| CĪŅA AR RADIO PIDARIEM | 22:27 |
|---|
CĪŅA PRET SOROSIEŠU MAFIJU LATVIJAS RADIO
TAUTIEŠI UN TAUTIETES !!!
Nu jau teju 15 gadu garumā ilgst mana cīņa ar Latvijas Radio par manām elementārajām cilvēka tiesībām izteikt savas domas pārraidē «Brīvais mikrofons", kas drīzāk gan par Nebrīvo patiesībā būtu dēvējams. Pirmoreiz man tajā oficiāli tika «aizbāzta mute" vēl tad, kad to vadīja vienīgais kompetentais, neaizstājamais žurnālists, visiem zināmais kosmopolīts un pederasts Kārlis Streips. Šis tips mani, tāpat kā citus nacionālpatriotus, sākotnēji regulāri pārtrauca un kaunināja par «nepareizu" viedokļu paušanu, līdz pēdīgi paziņoja, ka vispār man nolēmis aizliegt runāt, kā pamatojumu minot to, ka es esot viņu kā personību ļoti neglīti nokritizējis apgāda „Vieda" izdotajā grāmatā «Homoseksuālisms - cilvēces negods un posts". Streipa pozīciju pilnībā atbalstīja toreizējais Radio šefs Dzintris Kolāts, kurš plašāk zināms kā hronisks alkoholiķis un tips, kas lunkani prot piesmērēties jebkurai ideoloģijai un valsts iekārtai. Man nekas cits neatlika kā vērsties tiesā ar civilprasību pret Latvijas Radio, prasot šo nejēdzību izbeigt. Sākumā tiesa šo prasību nevēlējās nemaz pieņemt izskatīšanai, kā tas parasti notiek ar kutelīgām, politiska rakstura lietām, tomēr pēc augstākas tiesu instances lēmuma tai nācās civillietu ierosināt. Kamēr norisinājās šīs juridiskās peripetijas, Radio personālsastāvā notika izmaiņas, uz laiku tika patriekts K.Streips ar savu palīdzi L.Bērziņu, drīz vien savu amatu zaudēja arī Dz.Kolāts. Domāju, ka pie tā, lai notiktu augstāk minētais, savu roku pieliku ne tikai es, bet arī mani draugi un palīgi no Nacionālās Frontes, tai skaitā abas Līgas, kuras pidaru savukārt iesūdzēja tiesā par to, ka viņš tās publiski nodēvēja par «kazām". Kaut arī gala rezultātā t.s. «Gardas meitenes" prāvu zaudēja, tomēr saceltā ažiotāža Radio tēlu nespodrināja un par labu Streipa un Kolāta prestižam noteikti nenāca. Pēc tam, kad «Brīvā mikrofona" vadīšanu pārņēma citi cilvēki, situācija ar zvanu pieņemšanu uz laiku it kā uzlabojās, tāpēc es savu prasību tiesai atsaucu, jo negribēju bez vajadzības apgrūtināt mūsu valstī jau tā pārmērīgi noslogoto tiesu sistēmu, kā arī, ko tur slēpt, nevēlējos riskēt ar nepieciešamību prāvas zaudējuma gadījumā apmaksāt tiesas izdevumus un uzvarētāja advokāta pakalpojumus, kā tas gala rezultātā notika ar L.Krieviņu un L.Muzikanti. Diemžēl pēc šīs manas rīcības drīz vien cenzūra atkal atsākās, gan ar periodiskiem «atslābuma" periodiem, kad man runāt te ļāva, te atkal liedza - tā tas bija arī ar vairākām citām režīmam nevēlamām personām. (Savulaik par šo manu darbības periodu esmu jau rakstījis šeit: http://klab.lv/~aivars_666/28769.html) Tā tas turpinājās vēl vairākus gadus - es periodiski sūdzējos par diskrimināciju Radio ģenerāldirektoram, arī NRTVP, pēc tam kādu laiku man ļāva runāt, tad atkal no jauna aizliedza...
No šīsdienas viedokļa vērtējot, domāju, ka manis kaut vai periodiska atkal laišana ēterā bija saistīta ne tikai ar to, ka nomainījās radio programmu vadītāji, bet arī ar to, ka Latvija bija sekmīgi iestājusies ES, tādejādi atsakoties no savas neatkarības. Pirms referenduma par šo jautājumu es aktīvi zvanīju un tautu aģitēju balsot 'PRET' dalību ES, tāpēc man vajadzēja aizbāzt muti vismaz uz kādu laiku, un Streips izrādījās piemērota persona šim nolūkam... Kad mūsu varturu zemiskie nodomi bija jau īstenoti, varēja atkal vismaz daļēji atvērt slūžas...
