| Netaisnais tiesas spriedums | 23:40 |
|---|
NORAKSTS
Lieta Nr. A42837209
A00220-10/40
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rēzeknē 2010.gada 25 .martā
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese S.Pujāte
piedaloties pieteicējam Aivaram Gedroicam,
atbildētāja Daugavpils pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Daugavpils
pilsētas Domes Administratīvās komisijas pārstāvei Ingai Kokinai,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīva pārkāpuma lietu Aivara Gedroica pieteikumā par Daugavpils pilsētas Domes Administratīvās komisijas 2009.gada 26.maija lēmuma Nr.D29-949 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Daugavpils pilsētas Domes Administratīvā komisija 2009.gada 26.maijā pieņēma lēmumu Nr. D29-949, ar kuru Aivaram Gedroicam (turpmāk arī pieteicējs) tika piemērots naudas sods Ls 25 apmērā par Daugavpils pilsētas Domes 2006.gada 9.novembra saistošo noteikumu Nr.20 ,,Daugavpils pilsētas administratīvās atbildības noteikumi" (turpmāk -Saistošie noteikumi Nr.20) 3.17.punkta pārkāpumu - automašīnas novietošanu zālienā (turpmāk - Lēmums).
[2] 2009.gada 15.jūnijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts Aivara Gedroica pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikums pamatots ar sekojošiem apsvērumiem:
[2.1] 2009.gada 30.aprīli ap pīkst. 14.00 pie viņa dzīvokļa durvīm piezvanīja vairāki pašvaldības policistu formās ģērbušies cilvēki, kuri izteica pārmetumu par to, ka viņš esot novietojis savu automašīnu uz zāliena un lūdza to novākt. Viņš atbildēja, ka mašīna atrodas uz kanalizācijas lūkas, kurai apkārt ir akmeņi un smiltis apmēram 2 metru rādiusā, savukārt zāle šinī vietā nav augusi nevienā gadalaikā teju 30 gadu laikā, kopš viņš kopā ar saviem vecākiem te dzīvo. Paskaidroja, ka viņam nepieciešams piebraukt pie mājas ieejas, lai varētu iekraut un izkraut vedamās preces, lai netiktu nobloķēta Teātra iela, pa kuru Kandavas ielas remonta laikā rit diezgan intensīva satiksme (nekādas zīmes, kas ierobežotu automašīnu kustību pa šo ielu tās abos galos nav), bija nepieciešams nobraukt malā no braucamās daļas, ko arī izdarīja, nenodarīdams nekādu kaitējumu apkārtējai videi.
Pašvaldības policistus viņa mutiskais paskaidrojums neapmierināja, tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols un izsniegta pavēste 2009.gada 12.maijā ierasties uz Administratīvās komisijas sēdi.
[2.2] Kad pieteicējs ieradās uz administratīvās komisijas sēdi, kundze, kura laikam bija komisijas priekšsēdētāja, nestādījās priekšā un neiepazīstināja ar pārējiem komisijas locekļiem, tādējādi pārkāpdama Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 271.pantu, kā arī nemotivēti tika atteikts ļaut veikt sēdes ierakstu diktafonā.
[2.3] Pieteicēja argumentus par it kā izdarītā pārkāpuma būtību minētā sieviete vispār nevēlējās uzklausīt, ultimatīvā tonī pieprasot atzīt sevi par vainīgu, nemotivēti apgalvodama, ka tikai pieteicēja darbības rezultātā esot iznīcināts zālājs tajā vietā, kur atradās pieteicēja automašīna.
[2.4] Nekādu pilsētas plānu pieteicējam komisijas sēde neradīja. Pieteicējs komisijas sēdē paskaidroja, ka apmēram 1,5 metra attālumā no brauktuves tai paralēli atrodas apmale, kas faktiski liecina, ka sākotnēji šī teritorija bija plānota kā mašīnu stāvvieta, kas vietējās pašvaldības neizdarības dēļ netika atbilstoši ierīkota. Uz to tika atbildēts, ka esot nepieciešams savākt mājas iedzīvotāju parakstus, tad teritorija tikšot labiekārtota. Pieteicējs atbildēja, ka viņu pilnībā apmierina pašreizējais pagalma iekārtojums, tikai, lai pašvaldības varas struktūras beidz viņu nepatiesi apvainot neesošos administratīva rakstura pārkāpumos. Tas augstāk minēto sievieti saniknoja un viņa paziņoja, ka sūtīšot lietu uz tiesu. Ar to sēde beidzās, nekāds lēmums netika pieņemts, pārkāpjot LAPK 274. un 275.panta prasības. Kā arī netika izsniegts šīs sēdes protokols.
[2.5] 2009.gada 19.maijā pieteicējs saņēma atkārtotu pavēsti ierasties uz Administratīvās komisijas sēdi 2009.gada 26.maijā. Pieteicējam pēc telefoniskas sarunas radās iespaids, ka Administratīvajā komisijā strādā ne tikai ļoti nelaipni, bet arī juridiski nekompetenti cilvēki, kas nezināšanās dēļ vai apzināti neievēro LAPK noteikumus. Līdz ar to neredzēja jēgu vēlreiz nākt uz komisijas sēdi, jo saprata, ka viņam nebūs iespējams tajā brīvi izteikties un aizstāvēt un pamatot savu viedokli.
