- 7.9.10 02:24
- Braucu tikko pa Matīsa ielu un tur krustojumā, šķiet ar Bruņinieku ielu jau kuro reizi manīju cilvēku, sievieti, kas pa nakti tirgo puķes. Aizdomājos tā...Vai tas cilvēks to grib?Nu šādu darbu. Vai tas ir tas uz ko cilvēks ir tiecies?Es domāju, ka nav, bet varbūt jā, bet vairāk taču nē.Pabraucot garām šai vietai baigi aizdomājos par to, cik vērtīgi ir mūsu sapņi un ideāli un vēlmes uz ko tiekties, taču katram no mums savā dzīves posma tādi ir, nu ir taču, bet pienāk kādi pavērsieni gan labi, gan slikti dzīvē, ka viss notiek tā, kā gribētos vai negribētos. Tu tiecies, tiecies, bet beigās attopies gluži tāpat kā tantiņa naktī, kas tirgo puķes kādam vientuļam romantiķim, kas natks tumsā apmaldījies varbūt pēkšni izdomā iepriecināt savu otru pusīti ar kādu puķi. Noteikti arī šim cilvēkam bija un ir savi paņi, bet dzīve ir iegrozījusies tā, ka naktī, lai iztiktu un pārtiktu/idzīvotu ir jātirgo šīs puķes vēsā rudens naktī. Noteikti šim cilvēkam kaut kas dzīvē notika tāds, ka šobrīd jādara tā un tā, lai izdzīvotu, protams, visu nevar novelt uz apkārt notiekošo - krīze, darba nav un tā, kaut kāda vaina jau sevī ir jāatrod, kapēc es esmu tur kur šobrīd esmu? Aizdomājos to, ka nu ir jātiecas, lai savu sapni piepildītu un viss, kas notiek apkārt, slikts un labs ir tāpēc, lai šo ceļu uz savu sapni padarītu interesantāku, lai dzīve nebūtu neinteresanta, rutīnas pilna. Sapnis nebūs, vismaz man, liela māja ar baseinu un trīs kalponēm, nē nē nē. Lai sapnis/vēlēšanās paliek pie manis, jo tautās runā - ja savu vēlēšanos kādam pasaki, tad tā nepiepildās. Katrā ziņā, lai cilvēkam, kas naktīt tirgo tās puķes, piepildās viņas sapņi un vēlmes un arī man un arī Tev, kas vispār šitik tālu ir izlasījis šo pirms miega cibas ierakstu.
p.s. baigi daudz domas raisās šobrīd, ka viņas visas te nemaz nevar atzīmēt un tekoši, sakarīgi pierakstīt. arlabunakti. - Mūzika: klusums
- 5komentēt
- 7.9.10 03:02
-
1)izlasīju
2)aizdomājos
3)sabēdājos - Atbildēt
- 7.9.10 19:00
-
g
Te jau nav par ko bēdāties.
Iespējams tas cilvēks,kas ,itkā šķietami dara necilu darbu,un varbūt pat raisa žēlumu,ir laimīgāks kā dažs labs,veiksmīgs,apdāvināts indivīds. (: - Atbildēt
- 7.9.10 21:50
-
Piekrītu :)
- Atbildēt
- 7.9.10 03:16
-
es atkal domāju par to, vai viņai kāds vispār pērk tās puķes naktī, vai tas ir tā vērts, tur sēdēt
bet, zin kā, varbūt viņai bezmiegs, un ļoti patīk ziedi, mājās auksta gulta, viena negrib gulēt, un no tumsas bail, un tad viņa uz matīsa ielas tirgo savus ziedus, un nav jāguļ vienai tanī gultā, bet no rīta nogurums tāds, ka atlūst, nepamanot, ka nav blakus neviena, saulīte silda miegu, un nepārdotās puķes uz bufetes trijās vāzēs. - Atbildēt
- 7.9.10 03:45
-
Man līdzīgas domas raisās, ieraugot vienu un to pašu sētnieci-dārznieci, ejot uz universitāti. Es svēti nosolos, ka mācīšos, lai man labi klātos un viņai kādreiz arī paveiktos. Un lai, cik savādas domas katru reizi raisās, nav nevienas citas tik jaukas sievietes kā viņa, kas agros rītos ar tādu sirsnību aprūpētu visus viņas pārziņā esošos apstādījumus.
Lai sapņi piepildās! - Atbildēt