Nu jau gadus desmit „Brīvo mikrofonu" lielākoties vada Aldis Tomsons un Ingrīda Ābola, kas savulaik veidoja pārraidi «Gadsimtu griežos" un bija daudzos, arī manī, radījusi priekšstatu par sevi kā diezgan patriotiski noskaņotu cilvēku. Nu viņai nācās «pārkārtoties" un arī apgūt cenzores amatu, bez kā neiztikt „(Ne)Brīvā mikrofona" producentei - tik cēli tagad tika dēvēts viņas ieņemamais amats. Šī dāma piekopa nedaudz savādāku taktiku kā viņas priekšgājēja L.Bērziņa. Ja pēdējā centās nevēlamo runātāju atpazīt pēc balss, tad biedrene Ābola (zinoši ļaudis apgalvo, ka okupācijas laikā viņa esot bijusi kompartijas sekretāre) centās atvienot «nevēlamos" numurus. To atskārtis, es sāku regulāri iegādāties arvien jaunas mobilo tālruņu priekšapmaksas kartes (paldies tiem, kam man finansiāli palīdzēja šai lietā!) un tādejādi kādu laiku sekmīgi lauzos cauri «cenzūras sietam". Cita starpā izmisīgā vēlme neļaut man paust savus uzskatus apliecināja to, ka manis teikto vairums tautas neuztver kā kaut kādu «pajoliņa ākstīšanos"; ja tas tā būtu, man izpausties neviens neliegtu, taču manu nostāju gana daudzi klausītāji uzņēma atzinīgi, un dažs labs atļāvās mani aizstāvēt pat publiski, tāpēc varturu noziedzīgajam režīmam paklausīgie Radio darbinieki, kā nu spēdami, centās manis un līdzīgi domājošo ļaužu izteiktās domas ierobežot un slāpēt.
2015. gada sākumā notika kārtējā radio vadības maiņa, par Latvijas Radio ģenerāldirektoru tika ievēlēts agrāk mazpazīstamais Aldis Pauliņš. Kosmopolītiskie saziņas līdzekļi sacēla ažiotāžu, ka šis cilvēks esot pārāk nacionālistisks un [Sorosa mafijai] neprognozējams, savukārt man tas radīja cerību, ka varbūt ar laiku kas mainīsies uz labu vārda brīvības sakarā, tāpēc uzrakstīju viņam atklātu vēstuli, ko nosūtīju arī personīgi, lūdzot izskaidrot Pauliņa kunga nostāju zvanu pieņemšanas sakarā „BM" un citās pārraidēs. (Skat. http://klab.lv/~aivars_666/89078.html)
Liels bija mans pārsteigums, ka Pauliņa kungs uz šo manu vēstuli vispār neatbildēja! (Līdz šim uz tamlīdzīga veida vēstulēm biju saņēmis kaut vai formālu atrakstīšanos.) Kad pēc zināma laika zvanīju viņa sekretārei un lūdzu paskaidrot, kad tad A.Pauliņš atbildēs uz manu vēstuli, viņa atrunājās, ka īsti neatceroties, par ko konkrēti esot runa, lai es atsūtu vēlreiz vēstules kopiju uz e-pastu, tad atbildi saņemšot. Tā arī izdarīju, bet joprojām nekāda atbilde nesekoja. 2015. gada vasaras nogalē kārtējo reizi saslima A.Tomsons (viņš vispār mēdz ļoti bieži un ilgstoši slimot; par ko viņu Dievs tā soda, pašam laikam ir labāk zināms). Ja līdz šim viņu tādās reizēs aizstāja K.Streips, kas pēc pāris gadu prombūtnes atkal atgriezās Radio ēterā, tad tagad šis gods tika uzticēts citam pederastam - amatu apvienošanas kārtībā 7V3 žurnālistam Arnim Krauzem. Šis tips uzreiz sāka publiski paust nepatiku pret manu personu (acīmredzot neciešot mani kā homofobu), uzskaitīt, cik minūtes es katru nedēļu esmu runājis un brīdinot, ka mans «limits" esot teju jau pārtērēts... Darboņa