[2.6] 2009.gada 1.jūnijā pa pastu saņēma Lēmuma norakstu. Lēmumā ir minēta melīga informācija, ka 2009.gada 12.maijā Administratīvā komisija esot nolēmusi atlikt lietas izskatīšanu, lai pieprasītu dokumentus no Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta un SIA ,,DDzKSU". Patiesībā sēde tika izbeigta, solot lietu sūtīt uz tiesu, ne ar vārdu nepieminot sēdes iespējamo atlikšanu dokumentu trūkuma dēļ.
[2.7] Izziņā no Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta ir tikai vispārīga informācija un jēdzienu definējumi, tur nekas nav rakstīts par konkrēto vietu mājas Teātra ielā 34 pagalmā, kur atradās pieteicēja automašīna. Arī rasējumu kopijās nekas nav rakstīts par zālāja (ne)esamību pieteicēja automašīnas atrašanās vietā. Turklāt vismaz viens no šiem rasējumiem acīmredzot ir tapis PSRS okupācijas laikā, jo aizpildīts krievu valodā.
[2.8] Vieta, kurā atradās pieteicēja automašīna, nevar tikt uzskatīta par zaļo zonu, jo tā netiek apaudzēta ar augiem un kopta. Vietā, kur atradās pieteicēja automašīna, zāle nevar augt zemes struktūras dēj, ko sastāda cements, akmeņi un smiltis. Kā liecina fotoattēli, zāle ir izaugusi jau aprīļa beigās citur pagalmā, bet ne vietā, kur atradās automašīna. Nav nekāda pamata apgalvot, ka zāle neaug norādītajā vietā tādēļ, ka augsne sablīvējas un saknēm trūkst gaisa. Uzskata, ka jebkurš kompetents un politiski neangažēts eksperts apstiprinās, ka pieteicēja automašīnas atrašanās vietā zāle neaug augsnes struktūras dēļ, un tās augšanu nevar ietekmēt automašīnas (ne)atrašanās uz šī zemes gabala. Lai panāktu zāles augšanu šinī vietā, ir jāpieved auglīga melnzeme, jāveic augsnes mēslošana ar ķimikālijām (nav gan skaidrs, kā būs iespējams samainīties savā starpā divām pretī braucošām automašīnām, ja visa pagalma teritorija līdz pat Šaurās ielas braucamajai daļai tiks apaudzēta ar zālāju, tādā gadījumā zālāja izbraukāšana kļūs neizbēgama).
[2.9] Lietas materiāli un pieteicēja rīcība notikuma vietā (neatzīstot savu vainu un nelūdzot policijas darbiniekiem piedošanu, kā pieteicējs būtu rīkojies, ja tiešām apzinātos savas rīcības pretlikumīgo raksturu) nepārprotami apliecina, ka pieteicējs neuzskatīja toreiz un neuzskata arī tagad, ka būtu novietojis automašīnu zālienā. Līdz ar to, nav nekāda juridiski tiesiska pamata apgalvot, ka pieteicējs būtu apzināti pārkāpis Saistošo noteikumu Nr.20 3.17.punktu.
[2.10] LAPK 34.pantā kā atbildību pastiprinošs apstāklis nav minēts ,,vainas neatzīšana", kā arī nav pieļauta iespēja uzskatīt par atbildību pastiprinošiem kādus citus apstākļus, kā vien tos, kuri ir uzskaitīti minētajā pantā.
[2.11] Nav skaidrs, uz kāda pamata ir balstīts secinājums, ka ar pieteicēja darbību ,,sabiedrībai tika radītas smagas sekas". Nav minēts, kādā veidā šīs sekas ir izpaudušās un pēc kādiem kritērijiem spriests, ka tās ir bijušas ,,smagas".
Uzskata, ka pieteicēja rīcībai vispār nav bijis nekādu seku. Zemes pleķis, kas sastāvēja no akmeņiem, kanalizācijas lūkas un smiltīm, nekādā veidā nemainījās pēc tam, kad pieteicējs uzbrauca un vēlāk nobrauca no tā savu automašīnu.
[2.12] Kopumā, izvērtējot lietas apstākļus, pieteicējam ir radies iespaids, ka notiek izrēķināšanās ar viņu kā Daugavpils pilsētas Domes amatpersonām netīkamu cilvēku pēc politiska pasūtījuma, jo viņš cilvēks ar aktīvu dzīves pozīciju, kurš regulāri iesaistās valstī un pilsētā notiekošajos sabiedriski politiskajos procesos, paužot savus uzskatus sabiedrības saziņas līdzekļos, tai skaitā, arī kritizējot pašreizējās Daugavpils pilsētas Domes darbu.
[3] 2010.gada 22.februārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts Daugavpils pilsētas Domes Administratīvās komisijas paskaidrojums (turpmāk arī atbildētāja), kurā tā pieteicēja pieteikumu neatzīst. Paskaidrojums pamatots ar Lēmumā minētajiem apsvērumiem.
[4] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumu uzturēja uz tajā norādīto motīvu pamata. Papildus paskaidroja, ka no atbildētājas pārstāvjiem neviens nav gājis skatīties strīdus vietu, atbildētāja vadījās no kaut kādiem plāniem, kuros rakstīts, ka tā ir zaļā zona. Uzskata, ka jāskatās ir reālā situācija, jo plānos var ierakstīt daudz ko. Nav nekāda pamata apgalvot, ka viņš būtu apzināti pārkāpis Saistošos noteikumus.
[5] Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos tiesai norādīto argumentu pamata.
Motīvu daļa
[6] Tiesa, pārbaudot lietas materiālus un noklausoties administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums ir nepamatots, bet Lēmums grozāms daļā par soda apmēru.
