KĀPĒC ES ŠOGAD NEPIEDALĪŠOS 16.MARTA GĀJIENĀ ???
Jau teju 20 gadu garumā es sekoju ažiotāžai, kas ir sacelta ap Leģionāru dienu – 16.martu. Lai gan visu sava mūža laiku, kopš apzinos sevi kā Latvieti un Patriotu, vienmēr esmu atbalstījis gan leģionārus kā tādus, gan arī jau pēckara gados izvēlētās viņu cīņas dienas atzīmēšanu, tomēr vēlme piedalīties šīs dienas pasākumos man ir bijusi visai atšķirīga. Kad tajos piedalījās mūsu nelietīgie varturi, ieskaitot prezīti Rumpīti, man nākt uz šāda veida pasākumu nebija ne mazākās vēlēšanās (protams, kā traucēklis bieži vien bija arī mācības un darbs), jo tādejādi es netiešā veidā būtu izteicis atbalstu varturu īstenotajai politikai – genocīdam pret mūsu tautu. Atzīšos, nereti klusībā domāju pie sevis, ka leģionāriem gan vajadzētu vienreiz saņemties un šos divkosīgos neliešus pasūtīt d… , lai netēlo no sevis mūsu labdarus un Patriotus, kādi viņi patiesībā nav.
Situācija krasi mainījās līdz ar gadsimtu miju, kad mūsu varturi sākotnēji paši atteicās piedalīties 16.marta pasākumos, bet vēlāk arī uzstājīgi pierunāja karavīru biedrības šāda veida gājienus turpmāk nerīkot (lai atceramies “patriotu” J.Dalbiņu, kurš sākumā tika noņemts no amata par piedalīšanos 16.marta gājienā, bet vēlāk pats izteica aicinājumu to vairs nerīkot). Tad nu manī radās vēlme uzaicināt leģionārus ne tikai aktīvi piedalīties gājienā, bet arī sarīkot to tādu pašu, kādus rīko pretējā puse 9.maijā – ar kara laiku formām, ordeņiem, pūtēju orķestri un dziesmām. Šāds mans aicinājums tika publicēts laikrakstā “Latvietis Latvijā” īsi pirms 2000.gada 16.marta. Liels bija mans izbrīns, kad tā redaktors L.Inkins man vēlāk stāstīja, ka viņu par šā raksta publicēšanu esot zākājuši leģionāru organizāciju vadoņi, saukuši par ekstrēmistu un provokatoru. Vēl pēc neilga laika līdzīgu viedokli par sevi izdzirdēju no toreizējā Latvijas Radio žurnālista Ata Skalberga, ko līdz šīm biju uzskatījis ja ne par kvēlu Patriotu, tad vismaz gana sakarīgu latvieti. Šī reakcija mani ļoti apbēdināja, tomēr es nekavējos ar atbildes vēstuli A.Skalbergam, kurā stingri paliku pie sava viedokļa un izteicu nosodījumu viņa un viņa drauģeļu konformismam un gļēvumam (skat. http://klab.lv/~aivars_666/14568.html).
Vēl pēc gada es uzrakstīju nicīgu feļetonu, kurā izteicu aicinājumu togad (2001.gadā) soļot klusi kā bērēs, slēpjot sejas no apkārtējiem, un pēc ziedu nolikšanas nekavējoties izklīst, lai neviens gājiena rīkotājiem nevarētu pārmest ekstrēmismu un fašisma propagandu. Izrādās, ka LNKB vadība manus ieteikumus izpildīja pat pārcentīgi, jo atteicās no gājiena rīkošanas vispār, aizbildinoties ar to, ka Brīvības piemineklis tiek remontēts, tāpēc būšot bezjēdzīgi uz turieni soļot.