nekaunīgās rīcības saniknots, trešo reizi, šoreiz IERAKSTĪTĀ VEIDĀ, nosūtīju to pašu vēstuli A.Pauliņam, beigās piebilzdams, ka atbildes nesniegšanas gadījumā vērsīšos pret viņa vadīto iestādi Administratīvajā tiesā. Nu radio vadība laikam pa īstam uz mani sadusmojās, vienā no „BM" A.Krauze nolasīja man pāris minūtes garu notāciju, cik es esot «nepieklājīgs" un «netolerants", beigās paziņojot, ka man NEKAD vairs neļaušot „BM" runāt, bet par maniem izteikumiem publiskajā telpā (ar to domājot nevis radio ēteru, bet sociālos tīklus) viņi (Radio darbinieki) vērsīšoties drošības iestādēs, uz ko, cita starpā, es pats viņus biju aicinājis savā atklātajā vēstulē, pie viena gan stingri pieprasot jebkura veida cenzūru pret jebkuru zvanītāju (ne tikai mani) izbeigt. Vēl pēc dažām dienām pederasts A.Krauze, uzaicinājis uz interviju ģenerālprokuroru Ē.Kalnmeijeru, parādīja viņam dažas no konteksta izrautas frāzes, kas izdrukātas no mana „tvitera", uz ko minētais kungs, neiedziļinājies lietas būtībā, vieglprātīgi atbildēja, ka šeit būšot pamats ierosināt kriminālprocesu. Šos viņa vārdus nekavējoties tiražēja daudzi Sorosa angažētie saziņas līdzekļi, it īpaši, protams, pats Latvijas Radio, LTV-1 kanāls un portāls lsm.lv, turklāt vēl sagrozot Kalnmeijera teikto. (http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/generalprokurors-ir-pamats-sakt-kriminalprocesu-par-radioklausitaja-draudiem-nogalinat-beglus.a151635/) Es nekavējoties atsaucos ar atbildes vēstuli Ģenerālprokuroram, kuru, protams, iepriekš minētie saziņas līdzekļi nenodrukāja (http://fronte.lv/2015/10/daugavpiliesa-aivara-gedroica-vestule-generalprokuroram-kalnmeijeram/). Ar to šis starpgadījums arī beidzās, nekādu kriminālprocesu pret mani nesāka un pat uz pratināšanu nesauca.
Drīz pēc šī notikuma es iesniedzu prasību Administratīvajā tiesā Rēzeknē (likums prasa to darīt tiesā, kas tuvāka manai dzīvesvietai) likt Latvijas Radio man atvainoties par atbildes nesniegšanu likumā noteiktajā laikā un izmaksāt 10 000 euro lielu kompensāciju. Sākumā manu prasību, kā jau varēja gaidīt, nevēlējās pieņemt, taču, tāpat kā pagājšreiz, ar augstāk stāvošas instances iejaukšanos mana prasība tika pieņemta. To izskatīs atklātā mutvārdu procesā 2016. gada 13.jūlijā pīkst. 11.30 Administratīvajā tiesā Rēzeknē. Atbrīvošanas alejā 88. Tā, protams, būs tikai pirmās instances tiesa, jo jebkura no pusēm, kas zaudēs (par 90% esmu pārliecināts, ka es tas nebūšu) tiesas lēmumu noteikti pārsūdzēs. Apzinos, ka vairums manu domubiedru dzīvo Rīgā vai tās apkaimē, un uz Rēzekni atbraukt viņiem būs sarežģīti, tāpēc galveno atbalstu no viņiem ceru saņemt tieši otrās instances tiesas prāvā, kas notiks Rīgā. Tai pašā laikā ceru,, ka būs vismaz daži cilvēki, kuri ieradīsies arī uz 1.instances prāvu Rēzeknē, īpaši es ceru uz patriotisku saziņas līdzekļu žurnālistiem un vispār sabiedriski aktīviem cilvēkiem, tai skaitā tiem, kas paši cieš no diskriminācijas Radio ēterā. Jūsu atbalsts klātienē man tiešām būtu nepieciešams!