[7] Pieteikums iesniegts par Lēmumu, ar kuru pieteicējam par Saistošo noteikumu Nr.20 3.17.punkta pārkāpumu piemērots administratīvais naudas sods Ls 25 apmērā.
Saskaņā ar LAPK 210.panta otro daļu pašvaldību administratīvās komisijas izskata administratīvo pārkāpumu lietas par pašvaldību saistošo noteikumu pārkāpumiem.
Atbilstoši Saistošo noteikumi Nr.20 3.17.punktam par transporta līdzekļu novietošanu zālienā vainīgā persona var tikt sodīta ar naudas sodu no Ls 5 līdz Ls 100.
No minētā secināms, ka Daugavpils pilsētas Domes Administratīvā komisija ir tiesīga izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas par transporta līdzekļa novietošanu zālienā Daugavpils pilsētas administratīvajā teritorijā.
Savukārt tiesai jāpārbauda, vai Administratīvā komisija pamatoti ir saukusi pie administratīvās atbildības Aivaru Gedroicu, proti, vai pieteicējs ir pieļāvis prettiesisku, vainojamu darbību, par kuru Saistošajos noteikumos Nr.20 paredzēta administratīvā atbildība.
[8] Lietā nav strīda par to, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā vietā un laikā pieteicējs bija novietojis savu automašīnu VAZ 2104 ar valsts reģistrācijas numuru EK 8535. Lietā ir strīds par to, vai vieta, kurā pieteicējs bija novietojis savu automašīnu, ir zāliens un vai atbildētāja varēja par to piemērot pieteicējam sodu, ja minētā teritorija ir privātīpašums.
[9] Saskaņā ar LAPK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā
noteiktajā kartībā nosaka administratīva pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Saskaņā ar LAPK 243 .panta otro daļu šos faktus cita starp konstatē ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar liecinieku liecībām un citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem ((..), foto, video u.tml.).
Tātad par pierādījumiem administratīvā pārkāpuma lietā var kalpot protokoli, personas paskaidrojumi, citi dokumenti, arī fotogrāfijas.
[10] Tiesa lietā konstatē šādus pierādījumus:
[10.1] 2009.gada 30.aprīlī Daugavpils pilsētas pašvaldības policijas kārtībnieks, pamatojoties uz Saistošo noteikumu Nr.20 3.17.punktu, sastādīja administratīvo pārkāpumu protokolu ZZ Nr.011985, par to, ka 2009.gada 30.aprīlī Aivars Gedroics novietoja automašīnu VAZ 2104 ar valsts reģistrācijas numuru BK 8535 zālienā Teātra ielā 34, Daugavpilī {lietas 25.-26.lapa).
[10.2] Pārkāpuma vietā uzņemtās fotogrāfijas (lietas 28.lapa).
[10.3] Pieteicēja sniegtais paskaidrojums, kurā norādīts, ka vietā pretī otrajai mājas ieejai Teātra ielā 34 vienmēr uz neilgu laiku ir tikušas atstātas automašīnas. Nekādas zaļās zonas tur nav. Citas iespējas, kur varētu novietot automašīnu, nav. Uzskata, ka pašvaldības policisti nepamatoti ,,piekasās", tādējādi neuzskata, ka ir izdarījis administratīvo pārkāpumu {lietas 27. lapa).
[10.4] Pamatojoties uz administratīvā pārkāpuma protokolu, Daugavpils pilsētas Domes Administratīvā komisija 2009.gada 26.maijā pieņēma lēmumu Nr.D29-949 (lietas 17.-19.lapa), ar kuru Aivaram Gedroicam tika piemērots naudas sods Ls 25 apmērā. Lēmums pamatots ar sekojošiem apsvērumiem:
[10.4.1] Pamatojoties uz Daugavpils pilsētas domes 2009.gada 12.februāra saistošiem noteikumiem Nr.5 ,,Daugavpils pilsētas teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi 2006.-2018.gadam", kas stājušies spēkā 2009.gada 25.februārī, zemesgabala Teātra ielā 34 plānotā izmantošana noteikta kā daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija.
Daugavpils pilsētas domes 2005.gada 10.novembra saistošie noteikumi Nr.13 ,,Daugavpils pilsētas teritorijas labiekārtošanas, uzturēšanas un aizsardzības noteikumi" nosaka ēku, apstādījumu, pagalmu, ietvju ielu un citu pilsētas teritoriju labiekārtošanu, uzturēšanu kārtībā, tīrību un aizsardzību. Atbilstoši šo noteikumu 4.7.punktam zaļā zona - apstādījumi, visas ar augiem apaudzētas un koptas platības, no kurām neiegūst produkciju pārtikai, koksni, grieztus ziedus un citu preču produkciju.
[10.4.2] Ar lietā esošajiem pierādījumiem, proti, protokolu ZZ Nr.011985, fotoattēliem, 2009.gada 13.maija Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta izziņu Nr.8.3-20/270 ir pierādīts, ka 2009.gada 30.aprīlī Aivars Gedroics novietoja savu automašīnu VAZ 2104 ar valsts reģistrācijas numuru BK 8535 zālienā Teātra ielā 34, Daugavpilī.
