NORAKSTS
Lieta Nr. A42837209
A00220-10/40
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rēzeknē 2010.gada 25 .martā
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese S.Pujāte
piedaloties pieteicējam Aivaram Gedroicam,
atbildētāja Daugavpils pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Daugavpils
pilsētas Domes Administratīvās komisijas pārstāvei Ingai Kokinai,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīva pārkāpuma lietu Aivara Gedroica pieteikumā par Daugavpils pilsētas Domes Administratīvās komisijas 2009.gada 26.maija lēmuma Nr.D29-949 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Daugavpils pilsētas Domes Administratīvā komisija 2009.gada 26.maijā pieņēma lēmumu Nr. D29-949, ar kuru Aivaram Gedroicam (turpmāk arī pieteicējs) tika piemērots naudas sods Ls 25 apmērā par Daugavpils pilsētas Domes 2006.gada 9.novembra saistošo noteikumu Nr.20 ,,Daugavpils pilsētas administratīvās atbildības noteikumi" (turpmāk -Saistošie noteikumi Nr.20) 3.17.punkta pārkāpumu - automašīnas novietošanu zālienā (turpmāk - Lēmums).
[2] 2009.gada 15.jūnijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts Aivara Gedroica pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikums pamatots ar sekojošiem apsvērumiem:
[2.1] 2009.gada 30.aprīli ap pīkst. 14.00 pie viņa dzīvokļa durvīm piezvanīja vairāki pašvaldības policistu formās ģērbušies cilvēki, kuri izteica pārmetumu par to, ka viņš esot novietojis savu automašīnu uz zāliena un lūdza to novākt. Viņš atbildēja, ka mašīna atrodas uz kanalizācijas lūkas, kurai apkārt ir akmeņi un smiltis apmēram 2 metru rādiusā, savukārt zāle šinī vietā nav augusi nevienā gadalaikā teju 30 gadu laikā, kopš viņš kopā ar saviem vecākiem te dzīvo. Paskaidroja, ka viņam nepieciešams piebraukt pie mājas ieejas, lai varētu iekraut un izkraut vedamās preces, lai netiktu nobloķēta Teātra iela, pa kuru Kandavas ielas remonta laikā rit diezgan intensīva satiksme (nekādas zīmes, kas ierobežotu automašīnu kustību pa šo ielu tās abos galos nav), bija nepieciešams nobraukt malā no braucamās daļas, ko arī izdarīja, nenodarīdams nekādu kaitējumu apkārtējai videi.
Pašvaldības policistus viņa mutiskais paskaidrojums neapmierināja, tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols un izsniegta pavēste 2009.gada 12.maijā ierasties uz Administratīvās komisijas sēdi.
[2.2] Kad pieteicējs ieradās uz administratīvās komisijas sēdi, kundze, kura laikam bija komisijas priekšsēdētāja, nestādījās priekšā un neiepazīstināja ar pārējiem komisijas locekļiem, tādējādi pārkāpdama Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 271.pantu, kā arī nemotivēti tika atteikts ļaut veikt sēdes ierakstu diktafonā.
[2.3] Pieteicēja argumentus par it kā izdarītā pārkāpuma būtību minētā sieviete vispār nevēlējās uzklausīt, ultimatīvā tonī pieprasot atzīt sevi par vainīgu, nemotivēti apgalvodama, ka tikai pieteicēja darbības rezultātā esot iznīcināts zālājs tajā vietā, kur atradās pieteicēja automašīna.
[2.4] Nekādu pilsētas plānu pieteicējam komisijas sēde neradīja. Pieteicējs komisijas sēdē paskaidroja, ka apmēram 1,5 metra attālumā no brauktuves tai paralēli atrodas apmale, kas faktiski liecina, ka sākotnēji šī teritorija bija plānota kā mašīnu stāvvieta, kas vietējās pašvaldības neizdarības dēļ netika atbilstoši ierīkota. Uz to tika atbildēts, ka esot nepieciešams savākt mājas iedzīvotāju parakstus, tad teritorija tikšot labiekārtota. Pieteicējs atbildēja, ka viņu pilnībā apmierina pašreizējais pagalma iekārtojums, tikai, lai pašvaldības varas struktūras beidz viņu nepatiesi apvainot neesošos administratīva rakstura pārkāpumos. Tas augstāk minēto sievieti saniknoja un viņa paziņoja, ka sūtīšot lietu uz tiesu. Ar to sēde beidzās, nekāds lēmums netika pieņemts, pārkāpjot LAPK 274. un 275.panta prasības. Kā arī netika izsniegts šīs sēdes protokols.