Vēl ko gribētu noslēgumā piebilst un aicināt. Kā redzams, A.Pauliņš nav nekāds Patriots, kā kļūdaini biju domājis, viņš ir nožēlojams kosmopolīts un varbūt pat pederasts (pederastisma sērga radio plosījās jau pagājušā gadsimta 70.gados, par to rakstīts, piemēram, žurnāla „levas stāsti" - skat. rakstu par Raiti Kalniņu https://www.manizurnali.lv/product/565009/), par to liecina ne tikai zilo draugu Streipa un Krauzes, bet arī kvēla „bēgļu aizstāvja" un tādas pašas orientācijas īpatņa Didža Melbikša regulāra viesošanās radio ēterā, kurš cita starpā izcēlies arī ar publisku Latvijas karoga zaimošanu, par ko, protams, sodīts netika (http://www.pietiek.com/raksti/_zurnalists__melbiksis_piesakas_pie_zinam_par_karoga_attela_zaimosanu). Vērts atzīmēt, ka radio ēterā uz „BM" raidlaika rēķina ieviesta pārraide «Īstenības izteiksme", kurā vismaz 80% sižetu ir par to, cik grūti klājoties nabaga daudzcietušajiem «bēgļiem", un ka mums visiem spēkiem esot viņiem „jāpalīdz izdzīvot". Ir sācies jauns genocīda vilnis pret Latviešu tautu, šoreiz iesūtot imigrantus no Rietumiem. Tiem, kas pret to protestē, ir stingri pavēlēts aizbāzt muti. Domāju, ka šī pavēle nāk no visaugstākās instances mūsu valstī- Nacionālās Drošības padomes (ar tās sastāvu varat iepazīties šeit: http://likumi.lv/doc.php?id=14011), Radio činavnieki ir tikai tās paklausīgi pildītāji. Lūk, tāpēc neļauj runāt man un vēl kādiem pāris desmitiem cilvēku. Kā rīkoties, kā pārtraukt šo nejēdzību? Atbilde ir tikai viena - ZVANIET, ZVANIET un ATKAL ZVANIET !!! Neļaujieties aizvainojumam par to, ka jūs nelaiž vai pārtrauc un neglītiem vārdiem nolamā! Radio žurnajugām to tikai vajag, lai jūs mestu plinti krūmos, tad tā saucamajā „BM" skanēs vienīgi varnešiem un Sorosa mafijai tīkami izteikumi! Pietiek jau ar to, ka viņi nelasa netīkamus e-pastus, nu viņi grib panākt, lai arī mutiski nebūtu neviena šiem netīkama viedokļa! To viņiem nesagaidīt! Iesaistiet savus draugus un domubiedrus, katra „nobanētā" zvanītāja vietā lai stājās vismaz 10 citu patriotu. Negaidiet, ka Aivars Gedroics vai kāds cits runās jūsu vietā, pašiem taču ir galvā smadzenes un mēle mutē !!! Neviens no mums nav pasargāts no tā, ka var kaut vai pēkšņi saslimt un nomirt, bet nacionālā ideja nedrīkst iet bojā līdz ar tās paudēju, nacionālisma karogs jānes pārējiem, dzīvi esošajiem! Zvaniet un runājiet tā kā es, runājiet vēl drošāk, aktīvāk un radikālāk par mani! Vienam Aivaram Gedroicam var aizbāzt muti, vienu Aivaru Gedroicu var pat mēģināt fiziski likvidēt, bet, kad radio ēterā skanēs simtiem un tūkstošiem Aivaru Gedroicu, viņu balsis neviens Streips, Tomsons un Ābola, lai kā gribēdami, nespēs apklusināt! Viss ir mūsu pašu rokās, ja cīnīsimies, tad mēs noteikti uzvarēsim! Uz priekšu, draugi, uz drīzu redzēšanos tiesā !!!
14.06.2016.