Nav nozīmes pieteicēja Administratīvās komisijas sēdē paskaidrotajam, ka ,,notikuma laikā tajā vietā nebija nekādas zāles", jo minētais nenozīmē, ka šī teritorija tādēļ nav uzskatāma par zālienu. Jāņem vērā, pirmkārt, ka pārkāpums konstatēts aprīlī, kad zāle tikko sāk augt, otrkārt, zāle var neaugt arī tādēļ, ka zāliens ir bojāts, jo novietojot tajā automašīnas, augsne sablīvējas, saknēm trūkst gaisa un zāle nevar augt {sk. 2009.gada 11.februāra Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā Nr.A42338205).
[10.4.3] Novietojot automašīnu zālienā, pārkāpējs ir apzinājies savas darbības sekas, t.i, ka tiks bojāts zāliens pilsētas teritorijā un ir izdarījis administratīvo
pārkāpumu apzināti, kas pastiprina personas vainu pārkāpuma izdarīšanā. Lieta nepastāv apstākļi, kas ir pamats lietvedības izbeigšanai, kā arī nepastāv apstākļi, lai nepiemērotu administratīvo sodu.
[10.4.4] Lietā konstatēti atbildību pastiprinoši apstākļi: persona neatzīst savu vainu; sabiedrībai tika rādītas smagas sekas.
[11] Pieteicēja ieskatā administratīvā pārkāpuma protokolā norādītā vieta nav zāliens, tā kā tur zāle neaug augsnes struktūras dēļ, bet zāliens viņaprāt ir vieta, kur aug zāle un kas nav noklāta ar asfaltu vai bruģi. Līdz ar to uzskata, ka nav izdarījis administratīvo pārkāpumu. Turklāt norāda, ka minētā teritorija ir privātīpašums.
Savukārt atbildētāja uzskata, ka pieteicējs automašīnu bija novietojis zālājā, neskatoties uz, ka konkrētajā vietā neaug zāle, jo tā nevar augt, tā kā tiek bojāta un iznīcināta, tajā novietojot transporta līdzekļus. Atbildētāja uzskata, ka konkrētajā gadījumā nav nozīmes apstāklim, ka minētā teritorija ir privātīpašums, jo tur atrodas daudzdzīvokļu daudzstāvu mājas pagalms, kas ir brīvi pieejams jebkurai personai.
[12] Kā līdzīgā lietā atzinis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, tad fakts, ka teritorija ir privātīpašums, pats par sevi nenorāda uz to, ka tā nevar tikt uzskatīta par zālienu minētās tiesību normas izpratnē. Tiesai ir jāpārbauda konkrētā zemes gabala (teritorijas) izmantošanas veids. Situācija un līdz ar to tiesiskās sekas var būt atšķirīgas, ja teritorija tiek izmantota tikai paša īpašnieka vajadzībām (piemēram, zāliens pie viendzīvokļa dzīvojamās mājas), kas lielākā mērā īpašniekam vai citai personai (ar īpašnieka ziņu) ļaus zemes gabalu izmantot pēc saviem ieskatiem. Citas sekas var iestāties situācijā, ja, lai arī zemes gabals ir privātīpašums, tas atbilstoši izvietojumam vai atļautajam lietojumam veido attiecīgās apdzīvotās vietas vidi un tādējādi lielākā mērā var tikt pakļauts vietējās pašvaldības noteiktai kārtībai (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008.gada 6.novembra spriedumu lietā Nr.SKA-479/2008).
Kā konstatējams no lietas materiāliem, tad pieteicējs transportlīdzekli bija novietojis daudzstāvu daudzdzīvokļu mājas Teātra ielā 34, Daugavpilī pagalmā, kas atrodas uz zemesgabala, kas ir privātīpašums. Par to arī strīda nav.
Tiesa atzīst, ka, lai arī zemesgabals ir privātīpašums, taču ņemot vērā tā izvietojumu, proti, atrodas pie daudzstāvu daudzdzīvokļu mājas, ka īpašnieki to nelieto, nav nožogojuši un tas atrodas publiskā lietošanā, līdz ar to minētais zemesgabals var tikt pakļauts vietējās pašvaldības noteiktai kārtībai, proti, uz to attiecas Saistošo noteikumu Nr.20 prasības.
[13] Saistošo noteikumi Nr.20 3.17.punkts noteic, ka par transporta līdzekļu novietošanu zālienā var uzlikt naudas sodu no Ls 5 līdz Ls 100.
Daugavpils pilsētas domes 2005.gada 10.novembra saistošie noteikumi Nr.13 «Daugavpils pilsētas teritorijas labiekārtošanas, uzturēšanas un aizsardzības noteikumi" lietoto terminu skaidrojumā norādīts, ka zaļā zona ir zaļā zona -apstādījumi, visas ar augiem apaudzētas un koptas platības, no kurām neiegūst produkciju pārtikai, koksni, grieztus ziedus un citu preču produkciju. Atbilstoši Daugavpils pilsētas domes 2009.gada 12.februāra saistošiem noteikumiem Nr.5 ,,Daugavpils pilsētas teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi 2006.-2018.gadam" 2.8.punktam apstādījumi - visas ar augiem apaugušas platības ārpus meža zemēm, kurās neiegūst augu produkciju pārtikai, koksni, grieztus ziedus un citu produkciju. Apstādījumi ietver parkus, dārzus, košumdārzus, skvērus, bulvārus, alejas, kapsētas, nogāžu nostiprinājumus u.c. Apstādījumu elementi ir koki, krūmi, vīteņaugi, puķu stādījumi, zālieni, ceļi, ūdenstilpes, takas un laukumi ar dārza mēbelēm un ierīcēm, celtnes apstādījumu apkopei u.c. Zemesgabala Teātra ielā 34 plānotā izmantošana noteikta kā daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija, to apstiprina Daugavpils pilsētas Domes
Pilsetplanošanas un būvniecības departamenta 2009.gada 13.maija izziņa Nr.8.3-20/270.
