vienas ķezas.
sākumā busiņš galīgi tukšs, jo visi izkāpuši, tad tu mocies vaiga sviedros un veiksmīgi pielādē pilnu busiņu, līdz, protams, atklājas, ka paša busiņa jau nemaz nav.
kāds neizīrē 9vietīgu busiņu uz apm 11 dienām?
firmas plēš 9 ādas.

un nelidosim mēs ar to neinteresanto ļoteni.

ā, vēl man tāds stāsts, kas jums noteikti jāuzzin.

tātad, tajā dienā gāju ar drebošu sirdi un kāju uz univesitāti, lai uzzinātu, vai esmu filosofijas maģistros budžetā vai tomēr ne.
skaidrs man bija tas - ja budžets ir, tad stabili jāturpina mācīties. ja budžets nav, tad jau var domāt.
īsti nezināju, kas tāds prioritārāks.

izlidojusi pa fakultātes durvīm milzu smaidu lūpās un atsperīgu soli kājās, sapratu, ka ne - nu negribēju es tos maģistrus mocīt, ne-gri-bē-ju!!
kādu citu iemeslu dēļ gan tā sapriecājos, uzzinot, ka esmu otrā aiz svītras, netikusi budžetā ar savu hujenno 5inieku bakalaurā.


tagad vēl maija kūle sēž tv un kko murmulē, liekot man atcerētos 1. kursa sākumu, kad šī pati kūle, mums, kādiem 45 idiņiem, pārliecinoši klāstīja, ka ar bakalauru nepietiks un jājāj uz maģistriem tālāk. no tiem 45iem to pašu bakalauru gan pieveica kādi nieka padsmit.

enīvei, tagad laiskošos gadu. 1. septembris pēc 16 gadiem beidzot nāks tukšs un nenozīmīgs.
(urrā!)

kompis bija nokāries, tagad viss štokos, es kavēju darbu, tralalā, vēl mēdzu rakt zem ugunskuriem bedres, jo domāju, ka tur ir zelta rokas!

riņķītis tikko vai nu salauza manu tualeti vai salaboja.

daži ārā spēlē frīsbiju.

daži jandalējas pa manu māju un rosina haosu.

bail no kaimiņiem, kat tik nenāk un nesāk jandalēties viņi.

es gribu, lai tagad pie manīm nāk ballīte, jo esmu pārāk nogurusi, lai ietu pie ballītes.
gars grib, bet miesa netur*


*pēc vakarnakts, oficiāli pazīstamu kā 'skaistāko un brīnumu pilnāko ilzes nakti šai vasarā'



O! viens viesis jau aizrunāts. daži citi domā. urrā. kas var būt lieliskāks, kā braukt ciemā pie ilzes, kas mēģina aizmigt jebkurā ķermeņa novietojuma stāvoklī, bet maigi smaida un saka, ka vēlas ballēties?..

O! O! jau trīs viesi! kurš vēl?

OHH. nav jau vairs vietas, kur vēl. saskrēja! draugi. es no laimes jau raudu.
ballīte tiešām atnāca pie manīm.

vakar iemēģinājām, kā ir ballēties ķengaraga daugavmalā.

skaidrs ir viens, ka vienas pašas dūdiņas to nedrīkst darīt ne mirkli, jo momentā klāt ir kaut kādi vīri, kuriem vajag ananāsu sulu, kuri stāsta, ka viens no viņiem ir ūberkruts lidotājs, kuri liek mums pieskatīt to, kas dodas papelst daugavā, kuri dabon no manis 2as Parliament cigaretes un vietā atnes 5as monte karlo (man nepatika maiņa, galvenais taču ir kvalitāte, ne kvantitāte).
un kad uzrodas visādi mūsu pazīstamie vīri, slāvu veči jau ir izjandalējušies pa mūsu apmetnīti godam un notinušies tālēs zilajās ar visu lidotāju un peldētāju.

skaidrs ir otrs, ka nepieciešams odu līdzeklis, jo šie nerātneļi kožās kā traki (odi, ne jau slāvu veči).


jāpadomā vēl, un tad es rīkošu savu milzu pikniku daugavmalā, uzlūgšu visus!

būs man pikniks daugavmalā, vot tā!

beidzot ir kaut cik jēdzīgs laiks, lai varētu iziet no aptumšotām telpām. savādāk saulīte tāda, ka iespējams tikai atrast kādu pēc iespējas noēnotāku vietu, nogulties un elst.

tizlā, bālā āda.
kālab mūždien, cenšoties kaut mazliet iesauļot brūnumu savās bālajās miesās, es iedzīvojos kaut kādos sasodītos trešās pakāpes apdegumos??

