KUIVILPEŽ 2006 bija nenormāli kruts pasākums.
ir daudzi stāsti.
*ņirdzīgais stāsts:
"trīs vīri uz plosta"
cilvēki sparīgi spēlē frīsbiju, līdz ielidina šķīvīti blakus esošajā plenčkā, ko labākajā gadījumā var nosaukt par mazu dīķi, sliktākajā - lielu peļķi.
par laimi vai par nelaimi šai ūdens krātuvē ievietots paštaisīts plosts uz mucām, kaut kā tā. trīs sparīgi vīri kāpj uz plosta, ņem kāķi un dodas pēc nozaudētā spēles atribūta.
aizkāķējas līdz šķīvītim un dabon to. elmārs nezkāpēc izdomā šķīvīti mest krastā, nevis droši turēt rokās. protams, šķīvītis savā spītībā ņem un ielido dīķeļa otrā malā. tad nu jākāķējas tālāk pakaļ.
ar visādiem izgājieniem škīvis tiek sadabūts, elmārs beidzot to iesviež droši krastā, diemžēl sev vien zināmu iemeslu dēļ pats arī izlec krastā, protams, kopā ar visu kāķējamo kāķi.
dāvis un edgars paliek uz plosta bez transportēšanās iespējām.
lai glābtu šos 2us vīrus, elmārs sviež kāķi viņiem atpakaļ. sviež tik sirdīgi, ka svarīgais koka gabals pārlido pāri plostam un ielido ūdenī.
kā gan atlikušie 2 vīri tiek malā?
loģiski, ka airējoties ar milzīgu, plakanu koka zivi, kas izravēta no dīķmalas un drošvien bija paredzēta kā glīts dekors.
stāsts, kā gāja man:
vispār jau forši, diemžēl tiku sacienāta ar absintu, kuru tad nu laku cik tik spēka.
beigu beigās ļoti daudz dejoju, ļoti daudz gozējos dīķmalā kopā ar nelaimīgo upuri, ko nezinkā biju sadabūjusi sev līdz uz dīķmalu.
jāpiezīmē, ka gozēšanās vieta netika ļoti izmeklēta, tātad droši izvārtījos pa slapju un netīru zāli, no rīta pamodos ļoti sašusķējusies.
pie tam pamodos tai pašā sev mīļajā plenčkas malā, jo pēc Jāņu pieredzes zināju, ka, ja ej gulēt 7os no rīta, visforšāk ir doties gulēt vnk guļammaisā svaigā gaisā.
diemžēl pagulēju kādas stundas 3, jo 9os mani pamodināja šakāliski smiekli - dāvis ar edgaru nezkāpēc bija nenormāli sajūsmināti par manu izvēlēto gulēšanas taktiku un lēkāja apkārt, bradāja pa galvu un nemitīgi smējās.
vēlāk esot veduši arī citus ekskursijā uz manu guļvietu, tālab cēlos un gāju pasaulē.
ā, vēl es diviem vareniem cibas vīriem mēģināju pierādīt, ka man lielāks vēders nekā viņiem.
par laimi, šajā konkursā es tomēr neuzvarēju.
ir daudzi stāsti.
*ņirdzīgais stāsts:
"trīs vīri uz plosta"
cilvēki sparīgi spēlē frīsbiju, līdz ielidina šķīvīti blakus esošajā plenčkā, ko labākajā gadījumā var nosaukt par mazu dīķi, sliktākajā - lielu peļķi.
par laimi vai par nelaimi šai ūdens krātuvē ievietots paštaisīts plosts uz mucām, kaut kā tā. trīs sparīgi vīri kāpj uz plosta, ņem kāķi un dodas pēc nozaudētā spēles atribūta.
aizkāķējas līdz šķīvītim un dabon to. elmārs nezkāpēc izdomā šķīvīti mest krastā, nevis droši turēt rokās. protams, šķīvītis savā spītībā ņem un ielido dīķeļa otrā malā. tad nu jākāķējas tālāk pakaļ.
ar visādiem izgājieniem škīvis tiek sadabūts, elmārs beidzot to iesviež droši krastā, diemžēl sev vien zināmu iemeslu dēļ pats arī izlec krastā, protams, kopā ar visu kāķējamo kāķi.
dāvis un edgars paliek uz plosta bez transportēšanās iespējām.
lai glābtu šos 2us vīrus, elmārs sviež kāķi viņiem atpakaļ. sviež tik sirdīgi, ka svarīgais koka gabals pārlido pāri plostam un ielido ūdenī.
kā gan atlikušie 2 vīri tiek malā?
loģiski, ka airējoties ar milzīgu, plakanu koka zivi, kas izravēta no dīķmalas un drošvien bija paredzēta kā glīts dekors.
stāsts, kā gāja man:
vispār jau forši, diemžēl tiku sacienāta ar absintu, kuru tad nu laku cik tik spēka.
beigu beigās ļoti daudz dejoju, ļoti daudz gozējos dīķmalā kopā ar nelaimīgo upuri, ko nezinkā biju sadabūjusi sev līdz uz dīķmalu.
jāpiezīmē, ka gozēšanās vieta netika ļoti izmeklēta, tātad droši izvārtījos pa slapju un netīru zāli, no rīta pamodos ļoti sašusķējusies.
pie tam pamodos tai pašā sev mīļajā plenčkas malā, jo pēc Jāņu pieredzes zināju, ka, ja ej gulēt 7os no rīta, visforšāk ir doties gulēt vnk guļammaisā svaigā gaisā.
diemžēl pagulēju kādas stundas 3, jo 9os mani pamodināja šakāliski smiekli - dāvis ar edgaru nezkāpēc bija nenormāli sajūsmināti par manu izvēlēto gulēšanas taktiku un lēkāja apkārt, bradāja pa galvu un nemitīgi smējās.
vēlāk esot veduši arī citus ekskursijā uz manu guļvietu, tālab cēlos un gāju pasaulē.
ā, vēl es diviem vareniem cibas vīriem mēģināju pierādīt, ka man lielāks vēders nekā viņiem.
par laimi, šajā konkursā es tomēr neuzvarēju.
Jūtos:: nostaļģiska
Dzirdu:: The Frames - Burn The Maps
6 sēž zaros | pa stumbru uz augšu