[14] No protokolā norādītā izriet, ka pieteicēja automašīna stāvēja zālienā. No lietā esošajām fotogrāfijām nepārprotami secināms, ka vietā, kur novietota pieteicēja automašīna ir zaļā zona, proti, no braucamās daļas norobežota ar apmali teritorija, kurā vietām zaļo zāle.
[14.1] Nav nozīmes pieteicēja norādītajam, ka protokolā norādītajā vietā un laikā zāle tur neauga, ka zāle tajā vietā neaug zemes struktūras dēļ, jo minētais nenozīmē, ka šī teritorija tādēļ nav uzskatāma par zālienu. Turklāt jāņem vērā, ka zāle var neaugt arī tādēļ, ka zāliens visu laiku tiek bojāts, novietojot tajā automašīnas, līdz ar to augsne sablīvējas un zāle nevar augt. Tiesas ieskatā nav pamatots pieteicēja tiesas sēdē paustais viedoklis, ka zāle neiznīkst tāpēc vien, ka uz tās tiek turētas automašīnas.
[14.2] Attiecībā uz zālienu norobežojošo apmali no braucamās daļas tiesas sēdē pieteicējs norādīja, ka zālienu norobežojošā apmale nepilda savas funkcijas, jo tā ir deformēta. Kā arī paskaidroja, ka nobrauca no braucamās daļas, lai varētu garām pabraukt citi transportlīdzekļi. No minētā secināms, ka pieteicējs pēc būtības atzīst, ka ir uzbraucis uz ar apmali norobežota zāliena, taču tā kā viņa transportlīdzeklis tika novietots uz laukuma, kur zāles nav, tas nav atzīstams par zālienu.
[14.3] No pieteicēja argumentiem pieteikumā un paskaidrojumā tiesa secina, ka pieteicējs labi pārzina pagalmā esošo objektu un teritoriju izvietojumu, labi zinot, kur ir zāliena robeža, kaut arī dabā vietām zāle tur neaug un to norobežojošā apmale ir deformēta. Tādējādi tiesa secina, ka pieteicējs varēja un viņam vajadzēja apzināties, ka viņš novieto automašīnu zālienā un paredzēt sekas - ka ar automašīnas novietošanu zālienā tas tiek bojāts vai iznīcināts, kā arī tam nav iespējams dabiski atjaunoties. Tiesa kritiski vērtē pieteicēja paskaidrojumus, ka zāle tajā vietā neaug jau 30 gadus.
[14.4] Tiesas ieskatā nepamatota ir pieteicēja norāde pieteikumā par to, ka pieteicējs tikai formālu iemeslu dēļ saukts pie administratīvās atbildības kā persona, kura nav lojāla atbildētājas amatpersonām. Tiesa nekonstatē pašvaldības policijas amatpersonu un atbildētājas ieinteresētību nepamatoti sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu un saukt pie administratīvās atbildības tieši pieteicēju.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka pieteicējs pamatoti sodīts par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, jo nav ievērojis Saistošo noteikumu Nr.20 3.17.apakšpunkta prasības.
[15]LAPK 32.panta pirmajā daļā noteikts, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. LAPK 32.panta otrajā daļā noteikts, ka, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
No Lēmuma redzams, ka izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, ir pārbaudīts, vai lietā ir atbildību pastiprinoši vai mīkstinoši apstākļi, ir vērtēts, ka nodarījums ir veikts apzināti. Sods par izdarīto administratīvo pārkāpumu ir uzlikts robežās, ko nosaka Saistošo noteikumu Nr.20 3.17.punkts.
Tomēr tiesa atzīst, ka atbildētāja nepamatoti norādījusi kā vainu pastiprinošu apstākli- ,,vainas neatzīšana", jo šāds atbildību pastiprinošs apstāklis LAPK 34.pantā nav norādīts. Kā arī apstākli, ka pārkāpums radījis ,,sabiedrībai smagas sekas", jo ne no lietas materiāliem, ne Lēmuma pamatojuma, ne atbildētāja pārstāves tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem nav konstatējamas, kādas ir šīs sabiedrībai radītās smagās sekas. Kā konstatējams no lietas materiāliem un fotogrāfijām, tad zāliens tajā
vietā ir bojāts, taču tas nav radies šī konkrētā pārkāpuma rezultātā, bet gan sistemātiski personām (ne tikai pieteicējam) tur novietojot automašīnas. Tiesas ieskatā konkrētajā gadījumā pieteicēja pieļautais pārkāpums nav izraisījis šīs sekas -ka neaug zāle, līdz ar to lietā atbildētāja nepamatoti konstatējusi atbildību pastiprinošus apstākļus.
[16] LAPK 286.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, tiesa var grozīt soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu. Konkrētajā gadījumā tiesa atzīst, ka pieteicējam uzliktais sods nav samērīgs, tāpēc Lēmums grozāms daļā par soda apmēru un pieteicējam nosakāms naudas sods par Saistošo noteikumu Nr.20 3.17.punkta prasību neievērošanu Ls 5 apmērā.