[2.5] 2009.gada 19.maijā pieteicējs saņēma atkārtotu pavēsti ierasties uz Administratīvās komisijas sēdi 2009.gada 26.maijā. Pieteicējam pēc telefoniskas sarunas radās iespaids, ka Administratīvajā komisijā strādā ne tikai ļoti nelaipni, bet arī juridiski nekompetenti cilvēki, kas nezināšanās dēļ vai apzināti neievēro LAPK noteikumus. Līdz ar to neredzēja jēgu vēlreiz nākt uz komisijas sēdi, jo saprata, ka viņam nebūs iespējams tajā brīvi izteikties un aizstāvēt un pamatot savu viedokli.
[2.6] 2009.gada 1.jūnijā pa pastu saņēma Lēmuma norakstu. Lēmumā ir minēta melīga informācija, ka 2009.gada 12.maijā Administratīvā komisija esot nolēmusi atlikt lietas izskatīšanu, lai pieprasītu dokumentus no Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta un SIA ,,DDzKSU". Patiesībā sēde tika izbeigta, solot lietu sūtīt uz tiesu, ne ar vārdu nepieminot sēdes iespējamo atlikšanu dokumentu trūkuma dēļ.
[2.7] Izziņā no Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta ir tikai vispārīga informācija un jēdzienu definējumi, tur nekas nav rakstīts par konkrēto vietu mājas Teātra ielā 34 pagalmā, kur atradās pieteicēja automašīna. Arī rasējumu kopijās nekas nav rakstīts par zālāja (ne)esamību pieteicēja automašīnas atrašanās vietā. Turklāt vismaz viens no šiem rasējumiem acīmredzot ir tapis PSRS okupācijas laikā, jo aizpildīts krievu valodā.
[2.8] Vieta, kurā atradās pieteicēja automašīna, nevar tikt uzskatīta par zaļo zonu, jo tā netiek apaudzēta ar augiem un kopta. Vietā, kur atradās pieteicēja automašīna, zāle nevar augt zemes struktūras dēj, ko sastāda cements, akmeņi un smiltis. Kā liecina fotoattēli, zāle ir izaugusi jau aprīļa beigās citur pagalmā, bet ne vietā, kur atradās automašīna. Nav nekāda pamata apgalvot, ka zāle neaug norādītajā vietā tādēļ, ka augsne sablīvējas un saknēm trūkst gaisa. Uzskata, ka jebkurš kompetents un politiski neangažēts eksperts apstiprinās, ka pieteicēja automašīnas atrašanās vietā zāle neaug augsnes struktūras dēļ, un tās augšanu nevar ietekmēt automašīnas (ne)atrašanās uz šī zemes gabala. Lai panāktu zāles augšanu šinī vietā, ir jāpieved auglīga melnzeme, jāveic augsnes mēslošana ar ķimikālijām (nav gan skaidrs, kā būs iespējams samainīties savā starpā divām pretī braucošām automašīnām, ja visa pagalma teritorija līdz pat Šaurās ielas braucamajai daļai tiks apaudzēta ar zālāju, tādā gadījumā zālāja izbraukāšana kļūs neizbēgama).
[2.9] Lietas materiāli un pieteicēja rīcība notikuma vietā (neatzīstot savu vainu un nelūdzot policijas darbiniekiem piedošanu, kā pieteicējs būtu rīkojies, ja tiešām apzinātos savas rīcības pretlikumīgo raksturu) nepārprotami apliecina, ka pieteicējs neuzskatīja toreiz un neuzskata arī tagad, ka būtu novietojis automašīnu zālienā. Līdz ar to, nav nekāda juridiski tiesiska pamata apgalvot, ka pieteicējs būtu apzināti pārkāpis Saistošo noteikumu Nr.20 3.17.punktu.
