pārvilkos mājās un piepešā pašiznīcināšanās uzplūdā ķēros pie baisas maltītes gatavošanas - ceptiem kartupeļiem un cīsiņiem, tā ka viss eļļā čurkst.
pēc tam visu šo labumu, ievietotu šķīvī, gādīgi aplēju ar kečupu un krējumu, paralēli prātojot, kā lai kārtīgāk izbauda šādu gardumu.
visforšāk būtu pie televizora, kur rāda kko izcili atbaidošu, diemžēl 'logi' vēl nebija sākušies un meksikāņu seriālam es nespētu izsekot līdzi sižetam, kaut gan preteklīguma pakāpe būtu tieši piemēroti augsta.
nolēmu notiesāt savas krietnās vakariņas pie sliktas literatūras turpat virtuvē, sacīts - darīts, visu nošņirkstināju, tā ka prieks.
tagad laikam jāiet uzpīpēt, lai mazinātu pārēšanās sajūtu, un iedzert savu kafiju ar saldo krējumu.
kad sāksies 'logi', ķeršos pie vafelēm.

pirmie mandarīni, tātad ziemassvētki tuvojas, falalala,
pirms tam tikai 23gades iestāšanās jāpārdzīvo, nu nekā merry tajā visā

es jau zinu, ka pilnīgi visi radi ir jukuši prātā, ka katram šķiet, ka viņa ģimene ir parauta uz augšu, bet manējā toč ir mazliet jokaina.
ēdu vakar ābolmaizes, ko man ietina maisiņā līdz radi pēc vecmammas jubilejas.
apēdu divus milzu gabalus un apēdu kaut kādu mīklainu, ļurīgu kūku, kas nebij pārāk forša.
apēdu arī tajā pašā maisiņā iesaiņoto vīnogu ķekaru.
gribu mest ārā maisiņu, bet sajūtu, ka tur vēl kkas ir.
jūtos pārēdusies, bet skatos, kas tad vēl man līdz iesaiņots.
tātad, vienā maisiņā ar ābolmaizi, ļurīgo kūku un vīnogu ķekaru ir gādīgi iekrāmēta gaļa.
divas jaukas, mazas šķiņķa šķēlītes.

tās arī apēdu.

vai tas jūs pārsteidz? mani nē.

http://www.tvnet.lv/izklaide/music/news/article.php?id=428682



p.s. mani pārsteigtu tas, ja pīts nudien ierastos, jo beidzot aplūkot viņu vaigā tepat rīgā pēc tam, kad neveiksmīgi gaidīts divus gadus pēc kārtas beļģijā (festivālā, ne jau individuāli), būtu mazliet ironiski vai vismaz ņirdzīgi.

vācu ziedojumus trūcīgajiem, kā trūcīgais uzstājos es, bet ziedot lūdzu koncertu biļetēs:
1) final fantasy stokholmā 1. novembrī (165 kronas - apm. 13Ls)*
2) babyshambles rīgā 24. novembrī (iespējams, šobrīd vēl var dabūt pa 10Ls)
3) gotan project rīgā 17. oktobris (25Ls)
4) underworld rīgā 19. oktobris (15Ls)


man pašai nu nekādā veidā šobrīd nav 63Ls.


*ja nu kādam vairs nav, ko ziedot, tad var ar pateicību pieņemšu arī Rīga-Stokholma prāmja biļetes (21Ls turp un 21Ls atpakaļ).

beidzot pienācis laiks ekspluatēt tēti, beidzot pa 22 gadiem ir pienācis laiks viņu tā kārtīgi nostrādināt, lai brauc ciemā, padzer kafiju, uzpīpē kopā ar mani, un tad metās atdambēt izlietnes, stiprināt stieņus pie griestiem, sist plauktus un ķibināt vadus gar sienām, visas manas neprātīgās dizaina idejas lai piepilda.
tētis ir stiprs un visuvarošs, tētis visu māk izdarīt.
tētis arī salabos manu riteņa bremzi, viņš paskatījās un teica, ka šitā, šitā, šitā vajag, man tikai jāiegādā viena figņa un nākamreiz tētis pieliks jauno, kā arī piemontēs pašu velorīku pie griestiem, jo ziemā tikai traucē ritenis koridorā.
tā, lūk, man ar tēti sokās.

pēdējais, ko atceros no sestdienas izklaidēm - kā es I Love You dejoju uz galda pie The Smiths 'there is the light that never goes out', vēl miglaini zinu, ka gāju pāri tiltam kopā ar pārējiem pie toma un tur es ļoti pieprasīju kādu porno kanālu.
tad ir svētdienas rīts un es pamostos uz grīdas, ietinusies palagā. mani joprojām mulsina jautājums, kur es dabūju šo palagu un kāpēc, pie velna, es aizmigu uz grīdas, ja bija gan brīvs dīvāns, gan vieta uz matrača blakus frikai un riņķītim.

patīk mana glābējas loma - kad četri cilvēki ir palikuši ārā pie mājas durvīm, pamanījušies tās aizcirst un dzīvoklī palikušos nevar sazvanīt, tad piepeši es ņemu un izžvankājos pa šīm durvīm, lai pajautātu, vai kāds nevar piepīpēt.
to es arī, protams, neatceros.

