skaitā, Daugavpils pašvaldības policijā, kā arī ietekme uz Daugavpils tiesas tiesnešiem, iespējams, arī uz R.Paipali.
No loģikas viedokļa ir grūti izskaidrot tiesas sēdē izskanējušos O.Ploņa ieteikumus man mēģināt “atrast kopīgu valodu ar savu kaimiņieni”, tai pašā laikā kritiski neizvērtējot viņas izvirzīto pretenziju loģisko un juridisko pamatojumu. Iespējams, ar laiku šī nekaunīgā dāmīte var sadomāt man aizliegt novietot automašīnu arī speciāli šim nolūkam izbūvētajā stāvvietā Kandavas ielā pretī DU sporta kompleksam, vai tad arī šādā gadījumā man būtu jāsāk ar viņu diskutēt un meklēt kaut kādus kompromisus? Kā sevišķs cinisma un nihilisma kalngals ir jāvērtē O.Ploņa izteiktais un R.Paipales atbalstītais pieņēmums, ka mana automašīna varbūt varētu traucēt kādam hipotētiskam invalīdam, kas gribētu tai pabraukt garām ratiņkrēslā, tai pašā laikā ignorējot faktu, ka man regulāri jāizsēdina un jāpalīdz iekāpt (arī 9.04.2020. tas tā bija) maniem vecākiem – reāliem 2.grupas invalīdiem, kuru ciešanas un intereses acīmredzot O.Plonim un R.Paipalei ir spļāviena vērtas.
PROTOKOLA VILTOŠANA
2020.gada 12.oktobrī notikušās tiesas sēdes protokola 4.lpp. ir citēts it kā mans izteikums: “Es biju dabūjis pagalma plānu, un plānā bija redzams, ka vieta [acīmredzot tā vieta, kur stāvēja mana automašīna] paredzēta speciāli gājējiem”. Šādi es nekad neesmu teicis, tieši pretēji – es apgalvoju, ka plānā, ko es ieguvu no SIA DDzKSU, tieši NAV atzīmēts, ka šī vieta būtu paredzēta speciāli gājējiem. Par šī fakta patiesīgumu var pārliecināties, noklausoties tiesas sēdes audioierakstu. Ka notikušais nav vienkārša drukas kļūda, pierāda tiesas sekretāres L.Vingres rīcība, kura nereaģēja uz manu e-pastu, kurā es izteicu pretenzijas pret nepareizi noformēto tiesas sēdes protokolu. Acīmredzot tādejādi tika veidoti viltus pierādījumi, lai ar to palīdzību varētu noraidīt manas pamatotās pretenzijas pret netaisni uzlikto sodu un pieņemt man nelabvēlīgu tiesas spriedumu. Par šādu tiesneses R.Paipales un sekretāres L.Vingres rīcību es vērsīšos ar sūdzību Ģenerālprokuratūrā un lūgšu to izvērtēt saistībā ar LKL 289.pantu.
Visi iepriekš uzskaitītie fakti kopumā liecina, ka R.Paipales rīcība, izskatot manu administratīvo lietu, ir bijusi vismaz neobjektīva un pavirša, lai neteiktu vairāk, ka tā ir apzināti politiski angažēta un pretlikumīga, vēloties izpatikt O.Plonim un R.Gorbunovai, bet toties kaitēt man. Kā es pārliecinājos tiesas procesa laikā, tiesnese R.Paipale valsts valodā runā diezgan slikti, ar jūtamu krievisku akcentu. Ļoti iespējams, ka viņa zina, ka esmu nelokāms latviešu tiesību aizstāvis, cīnītājs par Latvijas dekolonizāciju; savukārt, šis fakts viņā izsauc pret mani nepatiku, kas vismaz daļēji varēja būt par iemeslu šim viņas pieņemtajam neloģiskajam un pretlikumīgajam tiesas spriedumam.
Pamatojoties uz visu iepriekš minēto, LŪDZU Latgales apgabaltiesu:
1. Pilnībā atcelt R.Paipales pasludināto 2020.gada 21.oktobra spriedumu.
2. Atcelt man uzlikto administratīvo sodu administratīvā pārkāpuma neesamības dēļ.
3. Uzlikt par pienākumu Daugavpils pašvaldības policijai man rakstveidā atvainoties.
4. Pieņemt blakus lēmumu par R.Paipales un L.Vingres rīcību un lūgt izmeklējošās iestādes to izvērtēt saistībā ar LKL 289. un 291.pantu.
Lūdzu tiesas sēdi veikt MUTISKI, lai es varētu uz to uzaicināt lieciniekus, kas netika nopratināti iepriekšējās instances sēdē, kā arī savus draugus un domubiedrus, kuri varētu vērot tiesas sēdes norisi un izvērtēt tās objektivitāti.
28.10.2020. Aivars Gedroics |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