[2.10] LAPK 34.pantā kā atbildību pastiprinošs apstāklis nav minēts ,,vainas neatzīšana", kā arī nav pieļauta iespēja uzskatīt par atbildību pastiprinošiem kādus citus apstākļus, kā vien tos, kuri ir uzskaitīti minētajā pantā.
[2.11] Nav skaidrs, uz kāda pamata ir balstīts secinājums, ka ar pieteicēja darbību ,,sabiedrībai tika radītas smagas sekas". Nav minēts, kādā veidā šīs sekas ir izpaudušās un pēc kādiem kritērijiem spriests, ka tās ir bijušas ,,smagas".
Uzskata, ka pieteicēja rīcībai vispār nav bijis nekādu seku. Zemes pleķis, kas sastāvēja no akmeņiem, kanalizācijas lūkas un smiltīm, nekādā veidā nemainījās pēc tam, kad pieteicējs uzbrauca un vēlāk nobrauca no tā savu automašīnu.
[2.12] Kopumā, izvērtējot lietas apstākļus, pieteicējam ir radies iespaids, ka notiek izrēķināšanās ar viņu kā Daugavpils pilsētas Domes amatpersonām netīkamu cilvēku pēc politiska pasūtījuma, jo viņš cilvēks ar aktīvu dzīves pozīciju, kurš regulāri iesaistās valstī un pilsētā notiekošajos sabiedriski politiskajos procesos, paužot savus uzskatus sabiedrības saziņas līdzekļos, tai skaitā, arī kritizējot pašreizējās Daugavpils pilsētas Domes darbu.
[3] 2010.gada 22.februārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts Daugavpils pilsētas Domes Administratīvās komisijas paskaidrojums (turpmāk arī atbildētāja), kurā tā pieteicēja pieteikumu neatzīst. Paskaidrojums pamatots ar Lēmumā minētajiem apsvērumiem.
[4] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumu uzturēja uz tajā norādīto motīvu pamata. Papildus paskaidroja, ka no atbildētājas pārstāvjiem neviens nav gājis skatīties strīdus vietu, atbildētāja vadījās no kaut kādiem plāniem, kuros rakstīts, ka tā ir zaļā zona. Uzskata, ka jāskatās ir reālā situācija, jo plānos var ierakstīt daudz ko. Nav nekāda pamata apgalvot, ka viņš būtu apzināti pārkāpis Saistošos noteikumus.
[5] Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos tiesai norādīto argumentu pamata.
Motīvu daļa
[6] Tiesa, pārbaudot lietas materiālus un noklausoties administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums ir nepamatots, bet Lēmums grozāms daļā par soda apmēru.
[7] Pieteikums iesniegts par Lēmumu, ar kuru pieteicējam par Saistošo noteikumu Nr.20 3.17.punkta pārkāpumu piemērots administratīvais naudas sods Ls 25 apmērā.
Saskaņā ar LAPK 210.panta otro daļu pašvaldību administratīvās komisijas izskata administratīvo pārkāpumu lietas par pašvaldību saistošo noteikumu pārkāpumiem.
Atbilstoši Saistošo noteikumi Nr.20 3.17.punktam par transporta līdzekļu novietošanu zālienā vainīgā persona var tikt sodīta ar naudas sodu no Ls 5 līdz Ls 100.
No minētā secināms, ka Daugavpils pilsētas Domes Administratīvā komisija ir tiesīga izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas par transporta līdzekļa novietošanu zālienā Daugavpils pilsētas administratīvajā teritorijā.
Savukārt tiesai jāpārbauda, vai Administratīvā komisija pamatoti ir saukusi pie administratīvās atbildības Aivaru Gedroicu, proti, vai pieteicējs ir pieļāvis prettiesisku, vainojamu darbību, par kuru Saistošajos noteikumos Nr.20 paredzēta administratīvā atbildība.