PAR LATVIEŠU TIESĪBĀM BRĪVI RUNĀT SAVĀ LATVIJĀ CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
Aivars Gedroics
|
| Negodīgus tiesnešus pie vietas! | 23:06 |
|---|
Lieta Nr.D-2/2016
TIESNEŠU DISCIPLINĀRKOLĒĢIJAS
L Ē M U M S
Rīgā 2016.gada 20.maijā
Tiesnešu disciplinārkolēģija šādā sastāvā:
sēdes priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe
kolēģijas locekļi Edīte Knēgere, Jānis Neimanis, Iveta Krēvica, Inguna Preisa, Ilgvars Jaunģelže, Gunārs Siliņš, Inese Kiršteine, Valerijs Maksimovs,
piedaloties tiesnesei, tieslietu ministra pārstāvei J.Belesovai,
izskatīja disciplinārlietu sakarā ar tiesas priekšsēdētāja 2016.gada 19.aprīļa lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu pret tiesnesi par lietas izskatīšanā pieļautu rupju nolaidību un
k o n s t a t ē j a
[1] Ar tiesas priekšsēdētāja 2016.gada 19.aprīļa lēmumu, pamatojoties uz Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1.panta pirmās daļas 2.punktu, 3.panta pirmās daļas 1.punktu, ierosināta disciplinārlieta pret tiesnesi par pieļautu rupju nolaidību, nepieņemot A.G. prasības pieteikumu pret domi un SIA “XXXXX”, kurā lūgts atzīt par spēkā neesošu 2013.gada 31.oktobra dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokolu, uzlikt par pienākumu pašvaldībai izmaksāt nelikumīgi ieturēto samaksu par mājas vecākā piemākumu pildīšanu, publiski atvainoties prasītājam portāla “Latvijas Vēstnesis” un vietējā laikrakstā “Latgales Laiks”.
[2] Lēmumā par disciplinārlietas ierosināšanu norādīts sekojošais.
[2.1] A.G. kopš 2014.gada 20.jūnija iesniegtie prasības pieteikumi vairākkārt atstāti bez virzības un atdoti iesniedzējam. Nav strīda par to, ka pats iesniedzējs neveica valsts nodevas samaksu un nepievienoja samaksu apliecinošus dokumentus, taču, kā redzams no lēmumiem, papildus jautājumam par valsts nodevu katru reizi tika norādīti arvien iemesli atstāšanai bez virzības.
Tā tika atstāti bez virzības un atdoti iesniedzējam:
1) 2014.gada 20.jūnija prasības pieteikums (materiāls nr. 3-11/0114) – ar tiesneses 2014.gada 27.jūnija lēmumu atstāts bez virzības, jo nav norādīti Civilprocesa likuma 128.pantā minētie rekvizīti, nav pievienots dokuments par valsts nodevas un citu tiesas izdevumu samaksu. Prasības pieteikums uzskatīts par neiesniegtu, jo nav novērsts trūkums – nav iesniegts prasības pieteikums ar Civilprocesa likuma 128.pantā norādītajiem rekvizītiem;
2) 2014.gada 7.augusta prasības pieteikums (materiāls nr. 3-11/0205) – ar tiesneses 2014.gada 14.augusta lēmumu atstāts bez virzības. Izskatot A.G. iesniegto blakus sūdzību par minēto lēmumu, apgabaltiesa 2014.gada 9.oktobra lēmumu atcēlusi daļā, kurā A.G. uzlikts pienākums iesniegt pierādījumus par dzīvokļa Nr.[..], īpašumtiesībām, mediācijas izmantošanu un likuma norādi, ar kuru pamatota prasība. Jautājums nodots jaunai izskatīšanai daļā par atbrīvošanu no tiesas izdevumu samaksas.
Ar tiesneses 2014.gada 29.oktobra lēmumu pieņemts tiesnesei pieteiktais noraidījums.
Tiesnese ar 2014.gada 5.novembra lēmumu atkārtoti atstājusi prasības pieteikumu bez virzības, daļēji atbrīvojot iesniedzēju no tiesāšanās izdevumiem. Izskatot A.G. iesniegto blakus sūdzību par minēto lēmumu, apgabaltiesa ar 2015.gada 14.janvāra lēmumu tiesneses 2014.gada 5.novembra lēmumu atstājusi negrozītu, nosakot jaunu termiņu trūkumu novēršanai.
Ar tiesneses 2015.gada 6.marta lēmumu prasības pieteikums uzskatīts par neiesniegtu, jo nav novērsti trūkumi – nav samaksāta valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistīti izdevumi.
3) 2015.gada 28.janvāra prasības pieteikums (materiāls nr. 3-11/0040) – ar tiesneses 2015.gada 4.februāra lēmumu atstāts bez virzības, daļēji atbrīvojot iesniedzēju no valsts nodevas samaksas, norādot, ka prasības pieteikumam nav pievienots piedzenamās summas aprēķins. Izskatot A.G. blakus sūdzību, apgabaltiesa ar 2015.gada 16.marta lēmumu atcēlusi tiesneses 2015.gada 4.februāra lēmumu daļā par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības valsts nodevas samaksai, A.G. daļēji atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas. Noteikts termiņš valsts nodevas 10 EUR un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu 7,83 EUR samaksai.