mamma šodien staigā apkārt ar medus burciņu un divām krellēm somā.
jo viņa nopirka medus burciņu un divas krelles priekš manis un es tagad braukšu pakaļ savai medus burciņai un divām krellēm.

vajag tikai mazliet asinīm uzbangot dzīslās, kad jau atkal esmu izspērusies no pretīga nomāktuma un joņoju apkārt priecīga kā sunītis, mēli izkārusi.
darbā šodien sasviedās pilnas rokas ar darbiem, tā, ka laika trūkst, un, kad beidzot viss padarīts, vēl jālec uz uzņēmumu reģistru, kas mani itin nemaz neiepriecē.

bet vispār gribu pasūdzēties par savu faksu, tas ir kkāds sasodīti iedomīgs iznirelis.
jānosūta 11 lapas, tās nu arī cītīgi stūķēju faksam vēderiņā pa vienai, bet viņš laiku pa laikam izdomā, ka šo lapu viņš negrib gan un tad sāk sašutumā pīkstēt man virsū, man toties jāliek nost klausule un atkal jāzvana uz vajadzīgo numuru, neliekot mieru tiem nabaga cilvēkiem, kas strādā otrā galā.

un printerim arī vēderiņā kārtridžus šodien svaigus salikām, iemācījos apmierināt šīs printera vēlmes pēc krāsām, lai viņš būtu spējīgs izvemt visādas lapas, krāsainas un nekrāsainas. man gan bail no datorvīra, kas brauc ar tiem kārtridžiem- izskatās pēs slima kāmja, kas piedevām ir arī maniakāls slepkava un sadists, bet tā slēpti un visiem liekas piemīlīgs puika.


viss. uzņēmumu reģistrs un tad pie lorinch ballēties meituku ballītē.
ho!

manas nedēļas rit vienādi.
pirmdiena-piektdiena: godīgi strādāju.
piektdienas vakars-svētdiena: hārdkorā ballējos.

tā rezultātā sen nav bijis rīts, kad es vienkārši gulētu tik ilgi, cik vēlos.
vai nu jāceļas no pretīgā modinātāja, lai lēkšotu uz darbu, vai nu paģiraina un nespēcīga guļu visu dienu, jo esmu aizgājusi gulēt apmēram tad, kad parasti eju uz darbu.

čau, eju ballēties.
jēziņ.

jau trešo dienu iekšas griežas uz riņķi (tā tāda skaista metafora, nevis neganta slimība),
bet, bļaķ, gan jau drīz pāries un atkal būs neinteresanti.

parasti man pāriet pēc nedēļas.
fuckin' bloody shity fuck fuck fuck shit.

beidzot atgriezusies iedvesma.
beidzot savu buduāru, kas bija pārvērties par pritonveidīgu nakšņošanas vietu, kurā pašai jau riebās uzturēties, pārvērtīšu par tik sasodīti buduārīgu buduāru, kāds tas vēl nekad nav bijis!

diemžēl pagaidām tas ir vienīgi kaut kas, kur nav kur pat likt kāju, jo manas mantas un lietas, kuru nav mazums, ir okupējušas visas iespējamās virsmas, kur vien varētu likt sevi.
un putekļi, neaizmirsīsim tos, visur ir arī putekļi.
bet pārvērtību procesā tas ir dabīgi, lai tik nepāriet iedvesma.

ā bļe un tad nāku mājās, tikai 2as dienas neesmu bijusi, nekas liels, bet pa šito laiku jau paguvuši mūsu pastkasti atlauzt, mūsu foršās reklāmas izmētāt un vēl tukšu džintonika bundžiņu blakus nosviest!
dirsas!

ai, kā es šovakar beidzot braucot mājās sapriecājos:
iet strīpiņā elkonīšos saķērušies 15-16 gadīgi mazvīriņi un mazdūdiņas.
maza, blonda dūdiņa:
"es jau to zāli nepīpēju, es tikai šņabi dzēru!"
mazs, satraukts vīriņš:
"ei, ejot pa ielu runā angļu valodā, lai nesaprot! vai saki 'THC', tad točna nesapratīs!"


tā sapriecājos, ka, trolejbusā braucot, ieriju gabalu kožļenes, tā ka tas gabals man tagad izstaipījies pa kaklu un traucē dzīvot, ne uz priekšu, ne atpakaļ, tā nu es rīstos kā tāds astmātisks kaķis, kas atrij kuņģī ielaizīto spalvu kušķi.

ai bļeģ esmu nogurusi no sava stulbuma

kā var bučoties un neatcerēties?
pie tam bučoties tā, ka apsargs jūt par vajadzīgu iejaukties.

šobrīd četri vīri manā gultā draiskojas ar koka peni.
labi, eju atpakaļ.

sākumā edgars teica, ka savu dzimšanas dienu nesvinēšot.
tad teica, ka atzīmēšot ar dažiem draugiem pie Daugavas ķengaragā.
tagad izrādās, ka viņi visi nāks pie manis. svinēt.

un lai nemaz neuzdrošinās sūdzēties, ja kāds pielips pie manas netīrās grīdas un netiks nost.
(esmu nevīžīga un man nav laika)

pasaulē skaista ir vienīgi mūzika un manas draudzenes.

veltījums KUIVILPEŽ idejiskajiem vecākiem:
http://www.puh.lv/puh.php?&subaction=showfull&id=1155711899&archive=&start_from=&ucat=4&%20