[8] Lietā nav strīda par to, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā vietā un laikā pieteicējs bija novietojis savu automašīnu VAZ 2104 ar valsts reģistrācijas numuru EK 8535. Lietā ir strīds par to, vai vieta, kurā pieteicējs bija novietojis savu automašīnu, ir zāliens un vai atbildētāja varēja par to piemērot pieteicējam sodu, ja minētā teritorija ir privātīpašums.
[9] Saskaņā ar LAPK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā
noteiktajā kartībā nosaka administratīva pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Saskaņā ar LAPK 243 .panta otro daļu šos faktus cita starp konstatē ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar liecinieku liecībām un citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem ((..), foto, video u.tml.).
Tātad par pierādījumiem administratīvā pārkāpuma lietā var kalpot protokoli, personas paskaidrojumi, citi dokumenti, arī fotogrāfijas.
[10] Tiesa lietā konstatē šādus pierādījumus:
[10.1] 2009.gada 30.aprīlī Daugavpils pilsētas pašvaldības policijas kārtībnieks, pamatojoties uz Saistošo noteikumu Nr.20 3.17.punktu, sastādīja administratīvo pārkāpumu protokolu ZZ Nr.011985, par to, ka 2009.gada 30.aprīlī Aivars Gedroics novietoja automašīnu VAZ 2104 ar valsts reģistrācijas numuru BK 8535 zālienā Teātra ielā 34, Daugavpilī {lietas 25.-26.lapa).
[10.2] Pārkāpuma vietā uzņemtās fotogrāfijas (lietas 28.lapa).
[10.3] Pieteicēja sniegtais paskaidrojums, kurā norādīts, ka vietā pretī otrajai mājas ieejai Teātra ielā 34 vienmēr uz neilgu laiku ir tikušas atstātas automašīnas. Nekādas zaļās zonas tur nav. Citas iespējas, kur varētu novietot automašīnu, nav. Uzskata, ka pašvaldības policisti nepamatoti ,,piekasās", tādējādi neuzskata, ka ir izdarījis administratīvo pārkāpumu {lietas 27. lapa).
[10.4] Pamatojoties uz administratīvā pārkāpuma protokolu, Daugavpils pilsētas Domes Administratīvā komisija 2009.gada 26.maijā pieņēma lēmumu Nr.D29-949 (lietas 17.-19.lapa), ar kuru Aivaram Gedroicam tika piemērots naudas sods Ls 25 apmērā. Lēmums pamatots ar sekojošiem apsvērumiem:
[10.4.1] Pamatojoties uz Daugavpils pilsētas domes 2009.gada 12.februāra saistošiem noteikumiem Nr.5 ,,Daugavpils pilsētas teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi 2006.-2018.gadam", kas stājušies spēkā 2009.gada 25.februārī, zemesgabala Teātra ielā 34 plānotā izmantošana noteikta kā daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija.
Daugavpils pilsētas domes 2005.gada 10.novembra saistošie noteikumi Nr.13 ,,Daugavpils pilsētas teritorijas labiekārtošanas, uzturēšanas un aizsardzības noteikumi" nosaka ēku, apstādījumu, pagalmu, ietvju ielu un citu pilsētas teritoriju labiekārtošanu, uzturēšanu kārtībā, tīrību un aizsardzību. Atbilstoši šo noteikumu 4.7.punktam zaļā zona - apstādījumi, visas ar augiem apaudzētas un koptas platības, no kurām neiegūst produkciju pārtikai, koksni, grieztus ziedus un citu preču produkciju.
[10.4.2] Ar lietā esošajiem pierādījumiem, proti, protokolu ZZ Nr.011985, fotoattēliem, 2009.gada 13.maija Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta izziņu Nr.8.3-20/270 ir pierādīts, ka 2009.gada 30.aprīlī Aivars Gedroics novietoja savu automašīnu VAZ 2104 ar valsts reģistrācijas numuru BK 8535 zālienā Teātra ielā 34, Daugavpilī.