Savukārt 2002.gadā beidzot piepildījies mūsu nelietīgo varturu sapnis – LNKB vadība atteicās rīkot 16.marta gājienu, lai “ārzemēs mūs nepārprastu” un “netiktu traucēta mūsu iestāšanās ES un NATO”. Tomēr atradās drosmīgi cilvēki no biedrības “Latvietis”, kas pieteica šajā dienā gājienu, kas gan netika oficiāli atļauts, bet faktiski notika, lai arī ne bez starpgadījumiem – tika aizturēts Aivars Garda, un to pašu mēģināja izdarīt ar viņa vietniecēm L.Muzikanti un L.Apini. “Aizkadrā” notika arī kasīšanās pie vīriem Aizsargu formastērpos. Es pats uzskatīju par goda lietu piedalīties šajā 2002.g.16.marta gājienā ne tikai tāpēc, ka esmu biedrības “Latvietis” dalībnieks, bet arī Latvietis un Patriots. Tā nu pirmo reizi mūžā ierados uz 16.marta pasākumu norisi Rīgā un kopumā biju ar redzēto apmierināts. Cilvēku nebija īpaši daudz, bet tie, kas ieradās, tiešām apliecināja, ka nenāk politiski izrādīties, bet, lai godinātu kritušo Varoņu piemiņu un demonstrētu savu drosmi, nelokāmību un patriotismu. Tā tas bija vairākus gadus pēc kārtas, līdzīgi notika arī 2003., 2004., 2005.gadā – leģionāru organizāciju vadība no gājieniem norobežojās, oficiāli tie tika aizliegti, bet faktiski notika, Īstie Patrioti uz tiem nāca un piedalījās, es pats arī atradu iespēju šajā dienā atbraukt uz Rīgu. 2006.gads bija pirmais, kad īpaši centīgais d..sā līdējs Krievijai, toreizējais premjers A.Kalvītis kopā ar prezidenti Veročku nolēma uzcelt ap Brīvības pieminekli žogu un gājienu nobremzēt jau pie Okupācijas muzeja. Diemžēl darba darīšanu dēļ togad nevarēju ierasties Rīgā, bet vēlāk uzzināju par daudzu Patriotu (ieskaitot atkal A.Gardu un viņa vietnieces) nepamatotu aizturēšanu un administratīvo protokolu sastādīšanu pret viņiem, kurus vēlāk tiesa gandrīz visus anulēja. Protams, LNKB vadība kārtējo reizi no gājiena rīkotājiem norobežojās un faktiski atbalstīja varturu pret viņiem īstenotās represijas. Šinī sakarā uzrakstīju šai biedrībai atklātu vēstuli, ko publicēja avīze “DDD” un kas joprojām atrodama internetā manā blogā http://klab.lv/users/aivars_666/1654.html, tāpat lasāma mana atbilde kādam pārgudram tipam I.Sniķerim, kurš mēģināja pierādīt, ka taisnība ir manis kritizētajiem gļēvuļiem, nevis man http://klab.lv/users/aivars_666/2237.html/
Nākamajā, 2007.gadā, varturi laikam bija sapratuši, ka ir “pāršāvuši pār strīpu”. Žogu ap Brīvības pieminekli nelika, to aizstājot ar sētiņu, puķu nešanu un likšanu pie Brīvības pieminekļa netraucēja. Pasākumi noritēja samērā klusi un mierīgi, par spīti varturu regulāri pirms 16.marta saceltajai ažiotāžai, nereti draudot pat ar nez no kāda pirksta izsūktām ziņām par it kā pie pieminekļa esošu spridzekli un tamlīdzīgiem murgiem. Es gandrīz katru gadu šajos pasākumos piedalījos un regulāri atspoguļoju savas pārdomas par tiem manā blogā: http://klab.lv/users/aivars_666/13383.html, http://klab.lv/users/aivars_666/32108.html, http://klab.lv/users/aivars_666/45298.html, http://klab.lv/users/aivars_666/73604.html, http://klab.lv/users/aivars_666/81144.html.
Kā jau to varēja gaidīt, ļoti rezervēta attieksme pret 16.marta pasākumiem bija pseidonacionālā darboņa R.Dzintara kompānijai. Parasti viņi vai nu klusēja vai aicināja gājienā nepiedalīties, aizstājot to ar karogu aleju vai pat… asiņu nodošanu donorpunktos. Ar laiku šie tomēr saprata, ka izvairīšanās no aktīvas piedalīšanās Leģiona dienas gājienā, kuru ar katru gadu atbalstīja arvien lielāks cilvēku skaits, bojā šo patriotisko tēlu, tāpēc kopš 2009.gada 16.marta gājienu piesaka Daugavas Vanagu Limbažu nodaļa, kas faktiski ir tā pati “NA” jeb VL-TB/LNNK filiāle. Cilvēku skaits viņu rīkotajos pasākumos pieauga, lai gan kopējais iespaids bija nožēlojams – “Vilku” dziedātās dziesmas jau 50 m attālumā vairs nebija dzirdamas, kara laika formas un ordeņus joprojām neviens nevilka…utt., par ko es rakstīju savā blogā augstāk norādītajās saitēs. Viņu pašu gļēvā rīcība vēl būtu pusbēda, taču viņi nu jutās kā šā pasākuma saimnieki un nežēlīgi vērsās pret tiem, kas, viņuprāt, ar savām “provokācijām” traucēja sekmīgu gājiena norisi. Lai atceramies, kā savulaik I.Parādnieks deva pavēli policistiem “savākt” nepaklausīgo nu jau nelaiķi U.Freimani (http://188.68.49.144/?p=1193). 2016.gadā pirmoreiz arī uz savas ādas izbaudīju vislatvjatku teroru, ko smalki aprakstīju šeit: http://klab.lv/users/aivars_666/101928.html.