Ar tiesneses 2015.gada 9.aprīļa lēmumu prasības pieteikums uzskatīts par neiesniegtu, jo nav novērsts trūkums – nav iesniegts parāda aprēķins;
4) 2015.gada 20.aprīļa prasības pieteikums (materiāls nr. 3-11/0095) – ar tiesneses 2015.gada 27.aprīļa lēmumu atstāts bez virzības, norādot, ka iesniegtie dokumenti neatbilst Civilprocesa likuma 11.panta otrās daļas prasībām, A.G. daļēji atbrīvots no valsts nodevas samaksas. Ar tiesneses 2015.gada 1.jūnija lēmumu prasības pieteikums uzskatīts par neiesniegtu, jo lēmumā noteiktajā termiņā trūkumi nav novērsti;
5) 2015.gada 9.jūlija prasības pieteikums (materiāls nr. 3-11/0132) – ar tiesneses 2015.gada 16.jūlija lēmumu atstāts bez virzības. Lēmumā norādīts, ka prasības pieteikumam nav pievienots dokuments, kas apstiprina valsts nodevas samaksu, nav iesniegti pierādījumi par prasības celšanas nokavējuma iemesliem un apstākļiem, kādēļ kopsapulces lēmums atzīstams par spēkā neesošu. Izskatot A.G. blakus sūdzību, 2015.gada 25.augustā apgabaltiesa iepriekšminēto lēmumu atstājusi negrozītu, nosakot jaunu termiņu trūkumu novēršanai.
Ar tiesneses 2015.gada 28.septembra lēmumu prasības pieteikums uzskatīts par neiesniegtu, jo nav novērsti trūkumi;
6) 2015.gada 2.novembra prasības pieteikums (materiāls nr. 3-10/0011) – ar tiesneses 2015.gada 9.novembra lēmumu atteikts pieņemt, jo prasītājs nav dzīvokļa īpašuma [..] īpašnieks, un līdz ar to viņam nav prasījuma tiesību. Izskatot A.G. iesniegto blakus sūdzību par minēto lēmumu, apgabaltiesa 2015.gada 23.decembrī lēmumu atcēlusi un nodevusi jautājumu jaunai izskatīšanai.
[2.2] Tiesneses 2016.gada 11.janvāra lēmumā par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības norādīts, ka jāiesniedz: 1) maksājuma uzdevuma oriģināls; 2) dokumentu, kas apstiprina prasības pieteikumā norādītos apstākļus, oriģināli vai noteiktā veidā apliecinātas kopijas; 3) divi prasības pieteikuma noraksti. Citi trūkumi, kas jānovērš, šajā lēmumā nav norādīti.
Civilprocesa likuma 133.panta otrā un ceturtā daļa noteic, ka par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības tiesnesis pieņem motivētu lēmumu, nosūta to prasītājam un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Ja prasītājs noteiktajā termiņā trūkumus nenovērš, prasības pieteikumu uzskata par neiesniegtu un atdod prasītājam.
2016.gada 16.februāra lēmumā par prasības pieteikuma atdošanu iesniedzējam tiesnese atzinusi, ka ir iesniegti prasības pieteikuma noraksti, maksājumu uzdevumi un prasības pieteikumā norādītie dokumenti, t.i., atzinusi, ka ir novērsti 2016.gada 11.janvāra lēmumā norādītie trūkumi. Tomēr prasības pieteikums uzskatīts par neiesniegtu, secinot, ka iesniegti nepilnīgi pierādījumi par prasības celšanas nokavējuma iemesliem 2013.gada 31.oktobra sapulces protokola apstrīdēšanai, lai varētu izvērtēt savlaicīgas neiesniegšanas iemeslus.
2016.gada 11.janvāra lēmumā, ar kuru bez virzības atstāts prasības pieteikums, šāds trūkums nebija norādīts.
[2.3] Civilprocesa likuma 128.panta pirmās daļas 1.punktā noteikts, ka prasības pieteikumā norādāmi apstākļi, ar kuriem prasītājs pamato savu prasījumu, un pierādījumi, kas tos apstiprina. Prasības pieteikumam tika pievienoti tie pierādījumi, kurus A.G. uzskatīja par nepieciešamiem savas prasības pamatojumam. Pierādījumu, tai skaitā to pietiekamības izvērtēšana notiek, izskatot lietu pēc būtības, nevis lemjot jautājumu par prasības pieteikuma pieņemšanu.