Nav nozīmes pieteicēja Administratīvās komisijas sēdē paskaidrotajam, ka ,,notikuma laikā tajā vietā nebija nekādas zāles", jo minētais nenozīmē, ka šī teritorija tādēļ nav uzskatāma par zālienu. Jāņem vērā, pirmkārt, ka pārkāpums konstatēts aprīlī, kad zāle tikko sāk augt, otrkārt, zāle var neaugt arī tādēļ, ka zāliens ir bojāts, jo novietojot tajā automašīnas, augsne sablīvējas, saknēm trūkst gaisa un zāle nevar augt {sk. 2009.gada 11.februāra Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā Nr.A42338205).
[10.4.3] Novietojot automašīnu zālienā, pārkāpējs ir apzinājies savas darbības sekas, t.i, ka tiks bojāts zāliens pilsētas teritorijā un ir izdarījis administratīvo
pārkāpumu apzināti, kas pastiprina personas vainu pārkāpuma izdarīšanā. Lieta nepastāv apstākļi, kas ir pamats lietvedības izbeigšanai, kā arī nepastāv apstākļi, lai nepiemērotu administratīvo sodu.
[10.4.4] Lietā konstatēti atbildību pastiprinoši apstākļi: persona neatzīst savu vainu; sabiedrībai tika rādītas smagas sekas.
[11] Pieteicēja ieskatā administratīvā pārkāpuma protokolā norādītā vieta nav zāliens, tā kā tur zāle neaug augsnes struktūras dēļ, bet zāliens viņaprāt ir vieta, kur aug zāle un kas nav noklāta ar asfaltu vai bruģi. Līdz ar to uzskata, ka nav izdarījis administratīvo pārkāpumu. Turklāt norāda, ka minētā teritorija ir privātīpašums.
Savukārt atbildētāja uzskata, ka pieteicējs automašīnu bija novietojis zālājā, neskatoties uz, ka konkrētajā vietā neaug zāle, jo tā nevar augt, tā kā tiek bojāta un iznīcināta, tajā novietojot transporta līdzekļus. Atbildētāja uzskata, ka konkrētajā gadījumā nav nozīmes apstāklim, ka minētā teritorija ir privātīpašums, jo tur atrodas daudzdzīvokļu daudzstāvu mājas pagalms, kas ir brīvi pieejams jebkurai personai.
[12] Kā līdzīgā lietā atzinis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, tad fakts, ka teritorija ir privātīpašums, pats par sevi nenorāda uz to, ka tā nevar tikt uzskatīta par zālienu minētās tiesību normas izpratnē. Tiesai ir jāpārbauda konkrētā zemes gabala (teritorijas) izmantošanas veids. Situācija un līdz ar to tiesiskās sekas var būt atšķirīgas, ja teritorija tiek izmantota tikai paša īpašnieka vajadzībām (piemēram, zāliens pie viendzīvokļa dzīvojamās mājas), kas lielākā mērā īpašniekam vai citai personai (ar īpašnieka ziņu) ļaus zemes gabalu izmantot pēc saviem ieskatiem. Citas sekas var iestāties situācijā, ja, lai arī zemes gabals ir privātīpašums, tas atbilstoši izvietojumam vai atļautajam lietojumam veido attiecīgās apdzīvotās vietas vidi un tādējādi lielākā mērā var tikt pakļauts vietējās pašvaldības noteiktai kārtībai (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008.gada 6.novembra spriedumu lietā Nr.SKA-479/2008).
Kā konstatējams no lietas materiāliem, tad pieteicējs transportlīdzekli bija novietojis daudzstāvu daudzdzīvokļu mājas Teātra ielā 34, Daugavpilī pagalmā, kas atrodas uz zemesgabala, kas ir privātīpašums. Par to arī strīda nav.
Tiesa atzīst, ka, lai arī zemesgabals ir privātīpašums, taču ņemot vērā tā izvietojumu, proti, atrodas pie daudzstāvu daudzdzīvokļu mājas, ka īpašnieki to nelieto, nav nožogojuši un tas atrodas publiskā lietošanā, līdz ar to minētais zemesgabals var tikt pakļauts vietējās pašvaldības noteiktai kārtībai, proti, uz to attiecas Saistošo noteikumu Nr.20 prasības.