Pārējos pieteicēja norādītos iebildumus procesuālās ekonomijas dēļ tiesa nevērtē, jo tie nespēj ietekmēt tiesas nolēmumu pēc būtības.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 246.-25lpantu, 289.-290.pantu, 291.panta pirmo daļu un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 5.punktu tiesa
nosprieda:
apmierināt daļēji Aivara Gedroica, personas kods 081274-10215 pieteikumu par Daugavpils pilsētas Domes Administratīvās komisijas 2009.gada 26.maija lēmuma Nr.D29-949 atcelšanu.
Grozīt Daugavpils pilsētas Domes Administratīvās komisijas 2009.gada 26.maija lēmumu Nr.D29-949 daļā par soda apmēru un, pamatojoties uz Saistošo noteikumu Nr.20 3.17.punktu, noteikt Aivaram Gedroicam naudas sodu Ls 5 (piecu latu) apmērā.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā.
Tiesnese /paraksts/ S.Pujāte
NORAKSTA PAREIZS
Administratīvās rajona tiesas
S.Pujāte Rēzeknē, 2010.gada 25.martā |
| Apelācijas sūdzība apgabaltiesai | 23:41 |
|---|
ADMINISTRATĪVAJAI APGABALTIESAI
Jēzusbaznīcas ielā 6, Rīga, LV 1050
AIVARA GEDROICA (081274-10215)
dzīv. Teātra ielā 34-35, Daugavpilī, LV 5401,
tālr. 65428660, 28229894,
apelācijas sūdzība
2010.gada 25.martā Administratīvā rajona tiesa tiesneses S.Pujātes personā, izskatot manu lūgumu atcelt Daugavpils pilsētas Domes Administratīvās komisijas 2009.gada 26.maija lēmumu Nr.D29-949, nolēma apmierināt to daļēji un grozīt man piespriesto naudas soda apmēru no 25 uz 5 Ls. Šo spriedumu uzskatu par nepareizu un lūdzu to atcelt šādu zemāk norādīto iemeslu dēļ.
Tiesas sēdes protokols noformēts ir pavirši un juridiski neprecīzi. Es lūdzu uzaicināt kā lieciniekus uz tiesu teritorijas, uz kuras atrodas māja Teātra ielā 34 un tai līdzās esošais zemes gabals, uz kura 2009.gada 30.aprīlī atradās mana automašīna, īpašniekus TATJANU VEROVSKU un KONSTANTĪNU VASIĻENSKI. Lai arī sūdzībā, kuru adresēju Administratīvajai apgabaltiesai, viņu uzvārdi bija norādīti pareizi, tāpat tie ir lasāmi arī lietai pievienotajā izziņā, kas apliecina noteiktā zemes gabala piederību, protokolā šie cilvēki tiek atbilstoši dēvēti par Garovsku un Vasiļecki, kas norāda uz to, ka protokola sastādītājs ir ļoti pavirši pildījis savus pienākumus, jo viņam nebija svarīga precīza personu identitātes norādīšana.
Bez tam, protokolā nav minēti uzdotie jautājumi, bet tikai uz tiem sniegtās atbildes, kas traucē pilnībā uztvert tiesas sēdē notikušo un saprast, par ko tieši runā atbildes sniedzošā persona.
Tiesas sēdes sākumā tika noraidīts mans lūgums uzaicināt uz tiesu bijušo Daugavpils Domes Administratīvās komisijas priekšsēdi Valentīnu Dubinu un jau manis minētos zemes īpašniekus T.Verovsku un K.Vasiļenski. Cik noprotams, tiesa pievienojās atbildētājas pārstāves Ingas Kokinas teiktajam, ka V.Dubinu neesot nepieciešams saukt tāpēc, ka viss esot izklāstīts lēmumā un citos lietas materiālos, savukārt zemesgabala īpašnieki nevarot liecināt par protokola sastādīšanas apstākļiem. Es toties biju lūdzis uzaicināt šos cilvēkus tādēļ, lai noskaidrotu zemes īpašnieku attieksmi pret to, kā Daugavpils Dome apsaimnieko viņiem piederošo teritoriju, un vai viņi uzskata, ka uz tās vispār kaut kur ir jābūt t.s. zaļajai zonai, kā arī vēlējos sarīkot konfrontāciju ar V.Dubinu, lai izvērtētu būtiskās pretrunas starp manis sniegto informāciju Administratīvajai tiesai adresētajā sūdzībā un informāciju, kas minēta Domes Administratīvās komisijas lēmumā Nr.D29-949, kā arī J.Lāčplēša parakstītajā paskaidrojumā, kas datēts ar 2010.gada 18.februāri un tika iesniegts tiesai. Uzskatu, ka šāda lēmuma pieņemšana būtiski ietekmēja manas iespējas sniegt paskaidrojumus un piedalīties tiesu debatēs, kas atbilstoši paredzētas APL 223.p. un 241.p., kā arī iespēju uzaicināt lieciniekus, kas paredzēta APL 162.panta 2.daļā. Sniedzot paskaidrojumus tiesai, es vairākkārt uzsvēru, ka zeme, uz kura bija novietota mana automašīna, sastāv no akmeņiem, cementa, ķieģeļu drumslām un kanalizācijas lūkas, līdz ar to šinī vietā zāle nekādi nevar augt zemes struktūras dēļ. Protokolā tikai vienreiz ir minēts vārdu salikums „akmeņainā vieta”. Protokola 5.lpp. ir minēts šāds it kā manis teikts apgalvojums: „...man bija divas iespējas – uzbraukt uz zāliena [izcēlums mans – A.G.] vai novietot automašīnu uz ceļa...” Šādi es nekad neesmu teicis. Diktofona ierakstā labi dzirdams, kā es apgalvoju: „...Redzat, tur ir iespēja, vai nu es braucu uz zāliena, kas arī ir slikti, vai nu es nobloķēju eju un vispār tad tā iela nav caurbraucama, un trešais variants ir, kad es nostājos uz šitās cementa lūkas, es no visiem ļaunumiem manā uztverē izvēlējos vismazāko, kur es uzskatu, ka es vismazāk traucēju citiem un arī apkārtējai dabai es ļaunumu nenodaru, tā es domāju”. Es uzskatu, ka šāda kļūda tiesas sēdes protokolā pieļauta APZINĀTI, lai vēlāk varētu apgalvot, ka es tomēr tiesas debašu gaitā esmu atzinis, ka biju gan uzbraucis uz zāliena, kas neatbilst patiesībai. Turklāt, tā kā es uzskatīju, ka no administratīvās lietas materiāliem pievienotajām policijas veiktajām fotogrāfijām nav īsti saprotams, kā izskatījās tā vieta, kur stāvēja mana automašīna, es iesniedzu tiesai savas gan tajā pašā dienā, gan vēlāk izdarītās manas automašīnas un citu transportlīdzekļu, kas bija iebraukuši mājas Teātra ielā 34 pagalmā, fotogrāfijas un lūdzu pievienot tās lietas materiāliem, ko tiesnese arī apsolījās izdarīt, taču tiesas sēdes protokolā šis fakts nez kāpēc nekur neparādās.
Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 25.marta sprieduma daļā [2;8], kurā tiek atreferēta mana sūdzība šai iestādei par iepriekš vairākkārt minēto Domes Adm. komisijas 2009.gada 26.maija lēmumu, ir rakstīts: „...ja visa pagalma teritorija līdz pat Šaurās [izcēlums mans – A.G.] ielas braucamajai daļai tiks apaudzēta ar zālāju”, lai gan oriģinālā bija rakstīts: „...ja visa pagalma teritorija līdz pat šaurajai ielas braucamajai daļai tiks apaudzēta ar zālāju...”, tātad faktiski ielas izskata apzīmējums tika pārvērsts par ielas nosaukumu; īpašvārdu (Daugavpilī tiešām ir Šaurā iela, kas atrodas pilnīgi citā pilsētas rajonā, nekā Teātra iela, uz kuras atrodas mana dzīvojamā māja un pie kuras es reizēm uz neilgu laiku mēdzu novietot savu automašīnu). Bez tam, sprieduma motīvu daļas [8] punktā manas automašīnas valsts reģistrācijas numurs minēts kā EK 8535, lai gan visos citos lietas materiālos, kā arī vēlāk šajā pašā tiesas lēmumā tas figurē pareizi kā BK 8535. Lai arī pieļauju, ka šīs kļūdas netika izdarītas apzināti, tomēr tās atkal liecina par lēmuma pieņēmēju paviršo attieksmi pret saviem darba pienākumiem, sekretāram sastādot un tiesnesei parakstot šādu tiesas spriedumu.
Nav saprotams, ko nozīmē tautoloģija „zaļā zona ir zaļā zona”, kas parādās sprieduma 5.lpp., vai nu tā ir sprieduma taisītāju kārtējā pārrakstīšanās, vai arī šāds bezjēdzīgs skaidrojums parādās Daugavpils pilsētas Domes 2005.gada 10.novembra saistošo noteikumu Nr.13 lietoto terminu skaidrojumā, kas liek šaubīties par tā sastādītāju kompetenci un nopietnu attieksmi pret šo noteikumu izstrādi.
Sprieduma daļā [14] teikts, ka „no lietā esošajām fotogrāfijām nepārprotami secināms, ka vietā, kur novietota pieteicēja automašīna ir zaļā zona [šeit un turpmāk saglabāju sprieduma oriģināltekstā esošo nepareizo locījumu lietošanu, interpunkcijas un valodas stila kļūdas – A.G.], proti, no braucamās daļas norobežota ar apmali teritorija, kurā vietām zaļo zāle”. Nav saprotams, uz kādiem pierādījumiem balstīts šāds apgalvojums. Jā, starp manu automašīnu un ielas braucamo daļu redzama sadrupusi apmale, taču tas nebūt neliecina, ka tādēļ mana automašīna stāv uz zālāja. Starp ielas asfaltēto daļu un „teritoriju, kurā vietām zaļo zāle” ir pietiekami liels neauglīgas zemes gabals, kas sastāv no akmeņiem, cementa un kanalizācijas lūkas; uz tā savukārt ir novietota mana automašīna. Jebkuram saprātīgam cilvēkam no fotogrāfijām ir redzams, ka vietā, kur stāv mana automašīna, zāle neaug un nevar augt zemes struktūras dēļ.