Ļoti līdzīgi notikumi risinājās arī pagājušajā, 2017.gadā. Jau, izejot no Jāņa baznīcas, man uzklupa bēdīgi slavenā I.Bertāne (sīkāk par kuru rakstīts pēdējā hipersaitē), kura piedraudēja, lai es nedomājot siet sev ap roku nekādus ugunskrustus, citādi būšot spiesta likt mani aizvākt. Es viņu “pasūtīju vienu māju tālāk” un pateicu, ka netaisos šai dāmītei pakļauties, kurai nav ne morāļu, ne juridisku tiesību mani komandēt. Apsēju sekmīgi apliku un devos gājienā, bet pusceļā pie manis pieskrēja klāt tas pats Rihards Kols, kurš kasījās pie manis jau 2016.gadā un atkal sāka ultimatīvā tonī prasīt novākt apsēju ar oficiāli reģistrēto biedrības “Latvietis” simboliku. Es vilcinājos to darīt, tad viņš pasauca dažus rīkļurāvējus no privātās apsardzes firmas, kas bija uzņēmusies gājienā “nodrošināt kārtību” (pie policijas nevērsās, jo es jau nekādu likumu pārkāpis nebiju), kuri man uzbļāva – ņem nost apsēju vai mēs tevi aizvedīsim prom. Cita starpā tobrīd blakus atradās biedrības “Latvietis” priekšsēža vietnieks L.Inkins, kurš pat vārdos nemēģināja mani aizstāvēt. Man nekas cits neatlika kā pakļauties, jo biju norunājis vairākas svarīgas tikšanās Rīgā, kuras mana potenciālā aizturēšana varētu izjaukt. Ņemot nost apsēju, uzdrošinājos pajautāt, kāpēc tāda pati prasība netiek izvirzīta I.Šiškinam un dažiem viņa draugiem – pērkonkrustiešiem, kuri bija apkārušies pat ar vairākām svastikas zīmēm, apsargs atrūca, ka gājiena organizētāji pret viņiem pretenzijas neizvirzot, bet R.Kols ciniski atsmēja: “Viņi no mums ir saņēmuši atļauju, bet tu nē!”. Jā, tā gan ir – ne I.Šiškins, ne L.Inkins, ne A.Garda tik sistemātiski un regulāri bez žēlastības neatmasko nelietīgo viltusnacionāļu – vislatvjatku – prettautisko būtību, tāpēc nebrīnos, ka viņi mani dikti neieredz (tāpat kā, starp citu, es viņus arī) un izmanto katru iespēju vērsties pret mani, savukārt toleranti izturoties pret augstāk minētajām trim personām. Beigās R.Kols man nokliedza pakaļ, lai es nedomājot sveicināt pieminekli ar izstieptu roku, jo tādā gadījumā nākamgad viņš vispār neļaušot man gājienam nemaz tuvoties. Es šim nelietīgajam sūdabrālim, protams, nepaklausīju, un izstiepu labo roku, kā parasti to mēdzu darīt. Nekādas sankcijas pret mani par to nesekoja, drīz pēc tam es pametu gājiena norises vietu.
Kā patīkams pretstats pagājšgad bija 1.jūlija gājiens, kurā cilvēku gan bija reizes 50 mazāk, toties nebija jāraugās uz vislatveļu pretīgajiem neliešu un nodevēju purniem, neviens “nesējās klāt” ne man, ne kādam citam gājiena dalībniekam, policistiem nebija nekādu pretenziju pret lielu karogu ar svastiku, ko nesām visu gājiena maršrutu līdz pat Brīvības piemineklim.
Jau pagājšgad biju nolēmis 16.marta pasākumos nepiedalīties, ja tos atkal organizēs vislatveļu banda. Atbraucu uz Rīgu, jo tiku maldināts no I.Šiškina, ka viņam un kompānijai būšot atsevišķs gājiens, kuram es plānoju pievienoties. Izrādījās, ka viņi ir pārdomājuši un soļos kopā ar visiem. Man nācās ieņemt tādu pašu pozīciju. Kas tālāk notika, esmu jau aprakstījis. Kā noskaidroju, tad šogad nekāds atsevišķs gājiens arī nav pieteikts, “parādi joprojām komandēs” vislatveļu deģenerāti. Šinī sakarā esmu spiests sniegt paziņojumu, ka politisku iemeslu dēļ 16.marta gājienā nepiedalīšos. Nevēlos karot ar viltusnacionāliem savas tautas ienaidniekiem, tajā pat laikā ar savu dalību viņu organizētajā pasākumā netieši tos atbalstot. Citiem Latviešu Patriotiem iesaku vai nu sekot manam piemēram vai (vēl ir laiks, var paspēt) pieteikt savu, atsevišķu gājienu, kurā nepiedalītos gļēvie nelieši un demagogi – vislatvjatkas-tebeuškas. Pēdējos mans lēmums noteikti iepriecinās; tie, kurus tas apbēdinās, zinās, kā viņiem rīkoties!
LABĀK LAI MUMS IR 100 ATKLĀTI IENAIDNIEKI, NEKĀ VIENS VILTUSDRAUGS !!!
NĀCIJA PĀRI VISAM !!! CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
17.02.2018. Aivars Gedroics |
|
|