[13] Saistošo noteikumi Nr.20 3.17.punkts noteic, ka par transporta līdzekļu novietošanu zālienā var uzlikt naudas sodu no Ls 5 līdz Ls 100.
Daugavpils pilsētas domes 2005.gada 10.novembra saistošie noteikumi Nr.13 «Daugavpils pilsētas teritorijas labiekārtošanas, uzturēšanas un aizsardzības noteikumi" lietoto terminu skaidrojumā norādīts, ka zaļā zona ir zaļā zona -apstādījumi, visas ar augiem apaudzētas un koptas platības, no kurām neiegūst produkciju pārtikai, koksni, grieztus ziedus un citu preču produkciju. Atbilstoši Daugavpils pilsētas domes 2009.gada 12.februāra saistošiem noteikumiem Nr.5 ,,Daugavpils pilsētas teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi 2006.-2018.gadam" 2.8.punktam apstādījumi - visas ar augiem apaugušas platības ārpus meža zemēm, kurās neiegūst augu produkciju pārtikai, koksni, grieztus ziedus un citu produkciju. Apstādījumi ietver parkus, dārzus, košumdārzus, skvērus, bulvārus, alejas, kapsētas, nogāžu nostiprinājumus u.c. Apstādījumu elementi ir koki, krūmi, vīteņaugi, puķu stādījumi, zālieni, ceļi, ūdenstilpes, takas un laukumi ar dārza mēbelēm un ierīcēm, celtnes apstādījumu apkopei u.c. Zemesgabala Teātra ielā 34 plānotā izmantošana noteikta kā daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija, to apstiprina Daugavpils pilsētas Domes
Pilsetplanošanas un būvniecības departamenta 2009.gada 13.maija izziņa Nr.8.3-20/270.
[14] No protokolā norādītā izriet, ka pieteicēja automašīna stāvēja zālienā. No lietā esošajām fotogrāfijām nepārprotami secināms, ka vietā, kur novietota pieteicēja automašīna ir zaļā zona, proti, no braucamās daļas norobežota ar apmali teritorija, kurā vietām zaļo zāle.
[14.1] Nav nozīmes pieteicēja norādītajam, ka protokolā norādītajā vietā un laikā zāle tur neauga, ka zāle tajā vietā neaug zemes struktūras dēļ, jo minētais nenozīmē, ka šī teritorija tādēļ nav uzskatāma par zālienu. Turklāt jāņem vērā, ka zāle var neaugt arī tādēļ, ka zāliens visu laiku tiek bojāts, novietojot tajā automašīnas, līdz ar to augsne sablīvējas un zāle nevar augt. Tiesas ieskatā nav pamatots pieteicēja tiesas sēdē paustais viedoklis, ka zāle neiznīkst tāpēc vien, ka uz tās tiek turētas automašīnas.
[14.2] Attiecībā uz zālienu norobežojošo apmali no braucamās daļas tiesas sēdē pieteicējs norādīja, ka zālienu norobežojošā apmale nepilda savas funkcijas, jo tā ir deformēta. Kā arī paskaidroja, ka nobrauca no braucamās daļas, lai varētu garām pabraukt citi transportlīdzekļi. No minētā secināms, ka pieteicējs pēc būtības atzīst, ka ir uzbraucis uz ar apmali norobežota zāliena, taču tā kā viņa transportlīdzeklis tika novietots uz laukuma, kur zāles nav, tas nav atzīstams par zālienu.
[14.3] No pieteicēja argumentiem pieteikumā un paskaidrojumā tiesa secina, ka pieteicējs labi pārzina pagalmā esošo objektu un teritoriju izvietojumu, labi zinot, kur ir zāliena robeža, kaut arī dabā vietām zāle tur neaug un to norobežojošā apmale ir deformēta. Tādējādi tiesa secina, ka pieteicējs varēja un viņam vajadzēja apzināties, ka viņš novieto automašīnu zālienā un paredzēt sekas - ka ar automašīnas novietošanu zālienā tas tiek bojāts vai iznīcināts, kā arī tam nav iespējams dabiski atjaunoties. Tiesa kritiski vērtē pieteicēja paskaidrojumus, ka zāle tajā vietā neaug jau 30 gadus.