Sprieduma daļā [14.1] teikts: „Nav nozīmes pieteicēja norādītajam, ka [..] zāle tajā vietā neaug zemes struktūras dēļ, jo minētais nenozīmē, ka šī teritorija tādēļ nav uzskatāma par zālienu”. Rodas jautājums – kurš tad būtu tas kritērijs, pēc kura Daugavpils Dome un Administratīvā rajona tiesa S.Pujātes personā uzskata, ka konkrētā vieta ir zāliens? Ja zemes struktūrai viņuprāt nozīmes nav, tad jau arī noasfaltētu teritoriju var nosaukt par zālienu, atdalīt to ar satrunējušu apmali, iekļaut to pilsētas teritorijas plānojumā, nesaskaņojot šo faktu ne ar zemes īpašniekiem, ne apkārtējo māju iedzīvotājiem, un regulāri iekasēt soda naudas no cilvēkiem, kuri, vadoties no veselā saprāta viedokļa, uzskata to par vietu, kur drīkst novietot automašīnas. Turpat rakstīts arī: „...zāle var neaugt arī tādēļ, ka zāliens visu laiku tiek bojāts, novietojot tajā automašīnas...”. Teorētiski tas varētu tā būt, taču šim apgalvojumam nav nekādu pierādījumu, tas netiek pamatots ne ar ekspertīzes slēdzienu, ne ar zemes struktūras apskati uz vietas. Tikpat labi var apgalvot arī, ka auglīgā zemē zāle aug arī tad, ja uz tās nepārtraukti stāv automašīna(s). Bez tam, šajā sprieduma daļā ir minēts šāds teikums: „Tiesas ieskatā nav pamatots pieteicēja tiesas sēdē paustais viedoklis, ka zāle neiznīkst tāpēc vien, ka uz tās tiek turētas automašīnas”. No šī visai nesakarīgā teikuma izriet, ka es būtu apgalvojis – automašīnas turēšana uz zāles nepieļauj tās iznīkšanu, tātad, nāk zālei par labu, bet, ja automašīnas novāktu, tad tieši zāle iznīktu. Šādu absurdu apgalvojumu es, protams, nekad neesmu paudis. Es gan teicu, ka „zāle NEVAR IZNĪKT tāpēc vien, ka uz tās tiek turētas automašīnas”. Acīmredzot tiesas lēmuma sastādītāji tieši to arī gribēja apgalvot, bet savu vājo valsts valodas zināšanu un paviršās attieksmes pret darba pienākumu izpildi dēļ ierakstīja saturā pilnīgi citu apgalvojumu. Turklāt tiesa arī nemin, kāpēc viņu uztverē mans augstāk minētais apgalvojums „nav pamatots”.
Sprieduma daļā [14.2] rakstīts: „No minētā secināms, ka pieteicējs pēc būtības atzīst, ka ir uzbraucis uz ar apmali norobežota zāliena...” Tā es neesmu teicis, šis apgalvojums ir tiešas sekas, manuprāt, apzināti pieļautajai kļūdai tiesas sēdes protokolā, kurā rakstīts: „...es uzbraucu uz zāliena”, lai gan patiesībā es teicu: „...uzbraucu uz cementa lūkas”.
Sprieduma daļā [14.3] secināts: „...pieteicējs labi pārzina pagalmā esošo objektu un teritoriju izvietojumu, labi zinot, kur ir zāliena robeža [...] pieteicējs varēja un viņam vajadzēja apzināties, ka viņš novieto automašīnu zālienā [...] ar automašīnas novietošanu zālienā tas tiek bojāts”. Tieši tas fakts, ka es, 30 gadus dzīvodams minētajā mājā Teātra ielā 34, labi pārzinu pagalmā esošo objektu un teritoriju izvietojumu, ļauj man apgalvot, ka es tiešām zinu, kur ir zāliena robeža, un ka es tādēļ nenovietoju mašīnu uz tā, bet izvēlos to novietot tur, kur zāliena nav. Tieši tā notika arī 2009. gada 30.aprīlī, kad pašvaldības policisti man nepamatoti sastādīja protokolu par automašīnas novietošanu, viņuprāt, uz „zaļās zonas”. Nav saprotams arī, kāpēc tiesa „kritiski vērtē pieteicēja paskaidrojumu, ka zāle tajā vietā neaug jau 30 gadus”. Vai tiesneses S.Pujātes rīcībā ir kādi fakti, kas liek apšaubīt manis minētā apgalvojuma patiesumu? Vai viņa, kas droši vien nekad nav bijusi minētajā vietā un apskatījusi reālo situāciju, uzskata, ka pārzina konkrēto zemes struktūru labāk par mani, kurš, kā spriedumā minēts „dzīvo šai māja jau 30 gadus”.
Attiecībā uz sprieduma [14.4] daļā minēto, ka „tiesa nekonstatē pašvaldības policijas amatpersonu un atbildētājas ieinteresētību nepamatoti sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu un saukt pie administratīvās atbildības tieši pieteicēju”, vēlos atzīmēt, ka par pamatu izteikt šādu apgalvojumu man kalpoja fakts, ka konkrētajā vietā regulāri – gan pirms, gan pēc administratīvā protokola sastādīšanas man 2009.gada 30.aprīlī – tur savas mašīnas gan mājas iedzīvotāji, gan ciemiņi, bet viņiem par to protokols sastādīts netika, netiek un droši vien arī nākotnē netiks. Līdz ar to pieļauju iespēju, ka pašvaldības policijai tomēr bija dots uzdevums izrēķināties konkrēti ar mani manu politisko uzskatu un sabiedriskās darbības dēļ.
Pamatojoties uz visu augstāk minēto,
lūdzu apelācijas tiesu:
1. Pilnībā atcelt Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 25.marta lēmumu lietā Nr.A42837209.
2. Izbeigt minēto administratīvo lietu saskaņā ar LAPK 239. panta 1. punktu – sakarā ar administratīvā pārkāpuma neesamību.
3. Izvērtēt faktu, vai administratīvās lietas izskatīšanas laikā iepriekšējā tiesu instancē nav apzināti veikti likuma pārkāpumi.
Lūdzu lietu izskatīt mutvārdu procesā, tāpat, kā tas notika iepriekšējā instancē.
30.03.2010. A.Gedroics |
|
|