[3] Iepriekšminētais rada pamatu secinājumam, ka tiesnese pieļāvusi rupju nolaidību.
[4] Paskaidrojumā tiesas priekšsēdētājam un Tiesnešu disciplinārkolēģijas sēdē tiesnese atzina pieļauto kļūdu 2016.gada 16.februāra lēmuma taisīšanā, norādot, ka 2015.gada 16.jūlija lēmumā, kas tika pieņemts attiecībā uz iepriekš iesniegto prasību, bija noteikusi pienākumu A.G. iesniegt pierādījumus par prasības celšanas termiņa nokavējumu.
Pieņemot lēmumu 2016.gada 16.februārī, ar kuru A.G. prasības pieteikums uzskatīts par neiesniegtu, dokumentu trūkuma dēļ nebija iespējams konkrētāk norādīt prasītājam par iesniegtā prasības pieteikuma nepilnībām.
[5] Tieslietu ministra pilnvarotā pārstāve J.Belesova atzina tiesas priekšsēdētāja 2016.gada 19.aprīļa lēmumu par pamatotu, uzskatot, ka tiesnese ir pieļāvusi rupju nolaidību lietas izskatīšanā.
[6] Izskatījusi lietu, Tienešu disciplinārkolēģija atzīst, ka disciplinārais pārkāpums par lietas izskatīšanā pieļautu rupju nolaidību ir pierādīts ar lēmumā par disciplinārlietas ierosināšanu atspoguļotajiem apstākļiem ([2.2], [2.3] punkti), pašas tiesneses paskaidrojumiem, kā arī ar lietai pievienotajiem tiesneses 2016.gada 11.janvāra un 2016.gada 16.februāra lēmumu norakstiem. Tāpat vērā ņemams tas, ka tiesnesei bija zināms par A.G. ilgstošiem neveiksmīgiem centieniem piekļūt tiesai.
Civilprocesa likuma 133.panta trešā daļa noteic, ja prasītājs noteiktā termiņā trūkumus novērš (iepriekš norādīto trūkumu novēršanu tiesnese bija konstatējusi 2016.gada 16. februāra lēmumā), prasības pieteikums uzskatāms par iesniegtu dienā, kad tas pirmoreiz iesniegts tiesai. Lai gan tiesnese Tiesnešu disciplinārkolēģijas sēdē paskaidroja, ka pēc viņas subjektīvās attieksmes pārkāpums neveido rupju nolaidību, ir pamats atzīt, ka tiesnese rīkojās pretēji Civilprocesa likuma 133.pantam, un pārkāpums kvalificējams kā rupja nolaidība.
[7] Lemjot par piemērojamo disciplinārsodu, Tiesnešu disciplinārkolēģija ņem vērā, ka tiesnese agrāk disciplināri nav sodīta.
Iepazīstoties ar tiesneses darba slodzes rādītājiem par 2015.gadu, ir redzams, ka tiesneses slodze ir vismaz divas reizes lielāka nekā pārējo tiesnešu slodze tiesā un pārējo rajonu tiesās.
Tiesas priekšsēdētājs un apgabaltiesas priekšsēdētājs raksturo tiesnesi kā labu kolēģi un profesionālu tiesnesi.
[8] Ņemot vērā minēto, kā arī izdarītā pārkāpuma raksturu, Tiesnešu disciplinārkolēģija atzīst, ka ir konstatējami īpaši apstākļi, kuri norāda uz izņēmuma gadījumu, kas dod pamatu aprobežoties ar disciplinārlietas izskatīšanu sēdē, neuzliekot disciplinārsodu.
Pamatojoties uz Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 7.panta astoto daļu, Tiesnešu disciplinārkolēģija
n o l ē m a
aprobežoties ar disciplinārlietas izskatīšanu sēdē, neuzliekot tiesnesei disciplinārsodu.
Lēmumu tiesnese septiņu dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas var pārsūdzēt Disciplinārtiesā.
Tiesnešu disciplinārkolēģijas
sēdes priekšsēdētājs P.Dzalbe
Tiesnešu disciplinārkolēģijas locekļi E.Knēgere
J.Neimanis
I.Krēvica
I.Preisa
I.Jaunģelže
G.Siliņš
I.Kiršteine
V.Maksimovs |
|
|