[14.4] Tiesas ieskatā nepamatota ir pieteicēja norāde pieteikumā par to, ka pieteicējs tikai formālu iemeslu dēļ saukts pie administratīvās atbildības kā persona, kura nav lojāla atbildētājas amatpersonām. Tiesa nekonstatē pašvaldības policijas amatpersonu un atbildētājas ieinteresētību nepamatoti sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu un saukt pie administratīvās atbildības tieši pieteicēju.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka pieteicējs pamatoti sodīts par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, jo nav ievērojis Saistošo noteikumu Nr.20 3.17.apakšpunkta prasības.
[15]LAPK 32.panta pirmajā daļā noteikts, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. LAPK 32.panta otrajā daļā noteikts, ka, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
No Lēmuma redzams, ka izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, ir pārbaudīts, vai lietā ir atbildību pastiprinoši vai mīkstinoši apstākļi, ir vērtēts, ka nodarījums ir veikts apzināti. Sods par izdarīto administratīvo pārkāpumu ir uzlikts robežās, ko nosaka Saistošo noteikumu Nr.20 3.17.punkts.
Tomēr tiesa atzīst, ka atbildētāja nepamatoti norādījusi kā vainu pastiprinošu apstākli- ,,vainas neatzīšana", jo šāds atbildību pastiprinošs apstāklis LAPK 34.pantā nav norādīts. Kā arī apstākli, ka pārkāpums radījis ,,sabiedrībai smagas sekas", jo ne no lietas materiāliem, ne Lēmuma pamatojuma, ne atbildētāja pārstāves tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem nav konstatējamas, kādas ir šīs sabiedrībai radītās smagās sekas. Kā konstatējams no lietas materiāliem un fotogrāfijām, tad zāliens tajā
vietā ir bojāts, taču tas nav radies šī konkrētā pārkāpuma rezultātā, bet gan sistemātiski personām (ne tikai pieteicējam) tur novietojot automašīnas. Tiesas ieskatā konkrētajā gadījumā pieteicēja pieļautais pārkāpums nav izraisījis šīs sekas -ka neaug zāle, līdz ar to lietā atbildētāja nepamatoti konstatējusi atbildību pastiprinošus apstākļus.
[16] LAPK 286.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, tiesa var grozīt soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu. Konkrētajā gadījumā tiesa atzīst, ka pieteicējam uzliktais sods nav samērīgs, tāpēc Lēmums grozāms daļā par soda apmēru un pieteicējam nosakāms naudas sods par Saistošo noteikumu Nr.20 3.17.punkta prasību neievērošanu Ls 5 apmērā.
Pārējos pieteicēja norādītos iebildumus procesuālās ekonomijas dēļ tiesa nevērtē, jo tie nespēj ietekmēt tiesas nolēmumu pēc būtības.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 246.-25lpantu, 289.-290.pantu, 291.panta pirmo daļu un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 5.punktu tiesa
nosprieda:
apmierināt daļēji Aivara Gedroica, personas kods 081274-10215 pieteikumu par Daugavpils pilsētas Domes Administratīvās komisijas 2009.gada 26.maija lēmuma Nr.D29-949 atcelšanu.
Grozīt Daugavpils pilsētas Domes Administratīvās komisijas 2009.gada 26.maija lēmumu Nr.D29-949 daļā par soda apmēru un, pamatojoties uz Saistošo noteikumu Nr.20 3.17.punktu, noteikt Aivaram Gedroicam naudas sodu Ls 5 (piecu latu) apmērā.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā.
Tiesnese /paraksts/ S.Pujāte
NORAKSTA PAREIZS
Administratīvās rajona tiesas
S.Pujāte Rēzeknē, 2010.gada 25.martā |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