īpaši glīts ir peldkostīma baltais zīmējums uz manis.
nē, nē, sauļoties tikai nūdistu pludmalē, un turpmāk, dodoties pabraukāt ar laivu, es nevis tēlošu daiļavu, kas gorās pa glaunas jahtas klāju ietērpta niecīgā bikini, bet gan ietīšos beduīnu cienīgā apmetnī.

vecrīga ir okupēta!
nav iespējams ne kāju paspert, ne kādā kafūzī dibenu piemest, ne mierīgi ar kuģīti 'jūrmala' izbraukt, lai priekšā jau nekarātos visādi dāņi, somi, zviedri un norvēģi, vārdu sakot - skandināvi, bļe. sacēluši cenas visās jaukajās vecrīgas iestādēs, kā rezultātā kafija maksā latu, plus par pienu jāpiemaksā 20 saņķiki, bet par alus cenām vispār var pat nesākt runāt.

šovakar esmu vecis.
ap desmitiem vakarā ieriju vārītus makaronus, tad ietriecu aliņu un vakara noslēgumā skatos filmu par lesbietēm.

joprojām pilnīgi viss šķiet nenormāli ņirdzīgi.
kopš pamošanās pagājis krietns laiciņš.
kas notiek?

un vispār - nenoskaidrotu iemeslu dēļ šobrīd nevis situ galvu pret sienu pašpārmetumos,
bet lēkāju pa māju līksmi ķiķinot, ēdot desmaizes ar olīvām un cenšoties pierunāt sanitu uztaisīt man ēst.

ja es sēžu mājās un ne ar vienu nekontaktējos, es taču nevaru sastrādāt muļķības?
ai, bet man taču ir internets un mobilais telefons. sasodīts.

labi, kamēr es skatos televizoru, viss ir kārtībā.

ko gan citu cilvēks*, var darīt, kad ir tikko sapucējies, lai dotos savos mazajos vakara izspriņģojienos centrā, pie tam uztērpis svaigi mazgātu krekliņu?
protams, aplieties ar kafiju!

nekas, izmazgāju tāpat, sev mugurā esošu.


*es

nesaprotu, kā vēl pagaidām, apmierināti urkšķēdama, neesmu iegūlusi dziļā miega komā,
ja ņem vērā, ka šorīt nācās celties pirms 7iem, lai topošajā birojā ielaistu iekšā kkādu pretīgu lattelecom vīru,
kurš centās uztiept savu pretīgo lattelecom internetu, kas galīgi nav lāgā,
jo priekš kam 3 stacionāriem kompjiem bezvadu internetu, neba nu uz ateju ar visu kompi ies, vļe,

bet iepriekšējās 2as naktis esmu piekopusi, manuprāt, saprātīgu gulētiešanas tehniku -
ja saproti, ka ārā ir ahujenna auksts, bet tev ir tikai viens nožēlojams guļammaiss, kurā gulēt,
un ir skaidrs, ka tas nu nav nekāds siltuma devējs un tu vēl ilgi mocīsies salā, nevis laimīgi dusēsi,
tad jātup pie ugunskura pēc iespējas ilgāk, respektīvi,
līdz 5iem, kad lielākais aukstums ir pārgājis un jā, tad var iet gulēt,
kaut vai pļavā plandīties savā zaļajā maisā, nu, guļamajā.

man bija tik nepieklājīgi skaisti jāņi, ka tagad esmu apjukusi.
paldies special_k

P.S.
cūka griķos ar visiem sivēniem (daudzkārt), meitene ar sarkano jaciņu uzdejo vienu krakovjaciņu (jēziņ, visus simts), pa ram pa ram visādi arī,
armads strauja ir atklājums kā ņirdzīgais kāts, bet armanda dziesma totāli sāk besīt,
kaimiņu apstaigāšana un piepeša šubrovska, šverna (apģērbta, bet vēlāk arī kaila pie ugunskura) un daugavieša parādīšanās starp pārējiem jāņotājiem, kas sanākuši no blakus sētām,
ā, miķelītis un pēterītis saguruši nevar bekas kustināt, toties pie jūras otrā dienā saguruma man nav un es izlēkāju visādas lēkāšanas kombinācijas,
otrā nakts nāk ar zāli un aukstu peldi un traku, tiešām jukušu pa īsto jukušu, nu, slimu, dāmīti, kas perinās pie mums, kamēr tiek aizdzīta ar dziesmām, kurām piespēlē mītiski uzradies vīrs ar akordeonu,
kas vēl..
ai, ņimagu

mēs atklājām dūdiņu nezūdamības likumu - kristaps no mājas iziet ar 3 dūdiņām un atpakaļ arī atnāk ar 3 dūdiņām.
diemžēl velo (lapsiņa) nozuda.

bakalaura grāds filosofijā svinās uz priekšu, jā gan.

šodien tāda izlaidīga esmu, plkst 14os man pasniegs diplomu ar paziņojumu, ka esmu ieguvusi 'humanitāro zinātņu bakalauru filosofijā'
bļerhh
a man gribas tikai kādā ezerā vāļāties un saulītē staipīties